Adītāja, tamborētāja, gleznotāja...

“Man patīk ne tikai izšūt, bet arī citi rokdarbi, piemēram, mīlu adīt, ko daru kopš bērnības,” stāsta Kristīne. “Mana mamma prot tik labi visu izskaidrot, ka es uzreiz saprotu. Pat stundā tik labi nesaprotu, kā mammas stāstīto. Bet pirmoreiz ar asarām acīs pārcēlu valdziņus. Savu pirmo šallīti noadīju, kad man apritēja gadu desmit. Uzskaitīt visus adījumus vairs neatceros, bet visvairāk atmiņā iespiedušies adījumi mazajai māsiņai, kurai 30. decembrī apritēs trīs gadiņi. Viņai esmu noadījusi zeķītes, cimdus, nelielu žaketi.

Vēl es arī labprāt tamborēju dažādas salvetes un visu ko citu. Visinteresantāk ir tamborēt dažādus ziedus. Nelielas salvetes sašuju kopā — un var klāt galdam virsū. Atceros, pirms kāda laika vecmāmiņai dzimšanas dienā uzdāvināju pašas darinātu spilvenu, kas bija šūts un tamborēts. Viņai patika.”

Tamborētais plecu lakats, kurā meitene pozē fotogrāfam, tapis nedēļas laikā. Kristīne piebilst, ka mācībām viņas aizraušanās ar rokdarbiem netraucē, jo adīt vai tamborēt var vakarā, skatoties televizoru. Turklāt tad laiks rit nemanot un ikviens rokdarbs padodas, šķiet, ātrāk.

Taču daudz vairāk par rokdarbiem Kristīne mīl zīmēt. Viņa pabeigusi Indras mākslas skolu, lepojas ar savu pirmo izglītību apliecinošo dokumentu. Meitene stāsta, ka viņai sevišķi patīk strādāt ar guašu, bet labi izdodas arī gleznojumi ar akvareli vai eļļas krāsām. Skolniece mīl zīmēt dabu, viņai sakrājusies milzīga kaudze zīmējumu, kurus labprāt dāvina draugiem, radiem, paziņām, visiem, kuri gatavi tos pieņemt.

Kristīne: “Citu nopietnu interešu man nav. Atpūšos pastaigājoties laukā ar draugiem, labprāt mīlu iet pie viņiem ciemos. Patīk risināt dažādas sarunas, dvēseliskas diskusijas vai vienkārši tāpat parunāt par to, kā pagājusi diena, kas jauns. Sava vieta manā dzīvē ir arī internetam, kas ļauj sazināties ne tikai ar skolēniem, bet arī tuviniekiem Rīgā un ārzemēs.”

Juris ROGA