Laiks nojaukt!

Neatkarību atguvušajā Latvijā daudz tiek runāts par izpostītajām lauksaimnieciskajām būvēm — lopu kompleksiem, fermām, graudu kaltēm un tamlīdzīgiem objektiem. Arī mūsu rajonā to bezgala daudz. Tiesa, parasti tie ir tālāk no ļaužu acīm, ciemiņiem un tūristiem mazāk pamanāmi.

Bet, izrādās, rajona pašvaldību teritorijās ir tik milzīgi daudz dažādu citu graustu, turklāt vietās, kur tie ir kā dadzis acīs visiem, izņemot, šķiet, vietējā mēroga politiķus. Diemžēl tā tur tie arī stāv gadiem ilgi, nevienam nevajadzīgi, un pat grūti saprast, vai bijušo pagastu vadītāji nevēlējās, nemācēja, negribēja vai viņiem nebija iespēju likt īpašniekiem pienācīgi apsaimniekot īpašumus vai tos nojaukt? Ar ko tad viņi ir nodarbojušies visus šos gadus, cītīgi strādājot vismaz astoņas stundas katru darba dienu?

Šī būda, kas kādreiz bijusi dzīvojamā māja, atrodas Ezernieki-Dagda lielceļa malā. Kā redzat attēlos, nekas dižs no tās vairs nav palicis. Uz pelēcīgo sienu fona izceļas vienīgi zilais tauriņš, kuru šeit atstājis nezināms mākslinieks. Var tikai nojaust, ko īsti viņš ar to gribējis pavēstīt.

Internetā atradu, ka Rīgā līdz šī gada 1. jūnijam par vidi degradējošām bija uzskatāmas 148 valsts, fizisku un juridisku personu īpašumā esošas būves, tajā skaitā 44 Rīgas pašvaldībai piederošas ēkas. Zīmīgi — visvairāk graustu (45) atrodas Latgales priekšpilsētā. Vai nebūtu pienācis laiks saskaitīt, cik šādu ēku, kas apdraud ļaudis un bojā Latgales skaisto ainavu, ir mūsu rajonā, konkrēti Dagdas, Krāslavas un Aglonas novadā?

Juris ROGA