Vienota kārtība ar jauno gadu

— Kādi šobrīd ir aktuālākie risināmie jautājumi Latgales plānošanas reģionā?

— Darba būs daudz. Pirmie aktuālākie jautājumi ir arodizglītības iestāžu optimizācija, pasažieru pārvadājumi un veselības aprūpe — ģimenes ārstu problēmas, feldšerpunktu pastāvēšanas iespējas un tamlīdzīgi.

— Krāslavā ne pirmo gadu darbojas Rīgas Valsts tehnikuma filiāle. Vai arodizglītības iestāžu optimizācijas jautājums skar šo skolu?

— Uz šo filiāli tas šobrīd neattiecas, jo skola ir Rīgas izglītības iestādes filiāle, bet, tā kā valstī notiek arodskolu tīkla optimizācijas process, tas konkrēti skar Latgales reģionā esošās skolas. Runa ir par triju arodizglītības centru izveidi Latgalē: Rēzeknē, Daugavpilī un trešais varētu būt uz Jaun- aglonas, Višķu vai Dagdas arodizglītības iestāžu bāzes.
Turpinot par Rīgas valsts tehnikuma filiāli Krāslavā, varu pastāstīt, ka, tiekoties ar tehnikuma vadību, runājām par jaunu pro- grammu atvēršanu filiālē, konkrēti meitenēm. Ja viss izdosies, drīzumā varēsim paziņot, ka nākamajā mācību gadā filiāle atvērs vēl vienu programmu, kas orientēta tieši uz meitenēm.

— Turpinājumā par mūsu novada aktualitātēm: pastāstiet, lūdzu, kur Ziemassvētkus un gadu miju sagaidīs Krāslavas bērnu sociālās rehabilitācijas centra “Mūsmājas” audzēkņi?

— Tur, kur viņi šobrīd atrodas — centra “Mūsmājas” ēkā, jo mēs nedrīkstam pasliktināt viņu dzīves apstākļus, nepārdomāti kaut kur pārvietojot. Kopumā tas ir ļoti sāpīgs jautājums, kas pacelts valsts līmenī. 16. decembrī man bija tik- šanās Sociālo un darba lietu komisijā Saeimā tieši par šo jautājumu. Ar šo komisiju esam produktīvi strādājuši, risinot slimnīcu pastāvēšanas jautājumu, arī šoreiz viņi piekrita uzklausīt, kāda situācija izveidojusies sakarā ar rehabilitācijas centru “Mūsmājas”. Nav šaubu, ka centrs pastāvēs, bet gribam to saglabāt tādā veidā, lai bērniem nebūtu pasliktināti apstākļi. Protams, ka izmaksas uz vienu audzēkni pieaug, jo ir darbi, ko speciālisti var veikt, strādājot vienlīdz efektīvi kā ar 20, tā ar 30 bērniem. Katrā ziņā ceram uz komisijas atbalstu, tāds mums jau tika izteikts. Tagad gatavojam attiecīgu dokumentāciju, ko iesniegt komisijai. Ja izdosies saņemt valsts palīdzību līdzfinansējuma veidā no neparedzēto izdevumu līdzekļu fonda, varam garantēt, ka bērniem nepasliktināsies apstākļi. Uz priekšdienām jautājums paliek atklāts, jo telpas lielas un plašas, ģeogrāfiskais izvietojums nav pats labākais, lai tās varētu ieinteresēt kādas organizācijas. Bet mūsu primārais uzdevums šobrīd ir saglabāt bērniem normālus apstākļus, ko arī centīsimies nodrošināt.

— Novada ļaudis lūdz publicēt laikrakstā Jūsu atbildi uz šādu jautājumu: kāpēc pagastos ir atšķirīga pieeja attiecībā uz Ziemassvētku dāvanām bērniem: vienā gatavojas sveikt visus, citā, kā, piemēram, Kalniešos, tradicionālos konfekšu maisiņus sola tikai bērniem, līdz ceturtajai klasei ieskaitot. Būtu taču pareizi novadā realizēt vienotu politiku?

— Vienota politika visos šajos jautājumos sāksies ar nākamā gada 1. janvāri, tagad tādas nav, jo pirms vēlēšanām bija dots solījums, ka mēs neaiztiekam pagastu budžetus, un šo savu solījumu turam. Tas tika dots tālab, ka laukos pirms reformas runāja, ka apvienosimies un pilsēta paņems visu naudu. Tā nenotika. Līdz ar to pagastiem ir iespēja saglabāt savus vecos solījumus cilvēkiem gan Ziemassvētku dāvanu jautājumā, gan pasniedzot pateicības vai vēl ko, kas nu kurā ir bijis. Pagasti paši izlemj, cik tērēt šiem mērķiem, mēs neesam aiztikuši viņu naudu. Tieši otrādi, bijuši konkrēti gadījumi, ka pagastā neko negrib darīt, atsūta pensionāru uz Krāslavu un pasaka viņam: “Tagad Upenieks par visu lemj”. Un mēs palīdzam, lai gan pagastā ir cilvēki, kas par šo darbu saņem algu. Bet solījums ir solījums.

Līdz ar to var būt situācija, ka vienā pagasta pārvaldē Ziemassvētku dāvanas ir bērniem līdz ceturtajai klasei, otrā — citi noteikumi. Viens uzkrājis naudas vairāk, otrs — varbūt mazāk.

— Kalniešos laikam krietni mazāk...

— Kalniešos kasiere saņēma 670 latu, citur ne tuvu nav tādas algas vienam cilvēkam. Man nodaļas vadītājs nesaņem tik daudz. Pieņemu, ka arī ir šajā gadījumā, ka cilvēks apvieno amatus (komunālā saimniecība), dara vēl kādu darbu, kas nosaukts kaut kā citādi, piemēram, diskotēkas vadītājs. Citur ir uzpildes stacijas darbinieks, citur — metinātājs vai vēl kāds. Kā tik pagastos nav! Pēc jaunā gada algas visās pārvaldēs būs daudzmaz samērojamas. Tagad mēģinām nonākt pie vienota kopsaucēja, un uz šodienu algu griesti plus, mī-nus ir zināmi visā novadā. Visaugstāk atalgoti pagastos būs pārvalžu vadītāji, kuri saņems no 600 līdz 750 latiem pirms nodokļu nomaksas. Viņu alga būs atkarīga no iedzīvotāju skaita un darba apjoma, citiem faktoriem. Zemāk atalgotais ir tehniskais personāls — minimālā alga, ar nelielām atkāpēm plus vai mīnus virzienā.
Bet tas nav kā akmenī iecirsts, jo pagastu pārvaldēm ir jāieiet darba sliedēs, un pieņemu, ka pēc 2-3 mēnešiem būs nepieciešamas korekcijas vai kādas lielākas pārmaiņas. Jau šodien ir cilvēki, kuri atteikušies no darba, jo negrib strādāt pie jaunajiem nosacījumiem. Mums šobrīd ir liela atšķirība lopkopības pārraugu un lauku konsultantu atalgojumā, varbūt ir jāmeklē iespējas un jāsamazina starpība šo speciālistu algās.

Rit darbs pie jaunā budžeta, kas ir mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo. Turklāt, zinot šī gada situāciju, kad naudas izrādījās mazāk nekā solīts un plānots, mēs nevaram optimistiski skatīties uz tiem skaitļiem, kurus saņemam no Rīgas. Kaut kāda līdzekļu rezerve ir jāparedz. Atalgojums nav labākais, bet mums arī jācenšas saglabāt skolas un citas iestādes.

— Kāds būs rajona padomes ēkas liktenis Skolas ielā?

— Jāpaskaidro, ka rajona padomei pieder puse no visas lielās ēkas — tā daļa, kurā atrodas skolu valde, rajona padome, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). Otra puse, Miesnieku ielai tuvākā, pieder Zemkopības ministrijai.
Rajona padomes ēka būs mūsu pēc jaunā gada. Jau tagad domājam, kā to piepildīt, jo ir tukši kabineti, kurus neviens negrib. VSAA ar rajona padomi noslēgusi ilgtermiņa līgumu, saistības mēs pārņemsim, un šī iestāde paliks savā vietā. Otrajā stāvā, kur mazā zāle un grāmatveži, domājam izvietot būvvaldi un plānotājus. Par otrā stāva telpām virs VSAA interesējas prokuratūra, mēs izskatām tādu varbūtību viņiem tās iznomāt. Par Izglītības pārvaldi ir jautājums, uz tur esošajām telpām ir doma pārvietot domes sociālo nodaļu. Pagrabstāva kabineti un bijusī kafejnīca interesē Krāslavas novada pašvaldības aģentūru “Labiekārtošana K”. Katrā ziņā tie visi ir darba varianti.

Kādi 5-7 rajona padomes bijušie darbinieki pāries strādāt novada domē.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA