Asūnes ļaudīm sava Sporta un Gaismas pils!

Pasaule būtu iegrimusi tumsā, ja to neapspīdētu kultūra — vēsta Indiešu aforisms. Krīzes laikā dabūt gatavus divus objektus nav joka lieta. Asūnieši pierādīja, ka viņiem ir gaiši prāti, kuri valsts piešķirto 200 tūkstošu latu lielo apvienošanās mērķdotāciju neizšķieda caurumu lāpīšanai, bet tālredzīgi ieplānoja atrisināt vissāpīgāko problēmu. Proti, gandrīz visu piešķirto mērķdotāciju deputāti nolēma izlietot sporta zāles būvniecībai pie Asūnes pamatskolas. Tiesa, izmaksas nedaudz pārsniedza pašvaldības rīcībā esošos līdzekļus — plašā un gaišā sporta zāle tapusi par 203-205 tūkstošiem latu, precīza summa tiks aprēķināta nedaudz vēlāk.

Savukārt Asūnes tautas nama vienkāršotā renovācija paveikta par Eiropas Savienības finansējumu, plus pašvaldības līdzfinansējuma daļa. Kopējā tāme ir apmēram 68 tūkstoši latu.

Asūnes pamatskolas sporta skolotāja Žanna Aišpure pastāstīja, ka bērni vēl nav redzējuši jaunās sporta zāles telpas, kurās varēs vingrot, spēlēt volejbolu, vārdu sakot, sportot tūlīt pēc Ziemassvētku brīvlaika. Zāli sporta nodarbībām varētu izmantot arī vietējie iedzīvotāji, ļaudis par to jau interesējušies.

“Pēc svētkiem domāsim, kā visu organizēt, bet daudz atkarīgs no pašu cilvēku vēlēšanās,” tā Žanna.

Milzīgs prieks ir arī Asūnes tautas nama vadītājai Olgai Lukjanskai un vietējiem pašdarbniekiem. Starp citu, abas iestādes — tautas nams un pamatskola — Asūnē ir cieši saistītas, piemēram, puse vokālā ansambļa “Paziņas” sastāva ir skolotājas, skolēni nāk uzstāties uz tautas nama skatuves, arī abas iestādes atrodas ļoti tuvu, katra savā ceļa pusē, bet skolas sporta zāle vispār uzbūvēta tieši iepretī tautas namam.

“Mēs ļoti ilgi gaidījām šo notikumu, jo agrāk mūsu tautas nama telpas neatbilda nekādām prasībām, bet no ārienes kultūras iestāde atgādināja šķūni,” stāsta Olga. “Tagad viss ir izmainījies — skaistas, estētiskas iekštelpas, vizuāli pievilcīga ēkas fasāde. Lielos vilcienos varu uzskaitīt darbus: veikta ēkas apšuve no ārpuses, nomainīts jumts, pasākumu zālē ir ieklāta jauna grīda, izveidota normāla skatuve, ierīkota normāla apkures sistēma, kuru papildina kamīns, izremontēta halle, ierīkotas siltās tualetes, veikts kosmētiskais remonts manā kabinetā, mēģinājumu telpā un garderobē. No ārpuses uzbūvēts kārtīgs lievenis un uzbrauktuve cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kuri pārvietojas ratiņkrēslos. Pie jauniem aizkariem tiku, pārdodot vecos logus un durvis, kaut ko vēl saekonomēju un nopirku. Tā izgrozāmies.

Liels paldies bezdarbniekiem stipendiātiem, kuri nāca man palīgā un divās dienās pēc remonta paspēja uzkopt tautas namu, lai varētu rīkot atklāšanas pasākumu. Īpašs paldies mūsu novadniecei Inesei Plesņai, kura manu ieceri atbalstīja pašā sākumā. Es viņai jautāju, ja ir iespēja dabūt no Eiropas kādu naudu tautas nama renovācijai, varbūt ka var palīdzēt ar projektu. Pagāja gads, kopš 18. decembrī, tieši manā dzimšanas dienā, projektu nodevām rajona padomē, bet šodien jau varam strādāt izremontētās telpās.”

Uz krāšņi noformēta ziņojumu dēļa tautas namā jau piestiprinātas pirmās afišas, kas informē par svētku norisēm. Bet pirmo īsu vietējo pašdarbnieku koncertiņu noklausījās deputāti un citi aicinātie viesi. Skolniece Līga dziedāja par to, kā asūniešiem šeit klājas. Vienu jauku dziesmu izpildīja vokālais ansamblis “Paziņas”. Bet tautas nama saimniece Olga klātesošos uzrunāja šādi: “Ja Dievs grib sūtīt cilvēkam kādu dāvanu, viņš ievīsta to problēmā. Jo lielāka dāvana, jo lielāka problēma. Tāpēc šodien saku milzīgu paldies visiem, kuri atbalstīja manas nenormālās idejas, visiem, kuri palīdzēja. Esmu gandarīta, ka beidzot varam cilvēkus uzņemt kā pienākas, nevis kautrēties par telpu izskatu un citām problēmām.”

Protams, notika apdāvināšana un visi pasākuma dalībnieki tika aicināti pacelt šampanieša glāzi par veiksmīgi pabeigtiem darbiem.

Juris ROGA