Dzīve turpinās! Pirmā publikācija

Pēc jūsu un mūsu mīlamā laikraksta “Ezerzeme” redaktores lūguma turpinām publikāciju ciklu par praktisko psiholoģiju. Tikusies ar Ēriku, es teicu, ka esmu gatava. Pat jau ir gatavs nosaukums. Tā bija patiesība, jo tēma jau sen nodarbināja manu prātu, un pēc pēdējā cikla es solījos turpināt.

Iekārtojusies pie datora, es uzrakstīju nosaukumu... Un ieraudzīju mūsu pirmo kopīgo tipisko kļūdu. Es uzrakstīju “Dzīve nebeidzas!” Šis nosaukums, bez šaubām, bija atbilstošs iecerētā rakstu cikla saturam. Un, lūk, kāpēc. Pēc kāda negatīva notikuma mūsu dzīvē mēs domājam, ka nu viss cauri, sliktāk vairs nevar būt, ka dzīve beidzas ar šo skumjo epizodi, tālāk neko labu gaidīt nenākas. Tamlīdzīgas domas nodarbina mūsu prātus. Publikāciju par praktisko psiholoģiju uzdevums manā izpratnē ir parādīt citus realitātes uztveršanas variantus, tāpēc, piekrītiet man, nosaukums “Dzīve nebeidzas!” ir piemērots šiem rakstiem. Bet kur tad kļūda, jūs jautāsiet. Kļūda ir formulējumā. Var piekrist vai nepiekrist vispārzināmajam apgalvojumam, ka Augstākais saprāts, Kosmoss vai tas, kas nav zināms, kā saucas un atrodas augstu virs mums, nepieņem zilbi “ne”. Izņemsim to no kļūdainā nosaukuma un kas iznāks! Tā, lūk. Tāpēc, padomājusi par visu to, es aizstāju nosaukumu ar tādu, kas vairāk apliecina dzīvi. Nezinu, kā Kosmosam, bet, lūk, pozitīvās domāšanas formulējumam nosaukums “Dzīve turpinās!” ir daudz labāks.

Statistika ir nepielūdzama. Saskaņā ar elektronisko meklējumu datiem psiholoģiskajos izdevumos no 1887. līdz 1999. gadam tika atrasti 70856 darbi par depresiju, 57800 — par nemieru un bažām, 8072 — par dusmām, 5701 — par apmierinājumu ar dzīvi, 2958 — par laimi un 851 — par prieku. Kopumā negatīvo emociju pētījumi 14 reižu pārsniedza pozitīvos pētījumus.
Bija laiks padomāt par laimes izpēti. Par pirmo šajā nozarē kļuva Martins Seligmans — autoritatīvs psihologs no ASV. 1997. gadā viņš tika ievēlēts par Amerikas psiholoģiskās asociācijas prezidentu, kura apvieno vairāk nekā 200000 biedru. Seligmans, vēl jauns būdams, iedziļinājās psiholoģijas zinātnes svarīgāko notikumu pierakstos pa gadiem, atklājot un aprakstot “apgūtas bezpalīdzības” parādību pie dzīvniekiem un cilvēkiem. Šī atklājuma būtība ir tāda, ka, pakļaujoties kādu laiku slimīgai ietekmei situācijās, kad nav iespējams izvairīties no tās, izmēģinājumā esošie “padodas”, un, kad situācija uzlabojas un rodas iespēja izvairīties no ciešanām, viņi turpina pasīvi sēdēt, nemaz nemēģinot kaut ko darīt lietas labā. Tas jums zināms, vai nav tiesa? Pats Seligmans bija šokēts par saviem rezultātiem un mēģināja noskaidrot, vai var formēt optimismu. Turpmākie gadu desmiti padarīja viņu par speciālistu numur viens optimisma psiholoģiskās izpētes pasaulē. Martins Seligmans ir pozitīvās psiholoģijas pamatlicējs.

Piecdesmito gadu beigās Amerikas Savienotajās Valstīs tika radīta kustība, tā saucamā humānā psiholoģija. Humānā psiholoģija par savu lozungu izvirzīja cilvēka augstāko, specifisko cilvēcisko izpausmju izpēti, kas agrāk tika ignorētas. Tā ir attīstība, mīlestība, radošums, vērtības utt. Līdz tam vadošie psihologi ļoti aktīvi apguva dzīves negatīvās puses: slimības, ciešanas, bēdas, kompleksus, ģimenes un ražošanas konfliktus, personības krīzes, garīgo atpalicību. Sava uzplaukuma laikā, kas ilga piecpadsmit gadu, humānā psiholoģija iemantoja lielu popularitāti un daudzējādā ziņā izmainīja psihologu uzskatu par cilvēku un darba praksi ar viņu.

Septiņdesmito gadu beigās pakāpeniski tika uzsākta, bet deviņdesmito gadu sākumā aktivizēta problēmu, piemēram, apmierinātības ar dzīvi, laimes, optimālas funkcionēšanas, iekšējās autonomās motivācijas, dzīves saprātības, optimisma, dzīves mērķu zinātniskie pētījumi, kaut arī tie bija nepilnīgi. Taču šie pētījumi bija ne īpaši ietekmīgi līdz tam laikam, kad 1997. gadā tika izsludināts pozitīvās psiholoģijas, zinātnes par laimi, lozungs, kura autors bija Martins Seligmans.
Ar šo garo vēsturisko ievadu sākas pozitīvās domāšanas veidošanas publikāciju cikls. Būdama šā virziena pārstāve savā praksē, nākamajās publikācijās es centīšos sniegt konkrētus piemērus, kā aizstāt pierastās (negatīvās un postošās) tendences ar pozitīvām un dzīvi apliecinošām.

Nebaidoties atkārtot praktiski visu populāro laikrakstu un žurnālu ikdienas frāzes, atgādināšu: aizstājiet visus apgalvojumus ar zilbi “ne” pret tiem, kuriem tās nav. Piemēram, tā vietā, lai paziņotu tuviniekiem: “Nē, es nesaslimšu”, pasakiet “Es esmu vesels(a).” Un obligāti tagadnes formā. Tas ir signāls jūsu smadzenēm realizēt šo apgalvojumu.

Pārdzīvojot kārtējo vilšanos, mēs bieži dusmās atkārtojam: “Nu viss, tagad man neviens nenodarīs pāri.” Aizstājiet šos vārdus, piemēram, ar tādiem: “Man apkārt ir tikai krietni cilvēki, kuri mīl mani.” Starp citu, par dusmām. Tās ir konstruktīvas jūtas. Es pat teiktu — motivējošas. Ja tās, protams, ir kontrolējamas. Izvēloties starp dusmām uz sevi un aizvainojumu uz apkārtējiem, šķiet, jāatceras, ka otrais biežāk izraisa psihosomatiskas slimības. Mēs bieži sakām vai domājam: “Kad man nodarīja pāri, man gribējās sarauties kamolā. Un aizvainojums var nostiprināties muskuļos, visbiežāk apkakles zonā. Aizvainojums bieži tiek salīdzināts ar akmeni uz sirds. Šī sajūta, tāpat kā jebkura stipra emocija, var izraisīt arteriālā spiediena svārstības un novājināt sirds un asinsvadu sistēmu. Vieglas dusmas var vērst uz kādu noteiktu rīcību — nokārtot eksāmenu (ja tevi apvainoja, pasakot, ka tev nekas nesanāks), iemācīties konservēt (piemēram, ja aizvainoja, pasakot, ka tu esi slikta saimniece) utt. Bieži lietojamam teicienam “Viss būs labi!” nav konkrēta realizācijas datuma, tāpēc tas ir bezdarbīgs. Tajā gadījumā, ja to mēs attiecinām uz sevi. Novēlējumos citiem nav nekā slikta. Vēlējiet veseli! Bet, kas attiecas uz sevi, labāk ir teikt un domāt, ka viss ir labi. Un ar katru dienu aizvien labāk un labāk.

Pats par sevi saprotams, teikt tādus apgalvojumus, kad tevi atbrīvoja no darba vai kad tevi nodeva mīļotais cilvēks, vai vēl kaut kādā tamlīdzīgā situācijā, visādā ziņā ir neadekvāti.

Par to, kā rīkoties šādos gadījumos un kur atrast spēkus pozitīvās domāšanas veidošanai, tiks pastāstīts nākamajās publikācijās. Godājamie lasītāji! Ja jūs gribat apspriest kādus konkrētus gadījumus laikrakstā, rakstiet uz “Ezerzemes” elektronpastu ezerzeme@ezerzeme.lv. Turklāt jūsu uzmanībai vienmēr ir mājas lapa www.planeta-i.lv

Irina JAPIŅA,praktizējoša sertificēta psiholoģe, psiholoģijas maģistre, Baltijas praktizējošu psihologu asociācijas locekle