Paši pelna, paši organizē

Laika gaitā brālība “Nema” ieguvusi vairākus nopietnus sadarbības partnerus, tostarp: Krāslavas rajona padomi, Dagdas pilsētas domi, Nodarbinātības valsts aģentūru, Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Latvijas cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizāciju “SUSTENTO”, Jauniešu biedrību “Dagne”, Preiļu novada invalīdu biedrību. Tā ir īstenojusi un turpina īstenot sev un sabiedrībai noderīgus projektus: no 2006. līdz 2007. gadam noritēja Lauku NVO atbalsta programmas projekts “Mēs gribam būt līdzvērtīgi”, kuru finansēja Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts; 2008. gadā Latvijas Kopienu iniciatīvu fonda (KIF) programmas “Kopā ar ģimeni” projekts ,”Gribam būt atpazīstami”, kuru finansēja KIF; no 2008. gada brālība piedalās Eiropas Komisijas finansētajā pārtikas izdalīšanas programmā trūcīgām personām, bet kopš šī gada septembra brālība “Nema” iesaistījās pārtikas bankā “Paēdušai Latvijai”, lai palīdzētu tām ģimenēm, kuras krīzes ietekmē ir nonākušas uz nabadzības sliekšņa. Par to, kā sokas ar šo divu programmu realizāciju, rakstījām iepriekšējā laikraksta numurā.

Brālības vadītāja Mārīte Zariņa stāsta, ka katru gadu organizācija ir mainījusi savas darbības virzienu. Pirmajā vairāk strādāts uz to, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti integrēties sabiedrībā, organizēti pasākumi un semināri. Otrajā gadā invalīdi apguva amata prasmes rokdarbos. Iegādājās datorus, apguva datorlietotāju prasmes, vairāk uzmanības veltīja labdarībai. 2008. gads zīmīgs ar to, ka Dagdas invalīdu brālība “Nema” saņēma sabiedriskā labuma organizācijas statusu, kas pavēra jaunas iespējas. Sāka sadarboties ar Lauku atbalsta dienestu, rakstīja projektus, un iesaistījās pārtikas dalīšanā trūcīgajiem. Šo darbu uz brīvprātības pamatiem, nesaņemot nekādu atlīdzību, veic paši invalīdi — brālības biedri.

“Šogad savu darbību labdarības jomā izvērtām vēl plašāk, uzņemoties šefību par bērniem-invalīdiem visā Dagdas novadā,” turpina M. Zariņa. “Atklājām, ka novadā ir daudz bērnu invalīdu ar dažādām problēmām. Ieraudzījām, ka ģimenes un bērni būtībā ir izstumti no sabiedrības. Vasarā, 1. jūnijā, sarīkojām bērniem invalīdiem jauku pasākumu, kuram gatavojāmies ļoti nopietni. Bija liels prieks, ka ieceri realizēt mums palīdzēja arī vienkāršie pilsētnieki gan ar savu darbu, gan ar naudu. Vairākas mammas apliecināja, ka daudzus gadus bērns bijis mājās un nekad neviens nav par viņu painteresējies, izņemot ģimenes ārstu. Te pēkšņi bērns pirmo reizi mūžā saņem vēstuli uz sava vārda, kurā viņš tiek aicināts uz viņam veltītiem svētkiem Dagdā. Kāda mamma stāstīja, ka viņas puika ejot gulēt šo vēstuli licis zem spilvena. Tā kā svētku moto bija “Ienāc, saulīt, manā sirdī!”, tad katram bērnam tika izgatavota sava smaidīgā Saulīte, kurā tika ierakstīts viņa vārdiņš. Vārdos nav izstāstāms, cik tas bija silti un mīļi. Tā kā vadmotīvs bija vērsts uz saulīti, pieaugušie invalīdi no finiera plāksnes izzāģēja lielo sauli, kuru nesot kolonnas priekšā, bērni devās gājienā pa pilsētu.

Pēc šī pasākuma atskārtām, ka bērniem trūkst saskarsmes. Jau jūlijā noorganizējām nometni “Iecietības audzi- nāšana jauniešiem un sabiedrībai”, uz kuru tika aicināti trīs pusaudži un viens jaunietis. Visi četri reti iziet sabiedrībā, lielākoties dzīvo mājās. Katram no viņiem nometnē bija savs sargeņģelis — meitenes no jauniešu biedrības “Dagne”. Viņu uzdevums bija katru rītu sagaidīt invalīdus un palīdzēt viņiem kopīgajos pasākumos, ja kādu darbiņu bērni invalīdi nespēja paveikt paši saviem spēkiem. Mēs zīmējām, gājām rotaļās, apguvām floristikas pamatus, sacerējām dzeju, izveidojām akmens dārzu, ko katrs var apskatīt centra teritorijā. Notika arī garīgā saruna un citas nodarbības. Bija pārsteidzoši redzēt, ka bērni invalīdi rūp ne tikai mums, bet arī veselie jaunieši ir ļoti atsaucīgi, labi sapratās.”

Šo un vēl citus pasākumus brālība “Nema” organizē no līdzekļiem, kurus nopelna paši invalīdi savā rokdarbu darbnīcā, kas atrodas jauniešu centra “Dagne” telpās. Krīzes laikā ļoti grūti atlicināt naudu un nopirkt dārgas dāvanas, bet invalīdu darbnīcās var iegādāties interesanti noformētas Ziemassvētku dāvaniņas — saldos suvenīrus — par pieņemamu cenu. Starp citu, pastāvīgs klients ir Dagdas novada dome, kura invalīdu izstrādājumus iegādājas reprezentācijas un citiem mērķiem. Domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts uzskata, ka invalīdu darinātie suvenīri ir ļoti kvalitatīvi un nav kauns tos dāvināt.

M. Zariņa: “Tā arī ir viena no iespējām pārdzīvot šo krīzes laiku un vienlaikus varam nest prieku viens otram. Parasti cenšamies pieskaņoties sezonai, svētku dienām, tomēr mūsu darbnīcā dominē linu suvenīri, kuri top gan pēc pasūtījuma, gan realizējam pašu fantāzijas. Bijām izgatavojuši arī rudens rozes: ideja ņemta no pērnā gada, kad izgatavojām valsts karogu no rozes zieda formā satītām kļavu lapām, kuras pēc tam izkrāsojām. Vasarā top saulessargi, kas ļoti priecē sievietes. Bet, tā kā lielie ir dārgi, jo izgatavošanas process ļoti darbietilpīgs, tad tagad izgatavojam arī samazinātu kopiju. Stiklu arī apgleznojam, bet šobrīd nav ko parādīt — visi izpirkti. Jaunums ir saktas, kuras gatavojam uz Lieldienām, pirmie paraugi jau tapuši. Darbnīcās atrodas arī lādīte ziedojumiem, mēs priecājamies, ka cilvēki ne vien iegādājas mūsu darinājumus, bet arī ziedo naudu organizācijai.”

Juris ROGA