Sarežģīti, bet vērtīgi

“Šajā laikā aktīvākie novada un valsts debašu turnīru dalībnieki bija Marks Jermaks, Aleksejs Prokofjevs, Natālija Filimonova, Irina Iva-nova, Darja Titova, Ilona Bernatoviča, Sergejs Begarovs,” uzskaita pašreizējā debašu kluba vadītāja, latviešu valodas un literatūras skolotāja Valentīna Purpiša, kura Krāslavas Varavīksnes vidusskolas debašu klubu vada kopš 2005. gada. Viņa zina stāstīt, ka aktīvākie dalībnieki spēj atrast savu vietu šajā pasaulē un sasniegt ievērojamas virsotnes. Aktīvākais Varavīksnes vidusskolas debašu kluba dalībnieks Marks Jermaks darbojas kā DELFI Ziņu sadaļas “Politika” redaktors, kā arī ir biedrs sabiedrībā par atklātību “Delna”. ”Skolas debatētāji ir pateicīgi Markam par viņa atbalstu, jo bieži viņš palīdz ar padomu un ar “Delnas” pētījumu materiāliem” atzīst V. Purpiša.

Debates, bez šaubām, ir sarežģīts “sporta veids”, iespējams, tāpēc kluba dalībnieku ir tik maz. Tomēr katru gadu debašu komandas Krāslavas Varavīksnes vidusskolā ir. Tas nozīmē, ka jaunajā paaudzē ir domājoši cilvēki, kuri mācās ne tikai meklēt materiālus un analizēt tos, bet arī veidot savu personīgo viedokli par tēmu.

Jāatzīst, ka debates spēj būt arī aizraujošas un nereti debašu turnīru laikā ir jūtama pamatīga spriedze. Debatēs ne tikai jāargumentē izvēlētās tēmas nostāja (par vai pret), bet arī jāspēj ātri reaģēt un operatīvi oponēt pretinieku komandas argumentiem, kurai ir iedalīta diametrāli pretēja nostāja. Šeit emocijas sit augstu vilni. Nervi tiek kutināti arī skatītājiem, bet pēc debatēm emocijas vēl ilgi nenorimst. Šāds emociju sasprindzinājums ir jūtams vairāk novada un valsts mēroga debašu turnīros.

Lai vai kā — debates māca, ka aizstāvēt var jebkuru ideju, bet galarezultātā debašu dalībniekiem ir pietiekoši daudz materiālu gan par, gan pret, lai veidotu savu personīgo redzējumu par tēmu. Debašu kluba vadītāja piebilst, ka “gandrīz piecu gadu laikā debašu klubā ir savākti materiāli par 20 tēmām, kuras ir vērts apspriest dažādās mācību stundās: ekonomikā, bioloģijā, vēsturē. Galvenais ir mācīties kritiski domāt.”

Laikā, kamēr V. Purpiša ir debašu kluba vadītāja, viņas audzēkņi 2007./2008. mācību gadā piedalījās projektā “Jaunatne darbībā”, kura ietvaros tika organizētas debates par sievietes karjeru un ģimeni, diskusija par sievietes lomu mūsdienu sabiedrībā, jauniešu forums.

Tēmas, par kurām tiek debatēts, ir ļoti dažādas, bet galvenokārt tiek ietvertas tā brīža aktualitātes, kā arī valsti ietekmējošās tēmas, pie- mēram, “Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā ir/nav attaisnojusi uz to liktās cerības”.

Sarežģītu un valsts mēroga tēmu izvēle jauniešiem iemāca izprast cēloņu likumsakarības plašākā mērogā. Pēdējās novada debates, kurās skolas komanda ieguva II pakāpes diplomu, bija veltītas arī diezgan aktuālai tēmai “Ekonomika negatīvi/pozitīvi ietekmē kultūrvidi”. ”No vienas puses krīzes — apstākļos kultūras iestādes cieš, jo to finansējums tiek samazināts, bet no otras puses — vēsturē ir zināmi fakti, ka grūtajos ekonomiskajos apstākļos, pat kara laikā tika radīti vērtīgi mākslas darbi,” argumentē V. Purpiša.

Pēdējo četru gadu labākie Krāslavas varavīksnes vidusskolas debatētāji ir Sergejs Bovtramovičs, Jeļena Kotčenko, Jekaterina Semjonova, Ilona Kozare, Pāvels Prokofjevs. Jaunie debatētāji ir Vadims Bovtramovičs, Poļina Karole, Stefānija Gaļvina, Santa Popova, Ksenija Jevstafjeva, Sergejs Lisovs, Vitālijs Trubovičs, Eldars Blaževičs.

Pati skolotāja V. Purpiša, vadot debašu klubu, atklāja, ka ne viss ir tikai balts vai melns. Strādājot kopā ar bērniem, apkopojot sameklētos materiālus un analizējot tos, skolotāja pārliecinājās, ka ir arī “krāsu nianses”, iztirzājot tēmu.
Tie, kuri ir izgājuši debašu skolu, atzīst, ka debates ir devušas ļoti daudz. Tagad viņiem nav problēmu argumentēt savu viedokli, jaunieši prot sistemātiski strādāt, zina, kā atrast nepieciešamos materiālus, jo tieši ar to sākas jebkuras tēmas analizēšana.

Ilona STEPIŅA