Bērnu mazāk, skola turpina pastāvēt

Andrupenes pamatskolas direktors Arvīds Babris pastāstīja, ka izglītības iestādē no 1. līdz 9. klasei šobrīd mācās kopumā 91 skolēns. Būtisks un priecīgs moments — Andrupenē nav apvienoto klašu, līdz ar to skolā normāli norit mācību process. Mazākā ir 4. klase, kurā mācās septiņi bērni, bet lielākajā — 7. klasē — 14 skolēni. Arī 1. klase lauku skolai ir pietiekami liela — astoņi bērni. Nopietnu triecienu skola saņēma pirms valsts svētkiem, kad no izglītības iestādes vienlaikus aizgāja 10 bērni, jo uz dzīvi Rēzeknē no Andrupenes negaidīti pārcēlās liela audžuģimene, kurā daži bērni gāja arī pagasta bērnudārzā — tur tāpat samazinājās audzēkņu skaits.

Pamatskolas audzēkņiem ir iespēja ne tikai mācāties, bet arī apgūt kādu no interešu izglītības apakšprogrammām, proti, līdzdarboties pulciņos. Laukos šī iespēja ir ļoti svarīga, jo atšķirībā no pilsētas, kur skolēni pēc stundām nokļūst mājās dažu minūšu laikā, daudziem lauku skolas audzēkņiem nākas gaidīt transportu, lai nokļūtu līdz pat 15 km attālajā dzīvesvietā. Arī skolā viņi ierodas agrāk nekā pilsētnieki. Andrupenes pamatskolā darbojas ceļu satiksmes dro- šības pulciņš 5.-9. klasēm; kokapstrādes pulciņš 5.-9. klasēm; pulciņš “Iepazīsti mežu” 5.-9. klasēm; vides pulciņš 5.-9. klasēm; rokdarbu pulciņš 1.-4. klasēm; teātra grupa “Rūķi” 2.-8. klasēm; sporta pulciņš 5.-9. klasēm; tautas dejas 1.-3. klasēm, 4.-6. klasēm un 7.-9. klasēm, koris 4.-9. klasēm; vokālais ansamblis 1.-3. klasēm un 4.-9. klasēm.

Pamatskolā strādā 15 skolotāji, kuri māca visus priekšmetus. Krīzes un reformas iespaidā pedagogu skaits saruka. Krievu plūsmas vecākajās klasēs nelielā skolēnu skaita dēļ vairs nebija iespējams apmaksāt pedagogu darbu un noorganizēt mācību procesu, tāpēc šie bērni momentā iekļāvās latviešu klasēs, jo tuvākajā apkārtnē nav nevienas nacionālo minoritāšu skolas. Štatu samazināšanas dēļ darbu zaudēja viena skolotāja, kura strādāja krievu plūsmas klasēs. No darba skolā aizgāja direktora vietniece, kura bija pirmspensijas vecumā. Lai gan pēc specialitātes viņa ir sākumskolas skolotāja, taču skolā ir vēl četras tādas skolotājas un tikai četras sākumskolas klases. Turklāt finansējums tāpat nav nekāds diži lielais.
Šodien tikai diviem — angļu valodas un latviešu valodas — skolotājiem Andrupenē ir pilna slodze, visiem pārējiem līdz pilnai kontaktstundu nepietiek. Ja salīdzina divas tarifikācijas — pērno un šī gada, tad finansējums ir sarucis trīs reizes: pērn valsts dotācija šīs pamatskolas pedagogu algām mēnesī bija virs 10000 latiem, tagad — 3600 latu.

Kas attiecas uz tehnisko personālu, arī viņiem algas samazinātas, bet darbu neviens nezaudēja. Loģiski, ka viena apkopēja plašo divstāvu skolu neizmazgās un viena pavāre pusdienas visiem nesagatavos, daži citi saimnieciskie darbinieki arī ir nepieciešami. Lielie remonti veikti iepriekšējos gados, kā apgalvo skolas direktors, logu nomaiņa un piekarināmo griestu ierīkošana daļā ēkas ir devusi lielu efektu — jūtami siltāks, un malkas pērn sadedzināts krietni mazāk nekā agrākajos gados.
Šī mācību gada sākumā ar sponsoru atbalstu un pašu bezdarbnieku spēkiem izremontēja skolotāju istabu un direktora kabinetu. Pagasta pārvaldes norīkotie bezdarbnieki savu uzdevumu paveikuši godam — ne sliktāk par kvalificētiem strādniekiem. Direktors spriež, ka tagad jāmeklē jauni sponsori un jāizmanto iespēja salabot skolas kāpņu telpas, otrajā stāvā laboratoriju telpās derētu ierīkot piekarināmos griestus kaut tādēļ vien, lai siltuma kalorijas “nebēg” projām caur paneļiem.
Par izglītības iestādes tālāko likteni direktors runā ļoti uzmanīgi, jo precīzu ziņu par finansējumu nav, tālab arī īstas skaidrības nav. Ir klusa cerība, ka finansējums nesaruks. Katrā ziņā šobrīd pagaidām nekas neliecina, ka skolā būtu kritiska situācija.

Juris ROGA