Ziemassvētkos ikviens kristietis un Dieva meklētājs redz, cik reālā veidā Bētlemē ir notikusi Dieva un cilvēka sastapšanās. Lai šo notikumu dziļāk izprastu, ir vērts ieskatīties Svētajos Rakstos.
Trīs Evaņģēliju autori sniedz savu skatījumu uz šo vēsturisko notikumu. Mateja un Lūkasa Evaņģēlijos atrodam Kristus piedzimšanas un Viņa bērnības aprakstus. Jāņa Evanģēlijā lasām, ka Vārds — Kristus kļūst miesa; vārds “miesa” tulkojumā no grieķu vārda “sark”, t.i., cilvēciskā daba ar visu tās vājību un trauslumu.
Piedzimstot Bētlemē (tulk. — maizes klēts) kā bērns, pazemojoties Dievs sniedz cilvēkam Savu mīlestību. Jāņa Evaņģēlijā šī iemiesošanās tiek salīdzināta ar dzīvošanu starp cilvēkiem.
Pirmie kristieši skaidri saprata, ka Bētlemē dzimušo bērnu nevar salīdzināt ne ar vienu citu bērnu. Apustulis Jānis raksta visas pirmās kristīgās kopienas vārdā: “Mēs redzējām Viņa godību...” (Jņ. 1;14). Ebrejiem un pirmajiem kristiešiem godības jēdziens nozīmē: Dieva svētumu, Dieva visvarenību, Dieva spēku, Dieva skaistumu. Kāda ir saistība starp Kristus (tulk. — Mesija) ienākšanu pasaulē un cilvēka personīgo dzīvi?
Jēzū Kristū redzam patiesu Dievu un patiesu cilvēku, un šī patiesība ir “iztulkota” cilvēciskos jēdzienos — jo citādi cilvēks par to neko nespētu uzzināt. Ja pats Dievs pieņēma cilvēka dabu, kristiešiem no šīs pasaules nav jāvairās, bet tā jāpārveido ar Kristu, caur Kristu un Kristū, jo — Viņš ir Ceļš, Patiesība un Dzīvība. Ar Kristus piedzimšanu Bētlemē ikkatram cilvēkam, dzimušam līdz Kristum, un ikvienam — dzimušam pēc Kristus, iesācies jauns laikmets.
Sakopojusi Elvīra MUCENIECE
.jpg)
.jpg)
