Nelaimīgais 13 Dagdas ielā

Šo ideju mums piespēlēja kāda Robežnieku pagasta iedzīvotāja, kurai ir sāpīgi raudzīties uz graustiem pašas pagastā. Varbūt taisnība, cilvēki un vadītāji ar gadiem ir pieraduši un nemana, kādā vidē dzīvo.

Pārliecību, ka vajag rīkoties, nostiprināja arī Dagdas novada domes priekšsēdētāja Viktora Stikuta iniciatīva apzināt situāciju savā novadā ar pamestajām, pussabtrukušajām ēkām un būvēm, par ko rakstījām šī gada 20. novembra “Ezerzemē” (4. lpp.).
Mēs visi vēlamies pavisam vienkāršas un pašsaprotamas lietas, viena no tādām — dzīvot sakārtotā vidē un lepoties ar savu novadu. Mēs negribam dzīvot degradētā un izpostītā vidē, kas atjaunotās Latvijas brīvvalsts gados īpaši izteikta laukos. Jācer, ka visu cilvēku kopīgiem pūliņiem būs konkrēts rezultāts.

Drīz pēc avīzē publicētās fotogrāfijas ar dzīvojamās mājas graustu blakus lielceļam Dagda-Krāslava netālu aiz mazpilsētas, piezvanīja “Ezerzemes” lasītājs un lūdzu noskaidrot situāciju ar pagalam nolaistu māju Andrupenes centrā. Varbūt pie vainas numerācija? Ēkas sienu Dagdas ielā rotā šī vārda burtiskajā nozīmē plāksnīte ar numuru 13. Protams, ka ar nelaimīgo skaitli tam nav nekāda sakara. Andrupenes pārvaldes vadītāja Melānija Rudavina apgalvo, ka pirms vairākiem gadiem ēkai nebija ne vainas. Par krāšņu veco būvi nevarēja nosaukt, bet mājai bija logi, durvis un kārtība pagalmā. Jo bija saimnieks — kāds vecītis, kurš nomira, bet mantinieki ir kaut kur projām pasaulē un viņus neizdodas sadzīt rokā. Pagasta pārvaldei šobrīd ir darbaspēks, lai nolaisto ēku nojauktu un teritoriju sakārtotu, bet bez īpašnieku piekrišanas neko nevar uzsākt, jo tad tas būtu likuma pārkāpums.

M. Rudavina: “Kamēr cilvēks bija dzīvs, arī kādu laiku pēc tam māja bija kārtībā, bet tad vandāļi to izdemolēja. Mēs aktīvi meklējam īpašnieku, pagaidām nesokas, bet domāju, ka izredzes atrast ir. Tad arī atrisināsim šo jautājumu.”

Juris ROGA