Gatavs arī trešais objekts

Decembrī Dagdā tiks nodots ekspluatācijā projekta “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” trešais objekts. Atgādināsim, ka vēl 2008. gada 28. martā SIA “Dagdas komunālā saimniecība” un Līgumsabiedrība ar civiltiesisko atbildību “EKO - PRESEKO - WATER” parakstīja vienošanos par darbu izpildi, realizējot līgumu (Nr. 2001/LV/16/P/ PE/007-3.8) “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Dagdā”.

Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtas pēc šī lielā projekta bija jāuzbūvē pašas pirmās, bet dažādu objektīvu iemeslu dēļ tās tapa pēdējās. Ar iekārtu nodošanu ekspluatācijā tiks panākta dzeramā ūdens kvalitātes atbilstība Eiropas Savienības direktīvai. Projekta realizācijas gaitā abi urbumi aprīkoti ar automātiku, uzbūvēta ēka, kurā izvietota ūdens atdzelžošanas stacija un ūdens spiediekārtas. Ūdeni turpmāk iegūs no diviem artēziskiem urbumiem pie torņa Brīvības ielā 29, izlaidīs caur ūdens attīrīšanas iekārtu un ar spiedienu pados cauruļvadu sistēmā. Vecais ūdens tornis vairs nebūs vajadzīgs un tiks atslēgts.
Izveidot jaunus pieslēgumus centrālajam ūdensvadam Dagdas iedzīvotājiem bija iespējams jau pēc pirmā projekta realizēšanas — “Dzeramā ūdens sagatavošanas iekārtu izbūve Dagdā”. To arvien var veikt Skolas ielas iedzīvotāji, Liepājas ielas posmā no Rēzeknes līdz Daugavpils ielai, Brīvības ielas posmā no Daugavpils līdz Ziedu ielai. Diemžēl pilsētnieki neizrāda lielu interesi, iespējams, tālab, ka pieslēgumi ierīkojami par pašu līdzekļiem ar licencēta uzņēmēja starpniecību.

SIA “Dagdas komunālā saimniecība” valdes loceklis Nikolajs Kartenko: “Pieslēguma izveide kanalizācijas maģistrālei vai ūdensvadam ir veicama par lietotāja līdzekļiem, taču dodam iespēju brīvi izvēlēties darbu izpildītāju. Pieslēgumu var izveidot mūsu uzņēmuma speciālisti vai kāda cita licencēta firma mūsu uzraudzībā. Samaksa atkarīga no daudziem faktoriem, kas katrā individuālā gadījumā ir atšķirīgi, tālab konkrētu cenu nosaukt grūti. Bet mūsu uzņēmums ir pretimnākošs — pēc klienta lūguma sadalām maksājumus vairākās daļās, un cilvēks norēķinās garākā termiņā.

Sakarā ar ūdens atdzelžošanas stacijas izbūvi un nodošanu ekspluatācijā aktualizējies jautājums par ūdens skaitītāju ierīkošanu. Arī skaitītāju ierīkošana lietotājam jāapmaksā pašam, bet, līdzīgi kā pieslēgumu izveides gadījumā, dodam iespēju norēķināties, maksājot pa daļām — triju mēnešu laikā. Atsevišķos gadījumos, ja iedzīvotājam patiešām ir ļoti smaga finansiālā situācija, šo termiņu pagarinām. Bet tie patiesi reti gadījumi, uzņēmums nevar atbalstīt visus pēc kārtas.

Nezinu, kā dara citi, bet mūsu uzņēmums visus darbus saistībā ar skaitītāju uzstādīšanu izpilda, ņemot vērā klientu vēlmes un intereses. Daudzi iedzīvotāji ir veikuši dzīvokļos dārgus kosmētiskos remontus, paslēpjot komunikācijas zem apšuvuma. Paši neko nelaužam, vienojamies ar klientu, ka viņš pats atver kārbu vai ierīko pietiekami lielu lūku, tad aicina meistarus, kuri atbrauc un izdara savu darbu. Nekad nav bijušas sūdzības. Tomēr labāk ir ierīkot skaitītājus pirms eiroremontiem, jo tad vienā reizē var uzlabot arī iekšējos tīklus un vispār visiem mazāk problēmu. Tālab pilsētniekus aicinām aktīvi iesaistīties šajā procesā, jo, tikai uzstādot skaitītāju, tiek ievērots taisnīguma princips: cik patērē — tik samaksā, nevis par kaut kādiem kubikmetriem, kas būtībā aprēķināti ar visai aptuvenām metodēm. Ja visi ūdens patērētāji Dagdā ierīkotu skaitītājus, tarifs būtu reāls — pēc patērētā daudzuma. Citādi simtprocentīgi reālu tarifu nevar aprēķināt. Lai gan skaitītāju iegāde un ierīkošana ir saistīta ar zināmiem izdevumiem, vinnētāji ir tie, kas to dara, jo viņi var reāli taupīt, ierobežojot nevajadzīgu patēriņu. Cilvēki, kuri ierīko skaitītājus, pēc tam nāk un saka paldies, lūk, piemēram, kāda divu cilvēku ģimene savus tēriņus par ūdeni samazināja trīs reizes. Ja kāds domā, ka bez skaitītāja nākotnē būs vinnētājs, tad viņš rūgti maldās.

Arī sabiedrisko pakalpojumu Regulators no mums pieprasa konkrētus datus: ūdens pacēlums pēc skaitītāja, ūdens patēriņš — pēc skaitītāja, starprezultāts ir zudumi. Tad arī pašiem vieglāk strādāt un redzēt, kur parādās lielāki zudumi. Varam meklēt iemeslus, novērst un panākt ekonomiju.”

Atliek piebilst, ka tālākā perspektīvā projektam “Ūdenssaimniecības attīstība Austrumlatvijas upju baseinos” plānota 2. kārta, kuru realizējot 95% Dagdas iedzīvotāju būs iespēja baudīt ūdensvada un kanalizācijas lietotāju priekšrocības. Šodien Dagdā ūdensvads ir apmēram 50% pilsētnieku, kanalizācija — 30%.

Juris ROGA