Galvenais iemesls — lielās izmaksas

Novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts skaidro, ka uz šādu soli pamudināja finanšu līdzekļu trūkums: “Mēs nevaram atļauties maksāt 350 latus mēnesī par katru no 17 bērniem, kas pašvaldības budžetam ekonomiskās krīzes apstākļos ir pārāk liels slogs. Ja līdz šim lauvas tiesu maksāja rajona padome no sava budžeta, tad turpmāk bērnu uzturēšanās centrā būs simtprocentīgi jāsedz pašvaldībai. Kur ņemt gandrīz 8000 latu ik mēnesi? Tāpēc ar šī gada 31.decembri tiks izbeigtas līdzšinējās līgumsaistības.

Maksa par vienu bērnu šķiet neadekvāti liela. Novada pansionātā viena iemītnieka uzturēšanas izmaksas veido aptuveni 140 latu mēnesī. Pieļauju, ka bērna uzturēšanas cena ir dārgāka, bet ne jau tik liela! Esam valstiska struktūra, mums jārēķinās ar valsts un pašvaldības finansiālām iespējām. Varam atļauties tikai to, ko šodien varam, un vecākiem arī jāsaprot, ka viņu vainas dēļ bērns nonācis tur, kur nonācis.

Lai rastu optimālu risinājumu, esam uzsākuši remontēt Aleksandrovas speciālās internātpamatskolas skolotāju daudzdzīvokļu mājas vienas kāpņu telpas dzīvokļus, lai tur varētu izvietot audzēkņus, kuriem neizdosies atrast audžuģimenes vai aizbildņus. Darbus raiti veic SIA “Krāslavas mūrnieks”, uz Ziemassvētkiem bērniem jābūt Aleksandrovā. Šim mērķim izlietosim aptuveni 10000 latu, jaunajā finanšu gadā nopirksim arī mēbeles, bet pagaidām nāksies aizņemties no skolas. Domāju, audzēkņiem dzīvošanai tiks radīti ne sliktāki apstākļi, kādi viņiem bija Krāslavā bērnu sociālās rehabilitācijas centrā “Mūsmājas”. Būs iespēja dzīvot ģimenes tipa dzīvoklī. Pieskatīšana tiks organizēta visu diennakti, ēdināšana — labu labā četras reizes dienā. Nav vajadzības uzturēt atsevišķu ēdnīcu un virtuvi — tā jau ir. Skolotāju māja tāpat jāapkurina. Šobrīd veicam aprēķinus, domāju, ka viena bērna uzturēšanas izmaksas nepārsniegs 200 latu. Būtisks arī cits arguments — šī nauda paliek novada apritē un katram novadam jārūpējas par saviem ļaudīm, ienākumiem, darbavietām.

Raugoties tālākā nākotnē, jau brīdināju bāriņtiesu neaizrauties ar iepriekšējo gadu praksi, kad maksāt neko daudz nevajadzēja, ar sociāli nelabvēlīgām ģimenēm neviens īpaši aktīvi nestrādāja, bet vienkārši izņēma bērnus. Tas ir vieglākais ceļš, bet ne efektīvākais. Ir jādodas uz mājām, aktīvāk jāstrādā ar vecākiem, jākontaktējas, jāinteresējas, jāpalīdz. Bieži vien tādās ģimenēs izaug labu labie bērni, kuri gan vecākus ciena un mīl, gan vecāki mainās uz labo pusi.

Ja runājam par skolotāju un audzinātāju gatavību darbam ar šiem bērniem, tad pasakiet man, ar ko Aleksandrovas speciālās internātpamatskolas pedagogi ir sliktāki par BSRC “Mūsmājas” pedagogiem? Manuprāt, skolā strādā augsti kvalificēti kadri, lai tiktu galā ar visiem pienākumiem un uzdevumiem.

Pamatskola arī ir akreditējusi vispārizglītojošo programmu, līdz 6. klasei bērni var mācīties uz vietas, bet pēc tam ar autobusu, kas jau tagad tur kursē, kopā ar citiem skolēniem braukt uz Dagdas vidusskolu.”

Krāslavas rajona pašvaldības izpilddirektors Viktors Aišpurs pastāstīja, ka viena bērna uzturēšanās izmaksas Krāslavas BSRC “Mūsmājas” šogad ir aptuveni 420 latu vidēji mēnesī. BSRC “Mūsmājas” šajā budžeta gadā ieplānoti 265000 latu, tajā skaitā 17000 latu pašvaldību savstarpējo norēķinu veidā un 248000 latu rajona padomes dotācija. Bet finanšu krīzes apstākļos nepieciešamo budžeta korekciju rezultātā galīgie cipari var izrādīties mazāki.

Juris ROGA