Latvijā pirmā eksperimentālā smilšu maisu māja

“Parka pamatkoncepcija ir balstīta uz koka amatniecības un vienkoču izstrādājumu popularizēšanu. Šī parka izveides pamats balstās uz iespējami maksi-mālu dabas materiālu pielietošanu.” (citāts no “Vienkoču” parka interneta mājaslapas).
— Kas ir domāts ar vienkočiem?


— Ar vienkočiem ir domāts jebkas, kas veidots no viena koka gabala. Tā var būt arī karote. Internetā ir nedaudz novecojusi informācija. Šobrīd ar Agnesi (draudzeni) veidojam jauno interneta mājaslapas versiju. Drīz tā tiks pabeigta un ievietota internetā. Parks tiešām tapis, lai popularizētu ne tikai vienkoču ideju, bet arī ekobūvniecības un dabas materiālu izmantošanas iespēju popularizēšanu. Parks veic arī izglītojošu funkciju, jo šeit ir vēstures liecības rūpnīcu un muižu maketu veidā. Ir izveidota izziņas taka, kur izvietotas skulptūras ar dzīvnieku un kukaiņu kokgriezumiem.

(Parks ir sadalīts vairākās zonās: muzeja teritorija; ainaviskā vide; neskartā daba; klasiskais dārzs; modernais dārzs; saimniecības zona. Katra no zonām nemanot pāriet cita citā, neizjaucot dabas izveidoto līdzsvaru. Parks nepārtraukti tiek papildināts un pilnveidots. aut.)

— Cik man ir zināms, tad tu esi studējis RTU Dizaina institūtā kokapstrādi. Kad sāki aizrauties ar kokapstrādi un kā radās doma par parku?

— Es sāku ņemties ar kokiem jau amatniecības vidusskolā. Universitātē iegūtās zināšanas bija kā papildinājums.
Ar kokapstrādi nopietni sāku nodarboties no 1994. gada. No 1998. gadā pievērsos masīvajiem darbiem.

— Cik sen parks ir tavā valdījumā?

— Ar parku sāku ņemties no 2003. gada. Apmeklētājiem parks ir atvērts jau trīs sezonas.

— Kā parka teritorija ir nonākusi tavā pārziņā?

— Zeme, uz kuras ir “Vienkoču” parks, ir pašvaldības īpašumā, bet man ir ilgtermiņa nomas līgums ar pašvaldību. Tas, ka zeme nav manā īpašumā, lietas būtību nemaina.

Kad sāku izstrādāt “Vienkoču” parku, tas bija jāizvieto stratēģiski izdevīgā vietā. Kaut kur nomalē reti kurais gribētu braukt apskatīt parku, turklāt vēl pa lauku ceļiem, kuri rudenī kļūst slikti izbraucami. (Parks atrodas Gaujas nacionālajā parkā, tuvu automaģistrālei. aut.)

— Ko ir devušas studijas RTU Dizaina institūtā?

— Studijas ir devušas ļoti daudz. Es vēl turpinu studēt. Šobrīd strādāju pie doktora disertācijas.
Parka koncepcija arī tika izstrādāta, studējot universitātē, maģistrantūrā. Parks kalpo kā izmēģinājuma poligons, izstrādājot darbus universitātes vajadzībām. Studējot maģistrantūrā, izstrādāju parka koncepciju, bet izstrādājot disertāciju, parkā pārbaudu tehnoloģijas, eksperimentēju, tad aprakstu. (Parkā Rihards ir izveidojis nelielu darbnīcu kokapstrādei. Lielāki darbi top arī ārpus darbnīcas. aut.)

***

Smilšu maisu māja ir apmēram 25 m2 liela celtne, kas būvēta no maisos sabērtām smiltīm, tad sablietētām. Kopā maisus notur dzeloņdrāts, kas atrasta, tīrot un iekārtojot parku. Smilšu maisu māja tapa visu vasaru. To cēla un būvēja “Vienkoču” parka saimnieks Rihards, talkā aicinot savus draugus, radus un brīvprātīgos. Kā atzīst pats parka saimnieks, tad otrreiz uz šādu avantūru neparakstītos. Darbs bija smags un darbietilpīgs, tomēr ar rezultātu ir apmierināts un gandarīts. Draugi arī iepriekš bieži apciemoja Rihardu “Vienkočos”, tagad visai kompānijai ir īpaša, pašu būvēta smilšu maisu māja, kur jauki pavadīt nedēļas nogales.

Smilšu maisu mājai ir priekštelpa un arī neliels otrais stāvs. Priekštelpa ir veidota no koka bluķiem un pudelēm logu vietā. No ārpuses visa celtne ir aplikta ar velēnu, kas vizuāli padara māju līdzīgu rūķu namiņam. Tā lieliski iederas parka vidē. Virs mājas, uz jumta velēnas, kur paredzēts iestādīt košas pļavu puķes, bet tas tiks darīts tikai nākamajā pavasarī.

— Kā radās ideja par smilšu maisu māju?

— Parks pakāpeniski attīstījās, sāku vairāk interesēties par ekoloģiskajām lietām. Ar domubiedriem sākām funktierēt par alternatīvajām resursu izmantošanas iespējām. Šo to izmēģinājām. (Viens no šādiem izmēģinājumiem ir nelielās ekopirtiņas būvniecība parkā. Kaut arī no ārpuses pirtiņa izskatās maziņa, tajā var satilpt trīs vai četri cilvēki. aut.) Kaut kā sagadījās, ka žurnāla “AlanDeko” redaktore, ar kuru esmu pazīstams, atveda jaunāko izdevuma numuru, kurā tieši bija tādas eko idejas un diezgan daudz. Tad arī sākām meklēt materiālus par ekobūvniecības idejām. Atradām materiālus par smilšu maisu māju. Pārsvarā tās būvē Āfrikā. Par modernu ideju tā kļuvusi Kalifornijā.

— Vai smilšu maisu māju var nosaukt par ekoloģisku? Māja ir celta no poliestera maisiem, nevis auduma. Auduma maisi laika gaitā sadalās dabiskā ceļā, bet vai tas pats notiek ar sintētiskās šķiedras maisiem?

— Šeit ir tas klupšanas akmens daudziem. Katram ir sava izpratne par vārdu ekoloģisks. Ekoloģisks ne vienmēr nozīmē, ka izstrādājumā būs izmantoti tikai dabas materiāli. Ir, piemēram, uzbūvēta māja no autoriepām. Tā arī ir ekoloģiskā māja. Daudzi brīnās, kā tad tā? Tomēr tā ir, jo ekoloģija ir dabas resursu racionāla izmantošana, dabas resursu saudzēšana un otrreizēja materiāla pārstrāde. Otrreizēja materiālu pārstrāde ir šo sintētisko maisu un pudeļu izmantošana. Mūsdienās tā ir viena no ekoloģijas būtiskām sastāvdaļām. Globāli ekoloģija bez otrreizējas pārstrādes materiālu izmantošanas ir grūti iedomājama.
Pēc ekoloģijas principiem, dabas materiālus jāņem pēc iespējas tuvāk celtniecības (izstrādes) vietai. Ja dabas materiālus jāved no kaut kurienes, tad par ekoloģisko celtni nevar runāt. Tad var runāt vienīgi par cilvēkam veselīgu dzīves vidi, ar ko daudzi arī jauc ekoloģiju. Tās ir divas dažādas lietas. (Būvējot smilšu maisu māju “Vienkočos”, smiltis tika ņemtas turpat “Vienkoču” parkā. Galarezultātā tika uzbūvēta smilšu maisu māja un izveidots dīķis pie tās pašas mājiņas, kas papildina ekostūrīša veidolu. aut.)

— Vai, būvējot smilšu maisu māju, Tev bija jāņem būvatļauja?

— Nē. Maksimālais, kas te ir vajadzīgs, tā ir būvvaldē saskaņota skice, jo smilšu maisu māja nav gluži māja tās tradicionālajā izpratnē. Tas drīzāk ir pārdomāts smilšu maisu krāvums, un par to būvatļauja (gluži kā par malkas kaudzi) nav jāizņem un būvēšanas plāns nav jāiesniedz.

— Vai smilšu maisu māja ir domāta tikai kā ekspozīcijas elements parkā vai tajā var arī dzīvot?

— Šī mājiņa ir tāda kā atpūtas vieta nedēļas nogalē. Reāli sestdienās un svētdienās mēs šeit dzīvojam. Māja ir kā parka eksponāts, kā eksperiments. Tiek izmantota arī kā ofiss.

— Kādu materiālu izmantojāt siltināšanai?

— Siltināšanai nekas šeit nav izmantots. Siltumu uztur gan sablīvētā smilts maisos, no iekšpuses māja ir apdarīta ar mālu, bet no ārpuses ir velēna. Visi slāņi arī uztur siltumu. Izolācijai ir likta dubultā plēve, citādi cauri sienām mājā tecētu ūdens.

— Es skatos, mājā ir ievilkta arī elektrība. Vai esi domājis izmantot arī kādu no alternatīvajiem elektrības ieguves veidiem?

— Patiesībā tas ir ļoti dārgi. Latvijā šī nozare ir maz attīstīta. Saules gaismas ir maz. Ja runā konkrēti par smilšu maisu māju, tad alternatīvā enerģijas iegūšana ir ļoti neizdevīga, jo māja ikdienā netiek noslogota. Pati māja ir neliela.

— Vai mājas uzturēšana ir ekonomiska? Vai katru dienu jākurina?

Ziemā noteikti jākurina, vismaz katru otro dienu. Šobrīd māja tiek kurināta katru dienu un ir nopirkts arī aparāts gaisa mitruma atsūkšanai, jo māja pēc uzcelšanas ir jāizkaltē. Māls un velēnas satur mitrumu, un šobrīd arī bieži līst. Šī pirmā ziema būs smaga tādā ziņā, ka māja visu laiku jāžāvē. Ja nākamā vasara būs silta un sausa, tad māju varēs žāvēt vēdinot. Augšējā stāvā ir ventilācijas lūkas, atliek tikai atvērt durvis. Papildus var ieslēgt ventilatoru.

— Vai kopumā šādas mājas būvēšana ir dārgs prieks?

Man ir sarēķināts, cik iztērēju materiālos. Ar visu kurināmo krāsni sanāca ap tūkstoti. Būtībā naudas līdzekļi tika tērēti vairāk sīkumos, ja par sīkumu var uzskatīt kurināmo krāsni un gaisa mituma atsūkšanas ierīci, kas, manuprāt, mūsu klimatiskajos apstākļos ir absolūti nepieciešama lieta.

Smiltis ir bezmaksas. Lopbarības maisus dabūju par velti no netālu esošās fermas. Viņi man tos maisus uzdāvināja. Darbaspēks arī netika iekļauts izmaksās, jo tas bija brīvprātīgais darbs.
Māju bija paredzēts būvēt augstāku, bet celtniecības procesā skatījāmies, vajag augstāku vai nē. Maisu patēriņš bija tik liels, cik bija aprēķināts.

Smilšu maisu māja netika būvēta kā dzīvojamā māja, tāpēc varēja atļauties eksperimentēt.

***

Parks nepārtraukti attīstās un pilnveidojas. Tuvākie nākotnes plāni sakarā ar parku Rihardam ir kempinga izveide ar kempinga vietām un iespēju nomazgāties un uzpildīt kempinga busiņu. Šī ideja droši vien ir radusies ceļojot. Vairākas reizes Rihards kopā ar draugiem (tajā skaitā biju arī es) ir noīrējis kempinga busiņu ar guļvietām. Šādi ir apceļota gandrīz visa Eiropa. Kur vien tika braukts, visur atradās ērtas kempingu novietnes ar labierīcībām un dušas telpām. (Šobrīd parkā var noīrēt telšu vietas vai arī izīrēt etniskajā stilā celtu lauku mājiņu). Ideja par kempinga vietu izbūvi vēl tiek izstrādāta. Visvairāk Riharda domas šobrīd ir piesaistītas doktora disertācijai.

Paldies par interviju!

Ilona STEPIŅA