Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas aprēķiniem, tūrisms ir pasaulē lielākais eksporta ienākumu avots ar nozīmīgu darbavietu skaitu, svarīgs reģionālās un sociālās attīstības faktors. Tūrisma un viesnīcu industrija kalpo kā iedzīvotāju nodarbinātības regulators, šajā sfērā veidojas miljoniem darba vietu.
Mēs esam pieticīgāki, bet arī Latgales apstākļos tūrisma lomu pienācīgi nenovērtē varbūt vienīgi aklais. Rajonā nezinu nevienu pagastu, kurā Latvijas neatkarības gados nav pabijis vismaz viens tūrists. Krāslavas rajona tūrisma informācijas centra (TIC) statistika par šī gada sezonu (no 2009. gada 1. maija līdz 30. septembrim) nav daudz pieticīgāka par agrākajiem gadiem, bet parāda šīs jomas nozīmi tautsaimniecībā.
Tūrisma informācija pa tālruni šogad (šeit un tālāk domāta tūrisma sezona) sniegta, atbildot uz 443 zvaniem. Salīdzinājumam, pirms gada bija 582 zvani, 2007. gadā — 246 zvani, 2006. gadā — 154 zvani. Šogad atbildēts arī uz 123 elektroniskā pasta vēstulēm, pērn — 343, 2007. gadā — 114.
Krāslavas rajona TIC šogad apmeklējuši 212 cilvēki no visas Latvijas, kuri meklējuši tūrisma informāciju. Salīdzinājumam 2008. gadā — 274 cilvēki; 2007. gadā — 337; 2006. gadā — 184. Šim apmeklētāju skaitam jāpierēķina ārzemnieki: šogad — 96 cilvēki (t.sk.: 26 — Vācijas, 21 — Zviedrijas, 11 — Lietuvas, 12 — Igaunijas, 11 — Anglijas, 4 — Austrijas, 3 — Polijas, 3 — Brazīlijas, 2 — Šveices, 2 — Beļģijas, 1 — Holandes. Salīdzinājumam 2008. gadā — 54 (20 — Vācijas, 9 — Somijas, 8 — Zviedrijas, 7 — Amerikas, 4 — Holandes, 2 — Igaunijas, 2 — Lietuvas, 1 — Kanādas, 1 — Beļģijas). Labākai uzskatāmībai saskaitīti cipari: 2009. gadā rajona TIC kopā apmeklējuši 874 cilvēki; 2008. gadā — 1253; 2007.gadā — 843.
Krāslavas rajona TIC šogad organizēja 52 ekskursijas (2008. gadā — 47 ekskursijas, 2007. gadā — 35 ekskursijas). Ņemot vērā, ka rajonā pastāv arī neorganizētais tūrisms, proti, tūristu grupas apceļo Krāslavas rajonu ar savu gidu un TIC netiek reģistrētas, reāli ekskursiju skaits Krāslavas rajonā ir krietni lielāks. Raugies kā gribi, bet šie cilvēki ir papildinājuši uzņēmēju un iedzīvotāju makus. Protams, gribētos vairāk un vēl vairāk, bet šajos apstākļos pat santīms ir nauda.
Kā krīzes laikā ir klājies populārākajiem tūrisma objektiem? Pēc Krāslavas rajona tūrisma informācijas centra apkopotajiem datiem — sliktāk nekā agrākajos gados. Tomēr viesi brauc un brauks arī turpmāk, ja vien saimnieki būs elastīgāki un neapstāsies pie sasniegtā, bet turpinās ieviest jaunus un vilinošus piedāvājumus.
Eksotisko putnu mini zoodārzu “Viesturi” šosezon apmeklējuši 1500 tūristi; 2008. gadā — 6100; 2007. gadā — 5800; 2006. gadā — 5500.
Muzejs “Andrupenes lauku sēta” šosezon uzņēmis 2800 tūristus; 2008. gadā — 3900; 2007. gadā — 3500; 2006. gadā — 3300.
Krāslavas vēstures un mākslas muzejā šogad bijuši 3950 apmeklētāji; 2008. gadā — 4464; 2007. gadā — 2800; 2006. gadā — 2550.
Keramiķa V. Pauliņa darbnīcā šosezon viesojušies 2000 tūristi; 2008. gadā — 2020; 2007. gadā — 1500; 2006. gadā — 1050.
Keramika I. Veceļa darbnīcā šogad pabijuši 1500 apmeklētāji; 2008. gadā — 1850; 2007. gadā — 1400; 2006. gadā — 1100.
Populārāko tūrisma objektu skaitā šogad iekļuva 32 metrus augstais skatu tornis Priedainē, neskatoties uz biežām kritiskajām piezīmēm par neiespējamību no torņa saskatīt Krāslavu pilnā tās krāšņumā. Tūristi iecienījuši dabas parku “Daugavas loki”, Velnezeru un z/s “Kurmīši”, kā arī Krāslavas pilsētas tūrisma objektus (Krāslavas Romas katoļu baznīcu, Krāslavas pils kompleksu un citus) un Dagdas pilsētas tūrisma objektus (Dagdas Romas katoļu baznīcu, Dagdas parku un alu, citus).
Juris ROGA
.jpg)
.jpg)
