Par kabeļtelevīziju Krāslavā

Savukārt SIA “KTV Teleanss” direktors Antons Slesars apgalvo, ka gaidīt vairs nav atlicis ilgi un nākamā gada vidū Augustovkas mikrorajona iedzīvotāji varēs baudīt tās pašas priekšrocības, kādas ir pieejamas daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem. Pie viena nosacījuma — ja Rīgas un Augusta ielas rekonstrukcijas projekts raiti virzīsies uz priekšu.

— Kāds sakars jūsu pakalpojumiem ar ielas projektu?

— Kabeļa ieguldīšana no slimnīcas līdz Augustovkas mikrorajonam ir ļoti dārgs prieks: tam nepieciešami tūkstoši latu, no saviem ieņēmumiem mēs to nevaram atļauties. Turklāt privātmāju rajons nav blīvi apdzīvots, tālab ieņēmumu un izdevumu ziņā nav salīdzināms ar daudzdzīvokļu namu rajonu, kur ir liels iedzīvotāju blīvums. Mēs vienojāmies ar novada do-mes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, kurš paralēli citām komunikācijām atļāva arī mums ieguldīt savas caurules televīzijas signāla pārraides kabelim. Viss notiek, bet lielākā problēma ir tur, ka visi darbi rit no otra gala — no Augusta ielas Rīgas ielas virzienā. Kabeļus nav jēgas šobrīd ievilkt, to darīsim pavasarī, ja līdz tam laikam darbi projektā pavirzīsies tik tālu uz priek-šu, ka varēsim pievienot tos savu komunikāciju tīklam. Tā ka esam pilnībā atkarīgi, cik ātri virzās uz priekšu Rīgas un Augusta ielas rekonstrukcijas projektā ieplānotie darbi. Reāli šobrīd ir ievilkts jauns optiskais kabelis no slimnīcas līdz Miesnieku ielai, tālāk nekas nav darīts. Miesnieku ielas iedzīvotājiem kabeļtelevīzija bija pieejama arī agrāk, tikai signāls pienāca no otra gala. Tagad izmantojām radušos iespēju ierīkot jaunu maģistrālo kabeli, un ņemam signālu no 110 mājas Rīgas ielā un tālāk uz priekšu.

— Kas varēs kļūt par kabeļtelevīzijas lietotājiem? Vai nebūs tā, ka tikai tie, kuru mājas ir ielas tiešā tuvumā? Vai būs pieejama kabeļtelevīzija arī tām mājām, kas ir uz Izvaltas ielas pusi?

— Šogad Augustovkas ļaudis kabeļtelevīziju noteikti nedabūs, cerības ir nākamgad. Kad tāda iespēja būs, viennozīmīgi varēs pieslēgties visi, kuri dzīvo ielas tuvumā, bet par šķērsielām viennozīmīgi šodien atbildēt nevaru. Jāskatās atsevišķi katru konkrētu vēlmi. Mums ir arī bažas, ka tik nesanāk tā, kā ar ūdensvadu un kanalizāciju: kad nav — visiem vajag, pēc tam visiem nemaz vairs negribas. No maģistrālās līnijas tālajos punktos kabeļtelevīzijas nebūs, jo tas saistīts ar lieliem izdevumiem, bet kredītu paņemt nevaram — ieņēmumi samazinās, krīzes dēļ klienti atsakās no dārgākajām paketēm un pāriet uz ekonomisko.

— Starp citu, vairāki avīzes lasītāji lūguši uzdot jautājumu par abonentmaksu. Kādam tā šķiet par dārgu, citu uztrauc tās iespējamais pieaugums.

— SIA “KTV Teleanss” saviem abonentiem piedāvā izvēlēties kādu no trim televīzijas programmu paketēm: sociālā (1,49 lati mēnesī) ekonomiskā (2,48 lati mēnesī) un bāzes (4,96 lati mēnesī). Tas, kurš nevar atļauties dārgāko, izvēlas lētāko. Pat pieticīgajā sociālajā paketē nodrošinām iespēju skatīties 11 informatīvos un izklaides kanālus, tostarp arī vienu bērnu kanālu. Šajā paketē var dzirdēt pārraides latviešu, krievu un poļu valodā. Programmu paketes esam ieviesuši pirms vairākiem gadiem, pēdējās izmaiņas cenās bija pērn sakarā ar PVN nodokļa likmes paaugstināšanu. Šobrīd uzturam viszemākos tarifus Latgalē, nerunājot jau par Latviju. Citi operatori brīnās, kā mēs izdzīvojam? Bet cenu nosaka klientu maksātspēja. Protams, kanālu skaita ziņā daudzi mūs pārspēj, bet arī mums visbagātākais piedāvājums nav nemaz tik slikts — 40 kanāli. Maksu par kabeļtelevīziju mēs neplānojam celt, ja vien valstī netiks paaugstināti nodokļi. Nav jēgas celt, ja šī brīža situācijā ik mēnesi 10-20 klienti atsakās no lielajām paketēm par labu lētākam piedāvājumam. Jācīnās arī ar parādniekiem. Mēs gan esam ļoti lojāli, ja klients sola samaksāt, gaidām pat trīs mēnešus un tikai tad atslēdzam. Diemžēl nereti šie parādi tā arī paliek nenomaksāti.

— Kālab maināt kanālus pakešu saturā? Piemēram, nesen no piedāvājuma pazuda VIASAT?

— Izmaiņas saistītas ar to, ka operatori maina izplatīšanas nosacījumus. Piemēram, VIASAT šobrīd prasa salīdzinoši lielu maksu par tiem kanāliem, ko mēs agrāk piedāvājām saviem klientiem. Saprotot, ka mūsu klientu vidū tikai retais spēs samaksāt paaugstinātu cenu, no VIASAT piedāvājuma atteicāmies, atradām citu vietā. Ļaudis jautā, kāpēc neraidām daudzus labus Krievijas kanālus, bet arī tur savas problēmas: ir situācijas, kad viņu valstī kanālus izplatīt var, bet nevar piedāvāt tos kabeļtelevīzijām citās valstīs, un līgumus vienkārši neslēdz. Vienīgā iespēja ir skatīties privāti ar satelīttelevīzijas starpniecību, bet iedzīvotājam tas arī nav lēti — kanāli kodēti, ir jāmaksā. Savā informatīvajā kanālā regulāri raidām informāciju par jaunākajām izmaiņām, arī par šīm pēdējām tagad raidām rullīti.

— Tuvojas digitālizācijas ēra, sarunās ar krāslaviešiem — kabeļtelevīzijas lietotājiem — jūtams liels satraukums. Vai viņiem arī būs nepieciešams iegādāties papildus ierīces, lai varētu skatīties visu ko līdz?

— Ja vien valdība neizspēlē nelabu joku un negaidīti slēdz analogo apraidi, citādi iedzīvotājiem nevajadzētu uztraukties — mēs analogo signālu raidīsim līdz pēdējam brīdim. Būtu pareizi, ja paralēli digitālajam analogais pastāvētu ilgu laiku. Šo pāreju nevar salīdzināt ar to, kā pārgāja uz citu krāsu kodēšanas sistēmu. Tad viss notika strauji, bet situācija bija citāda — daudzi bija sapirkuši videomagnetofonus, paši pirka un uzstādīja PAL krāsu signāla uztveršanas blokus, un pamazām iedzīvotāji sagatavojās pārejai paši. Kad SEKAM signālu nomainīja PAL, tikai daži desmiti mūsu klientu palika bez krāsu televīzijas. Tagad vispār bez televīzijas var palikt simti un tūkstoši, tālab prognozējam, ka analogā un digitālā TV pastāvēs paralēli ilgāku laiku. Par to, kā digitālā TV atsauksies uz mūsu klientiem. Neskatoties uz to, ka digitālo signālu viņa televizoram var piegādāt arī kabeļtetevīzija, lai to skatītos, būs nepieciešams atsevišķs uztvērējs-dekoders vai jaunākās paaudzes televizors, kas uztur MPEG4 kodējumu. Tiesa, mēs kabeļtelevīzijas klientiem varēsim piedāvāt tikai bezmaksas digitālos kanālus. Dekoderus mēs nepirksim.

— Kā būs ar kvalitāti?

— Mūsu klients nekādu būtisku kvalitātes uzlabojumu nesajutīs, jo praksē tā ir tikai signāla pārkonvertēšana. Būtiskākā atšķirība: analogajā — vienā frekvences joslā ir viena programma, digitālajā — astoņas programmas vienā frekvences joslā. Opera- toram tas ir ļoti izdevīgi: maz frekvenču, daudz kanālu, bet skatītājam savi trūkumi. Analogo televīziju var skatīties līdz pēdējam kadram, kamēr visa bilde sniegā un pazūd pavisam, digitālo — vai nu ir labs signāls, vai bildes nav vispār. Tas, kas patiešām nestu tik pamanāmu kvalitātes uzlabojumu, kādu daudzi iedomājas, ir HD signāls. Bet tas ir ļoti dārgs prieks no visiem aspektiem, lai gan iespēja skatīties pārraides šādā kvalitātē turīgiem cilvēkiem pastāv jau šodien.

— Ja jau par kvalitātes jautājumu, tad esmu dzirdējis no jūsu klientiem izteikumus, ka par tik zemu abonentmaksu nevar atļauties nopietnu aparatūru, tālab ir jāsamierinās ar dažādiem traucējumiem, kaut arī retu reizi.

— Aparatūra mums ir kvalitatīva, nav kā rīdziniekiem, bet visi uztvērēji ir profesionālie. Nereti traucējumi nav saistīti ar mūsu tīkliem un aparatūru, bet, piemēram, ar laika problēmām. Kvadrātiņi rodas, kad ir slikti uztveršanas apstākļi. Teorētiski mums neviens kanāls nav uz robežas, ka tam būtu tūlīt jāatslēdzas. Ļaudis iedomājas, ja signāls nāk no satelīta, kvalitātei jābūt ideālai. Kam mājās ir satelīttelevīzijas uztveršanas iekārta, tie zina, ka nopietnu ietekmi atstāj stiprs sniegs un lietus. Turklāt dažreiz tas nav obligāti Krāslavā, bet pavisam citā vietā, kur sniega mākonis nostājies signāla ceļā.

Otrs kvalitātes zuduma cēlonis ir klienta kabelis no sadales skapja uz dzīvokli. Diemžēl iedzīvotāji nesaprot kabeļa lomu signāla pārraides procesā. No savas prakses varu izstāstīt gadījumus, kad bāzes paketes lietotāji ilgu laiku nevarēja redzēt visus piedāvātos kanālus tikai sliktās kabeļa kvalitātes dēļ. Ir tādi, kuri izsakās aptuveni tā: “Kāda vaina kabelim, pirms divdesmit gadiem nopirku — izskatās kā jauns...” Bet kabelis fiziski noveco, turklāt vecie padomju laika kabeļi nebija domāti tik plaša frekvenču spektra pārraidei, kāds tagad nepieciešams. Grūti pārliecināt, ka laba uztveršanas kvalitāte iet roku rokā ar labu kabeli. Tikai tad, kad pieslēdzam savu kabeli un cilvēks ierauga atšķirību, viņš tam piekrīt.

— Bija laiks, kad uztveršanas kvalitāti traucēja nesankcionēti pieslēgumi. Kā tagad?

— Tagad tas ir retums. Ja klientiem tomēr rodas šaubas, ja viņam bez acīmredzama iemesla zudusi uztveršanas kvalitāte, tad nekavējoties jāzvana mums. Atbrauksim un izmērīsim signālu, ja kāds arī būs pieslēdzies, atradīsim. Šodien biežāk gan ir redzēta cita aina: no televizora izkritis kabeļa spraudnis, ko cilvēks nav pamanījis, bet zvana mums. Šomēnes vien bija divi tādi gadījumi, kad problēma tika novērsta, iepraužot vietā kabeļa spraudni.

— Uz Augustovku plānojat ierīkot optisko maģistrālo, vai starp daudzdzīvokļu mājām arī mainīsiet kabeļus?

— Nē, jo nav tādas vajadzības. Lai gan optiskais 48 dzīslu kabelis ir krietni lētāks par parasto koaksiālo, bet visu sadārdzina optiskie raidītāji un uztvērēji. Optika der no viena tāla punkta līdz otram, jo koaksiālajam kabelim ik pēc 300 metriem vajadzīgi signāla pastiprinātāji. Bet galapunktā vienalga vajag analogo signālu.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA