Rudens ir lietus uzvaras laiks, un kā paradokss arī mežu izzāģēšanas laiks. Iespējams, tas, ka meži tiek zāģēti, it īpaši rudenī pamanāms izbraukāto lauku ceļu dēļ.
Laukos ceļu stāvoklis galvenokārt ir atkarīgs no laika apstākļiem, jo cilvēka iejaukšanās lauku ceļu uzlabošanā ir reta parādība. Toties smago kravas automašīnu kursēšana pa lauku ceļiem, ceļu stāvokli neizbēgami sabojā. Pievienojot paradoksu kokteilim tipisku rudens laiku ar periodiskiem nokrišņiem, saņemam analogu ainu — neizbraucamus ceļus. Tieši tā ir noticis Konstantinovas pagasta Ojātnieku ciemā. Ceļš ir neglābjami sabojāts. Vietējie iedzīvotāji ar grūtībām tiek pat līdz pirtij, kas atrodas izdangātā ceļa otrā pusē, nerunājot nemaz par pārvietošanos ar automobili. Droši vien šī paša iemesla dēļ arī mežcirtēji ir devušies brīvdienās un savus smagos braucamos ir atstājuši tīrumā.
Bet ceļmalā redzamos mežā izzāģētos kokmateriālus grūti nosaukt par sakrautiem, drīzāk samestiem. Vai ceļu satiksmes noteikumi pieļauj šādi izvietot baļķus turpat vai uz lielceļa?
Firmas, kas nodarbojas ar mežizstrādi, daudzviet sabojā ceļus, izbraukā tīrumus. Lai to nepieļautu, iedzīvotājiem nekavējoties jāvēršas savā pašvaldībā ar iesniegumu.
Ilona STEPIŅA