Kas tur ko teikt, taču mēs, sievietes, lielākoties esam noslēpumainas un neprognozējamas būtnes. Tiec nu skaidrībā ar šo “sieviešu loģiku”, par kuru varbūt tikai sliņķis nav sacerējis anekdotes. Simtkārt noslēpumaināka kļūst cilvēces daiļā dzimuma pārstāve periodos, kad šī bēdīgi slavenā “sieviešu loģika” tiek spēcināta ar alkoholiskajiem dzērieniem...
Neviens vairs neatceras, ar ko iesākās strīds kaimiņieņu Jeļenas un Gaļinas starpā, kuras dzīvoja vienā ciemā. Vai nu robežas nesadalīja, vai arī tāpēc, ka Jeļenai patika izmantot vietējo “točku” pakalpojumus, bet Gaļinai šāds laika pavadīšanas veids likās ne visai pievilcīgs — vienkārši negribējās, arī vecums visai cienījams. Jebkurā gadījumā nepatika bieži vien pārtapa par atklātu karu, turklāt Jeļena parasti sāka noskaidrot attiecības, iepriekš “ieņēmusi uz krūts”, tā teikt, drosmei.
Kādā jaukā maija vakarā Jeļena atgriezās mājās jautrā prātā. Bija ciemos, tur iedzēra. Iespējams, mazliet vairāk nekā vajadzētu, taču kam gan negadās, vai nav tiesa? Atpakaļceļā bija jāiet garām nīstās kaimņienes mājai. Logos vairs nedega gaisma. Acīmredzot guļ... Jeļena jau gandrīz pagāja garām, kad pēkšņi pie pašas koka šķūņa sienas ieraudzīja nelielu siena kaudzi. Pēkšņi prātā nobrieda tālākās rīcības plāns. Sievieti pārņēma ģeniāla doma. Tagad gan saimniece samaksās! Viens iedegts sērkociņš, un uguns mēles jau sāka laizīt sauso zāli, augot plašumā un ar katru sekundi pārvēršoties liesmās. Pēc tā, kā pletās liesmas, visas Jeļenas taisnās dusmas pretēji tam nedaudz noplaka, dodot vietu nodevīgi skaidrai domai: “Ko es izdarīju?!” Viņa nolēma apdzēst uguni, taču bija jau par vēlu — liesmas pārņēma šķūņa sienu... Glābiņš bēgot Jeļenai šķita vislabākā izeja no situācijas, un, kamēr kaimiņienes logos neredzēja gaismu, viņa laidās lapās. Bet mājās, nokļuvusi drošībā, atguvās un nolēma nekrist panikā, jo neviens viņu nav notvēris aiz rokas! Pēc tam, gandrīz pavisam nomierinājusies, devās gulēt.
... Meklēt vainīgo tīšā dedzināšanā nenācās ilgi — pārāk nekaunīga un skaidra bija rīcība, kas satricināja ciema parasti mierīgo dzīvi. Tonakt Gaļinai ne tikai nodega šķūnis un tā piebūve, bet arī kūtiņa un koka tualete. Neko no tā, kas atradās saimniecības ēkās, iznest no uguns neizdevās. Uguns iznīcinātās mantas saraksts izrādījās iespaidīgs: malka, koka rati, ilksis, pērnā gada siens, ecēšas, grābekļi, arkls, dēļi un citas saimniecībā nepieciešamas lietas. Viss, protams, nebija jauns un, atsevišķi ņemot, tam nebija īpašas vērtības. Taču kopējais materiālais zaudējums iznākumā pārsniedza 1100 latu.
Izgulējusi dzērumu, Jeļena savu rīcību nožēloja. Un tiesā zvērēja: ja nebūtu lietojusi alkoholu, nekad nebūtu uzdrīkstējusies pielietot šādu metodi, kā norēķināties ar kaimiņiem. Jā, viņa saprot, ka uguns vienkārši varēja pārsviesties uz dzīvojamo māju, un tad viens sērkociņš varētu maksāt lai arī ne labu kaimiņu, taču cilvēku dzīvības! No reāla brīvības atņemšanas termiņa Jeļenu paglāba tikai padarītā patiesā nožēlošana un tas, ka agrāk viņa nekad nav pārkāpusi likumu. Iznākumā tiesa nolēma, ka trīs gadi nosacīti šajā gadījumā ir pilnīgi pietiekami.
Tikai draudzības starp kaimiņiem kā nebija, tā tagad acīmredzot vairs nebūs nekad. Un “točkā” klienti Jeļenu aizvien sagaida ar atplestām rokām...
Marina NIPĀNE (Notikumu dalībnieču vārdi mainīti)
.jpg)
.jpg)
