Šobrīd reālāks ir pesimistiskais plānojums

— Kā sokas ar domes budžeta izpildi?

— Situācija smaga, nupat pēdējā sēdē izdarījām kārtējos grozījumus šī gada budžetā, jo ieplānotos un valsts solītos līdzekļus no izlīdzināšanas fonda pilnā apmērā nesaņēmām, arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis nepildās. Novadā kopumā tie ir apmēram 250000 latu, samazināts finansējums praktiski visām pašvaldības iestādēm un procentuāli adekvāti pret novada kopējo budžetu, savus budžetus samazina arī pagastu pārvaldes. Situācija nav jauka, mēģinām ar to tikt galā, un nākas no daudz kā atteikties, piemēram, pieņemts lēmums neizmaksāt vienreizējo pabalstu Ziemassvētkos pensionāriem. Diemžēl jau ir skaidrs, ka nākamā gada budžets būs mazāks par šī gada budžetu. Vienīgi vēl nav skaidrs, par cik mazāks, pēc mūsu prognozēm — mīnus 10% līdz 15% salīdzinājumā ar šī budžeta gada beigu faktisko ciparu.

Ir dažas budžeta pozīcijas, kas sevišķi uztrauc. Pirmā — kā būs ar tā saucamo ceļu fonda naudu? Izskatās, ka sagaidāmā summa būs krietni mazāka par to, ko saņemam tagad. Otrs jautājums — izrādās, ka reformas gaitā likvidēti ne tikai rajoni, bet arī finansējums, ar kuru rajona pašvaldība uzturēja vai palīdzēja uzturēt dažādas iestādes. Mūsu budžetā nāk klāt jaunas pozīcijas, kas būs jāfinansē pašiem, jo novads nesaņems ne santīma no bijušās rajona padomes naudas. Nebūs rajona padomes finansējuma pansionātiem Krāslavā un Robežnieku pagasta Skukos, mūzikas skolai, mākslas skolai, sporta skolai, interešu centram, izglītības pārvaldei, bērnu sociālās rehabilitācijas centram ”Mūsmājas”. Tās ir budžeta pozīcijas, kuras finansēja vai nu tikai rajona padome, vai arī kopīgi ar novada pašvaldību. Kopumā rajona pašvaldība no sava budžeta pārskaitīja vairāk nekā 400000 latu dažādu iestāžu uzturēšanai bijušā rajona teritorijā. Reformas rezultātā pēc jaunā gada tas viss pazudīs — šo naudu nav plānots piešķirt novadiem pa citiem kanāliem. Mums pašiem būs jāizdomā, kā tālāk uzturēt savas iestādes bez papildus finansējuma.

— Kur ņemsiet naudu? Samazināsiet algas domē, atlaidīsiet savus darbiniekus? Kādi risinājuma ceļi tiek diskutēti?

— Aiztikt darbiniekus faktiski neiespējami. Neskatoties uz reformu, neesam pieņēmuši domē jaunus darbiniekus, bet dažu vajadzētu, piemēram, mums trūkst ceļu speciālista. Tomēr ir skaidrs, ka kaut kā jāsamazina savi izdevumi. Ticamākais — būs grūtāk piedalīties kādos projektos, kur paredzēts domes līdzfinansējums. Bet nevaram nepiedalīties tādos projektos, kā, piemēram, skolas ēkas siltināšana, kur vajadzīgs aptuveni 10% līdzfinansējums, jo par Krāslavas pamatskolas un Krāslavas Varavīksnes vidusskolas apkuri mums ir lieli izdevumi — aptuveni 50000 latu. Ja siltināšanas rezultātā ietaupām vismaz piecus tūkstošus, tad tā ir viena darbinieka gada alga, kas tagad jau nevienam nav liela. No siltināšanas projektiem noteikti neatteiksimies, kaut vai ielīdīsim īslaicīgos parādos, bet — realizēsim. Abām šīm skolām siltināšanu vajag, es pat nerunāju, ka ir daži aktuāli momenti Krāslavas Valsts ģimnāzijā, kur vajag sakārtot kāpņu telpu logus un būtu jāsaved kārtībā kultūras mans, kas šobrīd nav reāli izdarāms. Otrs projekts ir saistīts ar pilsētas centrālās ielas (Rīgas un Aglonas) rekonstrukciju. To noteikti mēģināsim virzīt uz priekšu, neapstāsimies pusceļā.

— Kā tas nākas, ka savulaik Krāslavas novada dome nesāka apgūt tai piešķirto naudu vairāku objektu rekonstrukcijai un līdzekļus vienkārši atņēma?

— Jā, nauda bija, turklāt tika piešķirta investīciju veidā. Strādādams 9. Saeimā, es pats par to nobalsoju, un citi kolēģi nobalsoja. Paši vainīgi, ka neizmantojām iespēju.

— Lūdzu konkrētāk: kas atbildīgs par neizdarību?

— Katrā ziņā par visu pašvaldībā atbild domes priekšsēdētājs. Jājautā Lukšas kungam, kurš tobrīd vadīja domi, kamdēļ piešķirtā nauda netika likta lietā. Laikam bija savi apstākļi... Summas varu nosaukt: kultūras nama remontam bija iedalīti 440 tūkstoši latu, Varavīksnes vidusskolas siltināšanai — apmēram 172 tūkstoši latu, pamatskolas siltināšanai — apmēram 60 tūkstoši latu. Lai gan visi projekti bija, naudu novada dome laikus nepaņēma, jo neveica visas tam nepieciešamās procedūras, un pēc kāda laika valsts šo finansējumu atņēma. Vēl bija paredzēta summa arī pansionāta piebūvei, bet šajā gadījumā ir jāsaka - laime nelaimē. Sakarā ar slimnīcu epopeju valstī, paldies Dievam, ka piebūvi nesāka būvēt, tagad pansionātu pārvietosim uz slimnīcas telpām, lai tās būtu noslogotas.

— Ja šī nauda būtu apgūta, tas šodien situāciju novadā pavērstu uz labo pusi?

- Protams, tā bija investīciju nauda, tās nebija kredītsaistības. Turklāt pašu līdzfinansējums bija neliels — 10-15%, nevis puse summas vai vairāk.

— Lielā iela Krāslavā, precīzāk — neliels posms, arvien nav salabots, bedres milzīgas. Manuprāt, pagājis gana ilgs laiks kopš tās dienas, kad intervijā solījāt aizbērt bedres? Vienkārši atrunājāties, vai ir citi iemesli? Katru pusdienlaiku uz tās ielas varēja redzēt jaunu ekskavatoru ar kausu priekšā. Ja jau ar šādu tehniku var vizināties uz pusdienām, varbūt ik brauciena reizi varētu arī atvest kādu kausu grants un izbērt bedrēs?

— Tas ir katlu mājas šķeldas ekskavators, nezinu, vai drīkst to tā noslogot. Šķelda vieglāka nekā grants. Bet lielās bedres tajā ielas posmā aizbērsim vēl šogad — līdz 1. decembrim. Vairāk tur neko pagaidām nevarēsim paveikt. SIA “Krāslavas ūdens” uztaisīja tāmi — ielas remontam vajag 22 tūkstošus latu. Ja ielu būtu iekļāvuši ūdenssaimniecības sakārtošanas projektā, tad šis jautājums šodien nebūtu aktuāls. Man arī bija jautājums, kāpēc ielu neiekļāva projektā. Izrādās, tikai tāpēc, ka bija jātaisa vēl viena pārsūknēšanas stacija, bet rezultātā pilsētas blīvi apdzīvotā masīvā palika nesakārtots ielas posms. 22000 latu mēs tur neieguldīsim, jo vecos parādus nav ar ko maksāt, bet bedres, domāju, aizbērsim. Tiesa, viss varētu izvērsties citādi, ja ar 2. decembri izdosies iznomāt drupinātāju, lai pārstrādātu visu veco noņemto ielu segumu, kas būtu daudz kvalitatīvāks materiāls. Tad mums ir padomā vēl dažas ielas, kas jāsaved kārtībā.

— Domei taču dārgāk izmaksātu, ja kāds bedrēs nolauztu riteņa asi un tiesātos ar domi...

— Nē, jo ir satiksmes noteikumos sacīts, ka braukšanas ātrums jāizvēlas atbilstošs ceļa apstākļiem. Diemžēl iela netika saremontēta par pro-jekta naudu, bet jaunu ielu šodien nevaram paši uztaisīt.

— Kad beidzot dome detalizēti izpētīs situāciju savos lielajos monopoluzņēmumos: “Krāslavas ūdens” un “Krāslavas nami”? Vai uzņēmumi var samazināt savas izmaksas, vai tur visi darbinieki pietiekami noslogoti, vai viņu nav par daudz uz vispārējā nabadzības fona?

— Tuvākajā laikā tiks detalizēti izskatītas visu štatu vienības “Krāslavas ūdens” un citi jautājumi, kas ietekmē tarifus.

— Izskatīt jā, bet konkrēti lēmumi būs?

— Kāpēc izskatīt, ja nepieņemt lēmumus? Mums pašiem ir jautājumi gan par lielo projektu, gan par autotransportu un vēl citi, kuri tiks skatīti divās komitejās sasaistē ar tarifu un štatu saraktu. Savulaik, gatavojot lielo projektu, bija domāts, ka ūdeni cilvēki patērēs vairāk, loģiski, izmaksas uz vienu kubikmetru būs lētākas, bet reāli noticis pretējais: ūdens patēriņš samazinājies. Turpmāk cilvēki arvien vairāk skaitīs naudu un patēriņš vēl samazināsies. Līdz ar to projekts no optimistiskā varianta pārvērtīsies pesimistiskā. Bija pilsētas, kur projektējot gāja pesimistisko ceļu, mums bija optimistiskais projekts.

— Vai tiesa, ka vadošo darbinieku algas uzņēmumā skaitāmas daudzos simtos latu?

— Daudzos simtos nē, bet kopš vasaras tās ir vismaz mazākas nekā domes priekšsēdētājam. Es domāju, visi šie jautājumi komitejās tiks skatīti nopietni, nebūs tā, ka pasēdējām un aizgājām. Šodien ir aktuāls jautājums ne tikai par ūdens uzskaiti, bet arī par kanalizācijas uzskaiti, kas principā nenotiek. Mēs skatāmies, kas notiek citās pilsētās, vācam ziņas. Ja kādreiz Krāslavā bija ļoti liels tarifs, tad tagad, salīdzinot ar apkārtējām pilsētām, vairs nav liels.

— Vai “Krāslavas nami” arī tiks izpētīti kā caur lupu?

— Jā, arī tur veiksim pārbaudi.

— Ja turboģenerators bijis labs projekts, kam tas šodien kalpo, kas vai kurš nopelna?

— Turboģenerators neapšaubāmi dod plusu. Tas pieder pašvaldībai, lai gan ir uzņēmuma bilancē, bet bilance jau nenosaka mantiskās tiesības. Abas SIA ir pašvaldības īpašums, nevienam citam tur nekas nevar piederēt. Mēs vienīgi nedrīkstam ar domes lēmumiem pasliktināt savu uzņēmumu saimniecisko darbību vai iedzīt bankrotā. Tas ir tas, ko Regulators īpaši uzsver. No pelņas uzņēmumiem būtu jāmaksā dividendes pašvaldības budžetā, jo tā iegūta, izmantojot pašvaldības kapitālu un īpašumu. Pieļauju, ka vadība varētu saņemt prēmijas par labu darbu.

— Kāpēc privatizētu un neprivatizētu dzīvokļu iemītnieki novienādoti ar vienādu īres maksu un apsaimniekošanas maksu.

— Nē, vairs nav vienādi, ir viena santīma atšķirība par labu privatizētiem dzīvokļiem. Deputāti noskaņoti, ka nākotnē atšķirībai jābūt lielākai, un tas ir pamatoti. Cilvēks, kurš privatizējis dzīvokli, samaksājis savus sertifikātus vai pat skaidru naudu, pats tajā visu remontē. Pašvaldības dzīvoklis ir pašvaldības manta. Tagad par to jāmaksā viens santīms, kas būtībā aiziet dzīvokļu uzturēšanai, remontam. Šodien atbrīvojas dzīvoklis, mums jāmaksā par tā apkuri. Gadās arī tā, ka iepriekšējais īrnieks aizstiepis līdzi podu vai izlietni, vietā jānopērk jauns. Vienādi nevar būt, nekur tā nenotiek. Maslova kungs vēl vasarā iepazīstināja mūs ar Valsts kontroles pārbaudes datiem Rēzeknē, Liepājā un citās pilsētas, kur tieši ir norādīts uz to, ka pašvaldībai par saviem īpašumiem ir jāiekasē atsevišķa samaksa.

— Algas iet uz leju, ir tirgotāji, kas samazina cenas precēm, bet komunālie maksājumi faktiski palikuši iepriekšējo gadu līmenī.

— Nē, apkures tarifs samazināts par 12,5%, ūdens un kanalizācija - par 8%, īres un apsaimniekošana maksa arī kļuva zemāka.

— Ar īri un apsaimniekošanu ir tā: vienā pozīcijā samazina, caur otru paņem, un nav sacīts, ka kopumā mazāk, nekā līdz šim.

— Kopumā būs mazāk. Bet paskatieties, kas šodien notiek. Aizeju ciemos pie paziņas, daudzdzīvokļu mājai durvis vaļā un akmentiņš pielikts. Kas par lietu? Mums karsti, mēs telpas pavēdinām... Daudzi cilvēki vēl arvien nesaprot, ko nozīmē tarifs. Daudzi nezina, ka viņa mājai ir uzkrājuma fonds, par kuru var nomainīt durvis, sakārtot elektrību, lai spuldzīte iedegas, kad vajag.

— Bet lielākā daļa māju pilsētā pieder pašvaldībai...

— Jā, bet dzīvoklis un domājamā daļa zemes — iedzīvotājiem.

— Jūs visi labi saprotat, ka šīs paaudzes cilvēkus gandrīz neiespējami organizēt. Kādēļ dome negrib nākt talkā un izdomāt veidu, kā palīdzēt iedzīvotājiem organizēties labiem darbiem?

— Ja mājā ir 90% privatizētu dzīvokļu, jebkura sapulce var notikt bez pašvaldības līdzdalības. Salasās, nolemj, ka “Krāslavas namus” nevajag, jo ir savi cilvēki, ar kuriem noslēdz līgumu, un viņi apsaimnieko. Gandrīz pazūd jautājumi par algām, kas un ko tajā uzņēmumā dara. Taisām kooperatīvu, un viss.

— Klīst runas, ka gaidāmas lielas reorganizācijas pagastos.

— Plānots veidot trīs apvienotas pārvaldes, bet pirms laika tās nesaukšu, lai nesatrauktu cilvēkus. Kad deputāti nobalsos, tad varēšu pateikt. Skaidrība būs decembrī. Ar nākamo gadu mums būs pārvaldnieki, nevis izpilddirektora pienākumu izpildītāji.

— Kas notiks ar domes vēstnesi, televīziju, kur iedzīvotāji arī saskata lielus līdzekļu ekonomijas resursus?

— Kad būs zināms budžets, būs lielāka skaidrība. Varbūt vispār nebūs naudas ne televīzijai, ne avīzei.

— Lauku attīstības speciālists Valsts lauku tīkla uzdevumu veikšanai Krāslavas novadā ir Viktorija Lene. Daži laucinieki lūdza pajautāt, kāpēc tieši viņa, jo pagastos bija daudz spējīgu konsultantu? Tika rīkots konkurss?

— Konkurss netika rīkots. Sākotnēji bija doma šo štata vienību sadalīt sīkāk un katram pagastam iedot kaut kādu daļu, bet mums to neatļāva. Taču visiem pagastiem esmu lūdzis rast iespēju algot lauku konsultantu, kur pieņemtu cilvēkus uz vietas, lai vismaz par sīkumiem viņiem nav jābrauc uz Krāslavu. Jo ir bijuši piemēri, ka veca tantiņa gaida rindā uz pieņemšanu pie domes priekšsēdētāja, lai risinātu lauksaimnieciskos jautājumus. Tā tam nav jābūt.

Galīgo lēmumu par lauku attīstības speciālista kandidatūru pieņēmu es, bet saskaņoju šo jautājumu ar konsultāciju dienestu. Konsultējos arī ar kolēģiem deputātiem, zemniekiem un citiem cilvēkiem. Neviens pret viņu neiebilda. Bija vēl kandidatūra, bet tas cilvēks pats atteicās. Manuprāt, Viktorija Lene bija labākā kandidatūra, jo mēs gribējām cilvēku, kas ir ne tikai vienkārši zemnieks, bet tādu, kuram ir pieredze arī uzņēmējdarbībā un kurš var risināt nopietnus uzdevumus. Turklāt viņa pati vada automašīnu, dzīvo netālu no Krāslavas, viņa ir principiāla un nav ZZS partijas biedre, ko man varētu kāds pārmest. Tā, ka — viss godīgi!

— Paldies par interviju!

Juris ROGA