Lielākās pārmaiņas — iestāžu optimizācija

— Kādas būtiskākās izmaiņas administratīvi teritoriālā reforma ienesa jūsu pagastā?

— Galvenā: tagad lēmējvara ir Krāslavā. Tā ir novada dome. Agrāk lēmējvara bija katra pagasta padome, bet tagad esam tikai izpildinstitūcija.

— Kā ir citās jomās — vai saglabājās iestāžu izvietojums, darbinieku skaits u.tml.?

— Šajos jautājumos vislielākās izmaiņas ir saistībā ar finanšu krīzi valstī, kas šobrīd nosaka mūsu saimniecisko dzīvi. Ir samazinātas slodzes un algas darbiniekiem, bet no darba nevienu neesam atbrīvojuši — visi bijušās pašvaldības speciālisti ir ar darbu. Tā sanāca, ka pensijā aizgāja daži skolotāji, kā arī no pagasta budžeta algoti darbinieki, kuru vietā jaunus nepieņēmām.

Visas mūsu iestādes strādā, bet esam veikuši optimizāciju, lai ietaupītu izdevumus. Tā kā skolēni no mazās skolas pārgāja mācīties uz lielo — vidusskolas ēku, tad uz mazo skolu pārcēlām ambulanci un bibliotēku, jo ēku tāpat būtu jāuztur. Te palikusi skolas ēdnīca, trešā stāva telpas arī izmanto vidusskola. Pašreiz gan tur ir iekārtojušies mākslas skolas dejotāji, jo viņiem nav citas vietas. Kultūras nama remonts ir ievilcies ne jau pagasta vainas dēļ, šobrīd mums notiek sarakste ar firmu, bet būvdarbi neturpinās.

— Kur tad notiek sporta nodarbības, kurām agrāk skola izmantoja kultūras nama zāli?

— Līdz brīvdienām skolēni sportoja laukā un aktu zālē, bet tagad sporta nodarbībām esam pielāgojuši telpas ēkā, kur atradās ambulance un bibliotēka, kurai bija lielas istabas: lasītava un grāmatu fonds. Protams, nav kultūras nama plašuma un augsto griestu, bet sportot var. Turp pārvietots trenažieris, novusa galdi, tenisa galds. Diemžēl vislielākie cietēji ir volejbolisti. Arī basketbolisti no skolas brauca trenēties uz Robežniekiem. Mums stipras meiteņu basketbola tradīcijas, reti kura no lauku skolām var savākt meiteņu komandu un piedalīties sacensībās. Mums tāda ir.

Skolā šogad ievērojami pieaudzis bērnu skaits, un no tā mums ir savs labums, jo finansējumu pedagogu algām aprēķina uz bērnu skaitu. Arī viena bērna uzturēšana skolā izmaksā lētāk. Lai gan šobrīd mums nav 11. klases, bet skolai ir vidusskolas statuss, visas licences sakārtotas, programmas atkreditētas.

— Vai dzimtsarakstu nodaļa turpina darbu?

— Līdz gada beigām viss ir pa vecam. Tas attiecas arī uz dzimtsarakstu funkcijām — var visu izdarīt uz vietas pagastā. Bāriņtiesa jau ir kopīga, divas dienas nedēļā uz dažām stundām atbrauc speciāliste no Robežniekiem.

— Vai pagastā ir lauksaimniecības konsultants?

— Kad bija treknie gadi, ar lauksaimniekiem pie mums strādāja divas speciālistes, no kurām vienu finansēja valsts, bet otru — pašvaldība. Šobrīd, kad valsts savu finansējumu pārtrauca, palika vien mūsu pašu finansētā speciāliste lauksaimniecības jautājumos Martemilija Jasjukoviča, kura veic lopu pārraudzību. Ja iedzīvotājiem rodas nepieciešamība risināt zemes jautājumus, uz 0,2 slodzēm pie mums strādā zemes ierīkotājs, kas viņiem palīdz.

— Pagasta budžets palika jūsu rīcībā?

— Budžets, kuru sastādījām šī gada sākumā, vairākas reizes tika koriģēts, jo finansējums visu laiku samazinās, bet mēs paši lemjam par naudas izlietojumu. Vienīgi maksājumi nedaudz iekavējas, bet kā būs nākamgad — pagaidām nezinu.

— Kā sokas ar projektiem?

— 200000 latu apvienošanās naudu ieguldījām remontdarbos, lai paaugstinātu pašvaldības ēku energotaupību. Izremontējām skolas un pagasta telpas, nomainījām logus, durvis, iesākām remontēt kultūras namu, otrais stāvs praktiski izremontēts, aizkavējās pirmā stāva remonts. Kā jau sacīju — notiek sarakste ar firmu.

No saviem uzkrājumiem vēl jūnijā uzsākām ciemata ūdensvada renovācijas projektu, kuru pabeidzām augustā. Atjaunojām 1,5 km ūdensvada posmu no urbuma pa maģistrālajām ielām uz skolu un aptuveni 0,5 km garu posmu ierīkojām no jauna, jo viena ciemata daļa bija palikusi bez ūdensapgādes un sausās vasarās cilvēkiem tur bija milzīgas problēmas. Tagad centralizētās ūdensapgādes pieslēgumu var ierīkot 15 mājās, pagaidām pieslēgumus ierīkoja tikai daļa saimnieku, jo tas maksā naudu — no maģistrālā ūdensvada atzars līdz mājām jāierīko pašam.

— Kāpēc visu esat darījuši par pašu ietaupījumiem, neiesaistoties projektos?

— Lieta tāda, ka bija nepieciešams steidzams risinājums, bet uz to brīdi nebija atvērts neviens projekts, lai varētu tajā startēt un cerētu uz investīcijām. Problēma ar ūdensvadu radās pagājušajā ziemā — caurules vecas, kaut kas kaut kurā vietā tajās bija iestrēdzis, mēģinājām skalot un visu ko citu darījām, vārdu sakot, ziemā mums gāja ļoti smagi. Problēma bija jāatrisina vasarā, nācās ieguldīt pagasta naudu, kas bija uzkrājums no labākajiem laikiem.

— Kāda ir situācija nodarbinātības jomā?

— Bezdarbnieku kopējais skaits ir ļoti mainīgs. Kad saņēmām iespēju nodarbināt bezdarbniekus projektā “Darba praktizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra nodrošina 100 latu stipendiju, iedzīvotāji sākuši reģistrēties biržā, jo ieraudzīja, ka ir iespēja nopelnīt naudu iztikai. Līgumi noslēgti šobrīd jau ar 30 cilvēkiem uz pusgadu. Mēs viņus nodarbinām dažādos darbos: malkas zāģēšanā un kraušanā, sīku remontdarbu veikšanā, teritorijas uzkopšanā pie sabiedriskajām un pašvaldības ie- stādēm, kapsētu uzkopšanā, esam sākuši ceļmalu attīrīšanu no krūmiem gar pašvaldības ceļiem, nodarbinām arī lapu grābšanā un sniega tīrīšanā. Projekts ļoti izdevīgs, jo atslogo sociālo spriedzi, turklāt mums bija iespējams iegādāties kaut kādus darbarīkus, jo pagastā nav tik daudz slotu, lāpstu vai cirvju, lai ar darbarīkiem apgādātu visus 30 cilvēkus. Paši mēs varētu ar tiem nodrošināt līdz desmit bezdarbnieku.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA