Tikšanās ar Šķaunes iedzīvotājiem

Tikšanās reizē tika parunātas arī citas tēmas. Dagdas novada pašvaldību pārstāvēja novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts, priekšsēdētāja vietniece Sandra Viškure, Finanšu nodaļas vadītājs Ēriks Čaplinskis, Šķaunes pagasta pārvaldes vadītāja Jadviga Ceicāne. Pārskatāmā nākotnē līdzīgas tikšanās ar iedzīvotājiem plānots sarīkot arī citās Dagdas novada pagastu pārvaldēs.

“Komunikācija ar iedzīvotājiem vienmēr ir ieguvums, jo nevar pašvaldība strādāt atrauti no tautas, nezinot kādas rūpes ir cilvēku prātos,” uzsver Dagdas novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts, kuram lūdzu dalīties iespaidos par šo pasākumu. “Uzaicinājumu saņēmām no Šķaunes pagasta pārvaldes, jo tās vadība nevar atbildēt uz jautājumiem, kas ir novada vadības kompetencē. Tāpat kā mēs nevaram atbildēt uz jautājumiem, kas ir valsts kompetences līmenī. Ar šķauniešiem izrunājām daudzus jautājumus, tostarp, kā viņi uztver pašvaldības darbu šodien, kādi pakalpojumi nepieciešami iedzīvotājiem, kā redz pašvaldības sniegto pakalpojumu atbilstību viņu vēlmēm. Šis jautājums man bija galvenais, jo šodien jārunā par funkciju samazinājumu nākotnē, izejot no spiedīgā budžeta, ko sola valsts. Mums jāsaprot, no kā cilvēki paši var atteikties. Ja paklausās valdības centrālās nostādnes, uz vietas mums gandrīz neko nevajag — ne kultūru, ne izglītību, ne sportu. Pus jokojot, pus nopietni var sacīt, ka cilvēks var kādu laiku iztikt arī bez drēbēm, ja vien nav ziemas spelgonis — viņš būs dzīvs, nenomirs.

Smags jautājums ir tarifi. Jāatzīmē, ka šobrīd Šķaunē paaugstināta maksa par siltumapgādi līdz Ls 0,68 par m2 apkures sezonā, līdz ar to pensionāriem un citiem trūcīgajiem ir grūti norēķināties. Cilvēki lūdza sadalīt šo summu uz gadu, lai vieglāk būtu atlicināt naudu komunālajiem maksājumiem. Lūgums paliek pagasta pārvaldes kompetencē, jo pagasta pārvalde sniedz šo pakalpojumu.

Uzskatu, ka Šķaunes pagasta pārvaldniece Jadviga Ceicāne ar saviem pienākumiem tiek galā labi. Malka apkurei kaut kādā veidā ir sagādāta, neskatoties uz lielo nabadzību un iepriekšējās pagasta vadības neizprotamo darbību: malkas daudzums, kas katlos sadedzināts iepriekšējā sezonā, šķiet ļoti liels salīdzinājumā ar tagadējiem apjomiem. Pagaidīsim ziemu, tad būs objektīvāks secinājums, un pavasarī būs ko salīdzināt. Iespējams, tarifi vasarā varētu tikt pārrēķināti samazinājuma virzienā, ja ietaupīsim kurināmo.

Savukārt mēs apņemamies, sastādot nākamā gada budžetu, ka ūdens tarifs Dagdas novada visos pagastos un pilsētā būs visiem vienāds, lai atvieglotu aprēķinus un sakārtotu citus saistītos jautājumus. Arī zvērinātā revidente Biruta Novika apstiprināja, ka tāds variants iespējams, un tas ir mūsu kompetencē. Vienotais ūdens tarifs stāsies spēkā ar jauno gadu, tas atvieglos izpratni par lietām. Pārrunājām arī trūkumus un dažādas nepilnības ūdensapgādē, kuras pagasta pārvalde var novērst saviem spēkiem.

Tāpat nebūs savstarpējo norēķinu par skolām novada iekšienē. Vecākiem nebūs dārgi jāmaksā par bērna dzīvošanu internātā, mēs plānojam prasīt simbolisku maksu, lai disciplinētu skolēnus: ja vajag — dzīvo internātā, ja nevajag — brauc katru dienu uz mājām ar pašvaldības autobusu skolēnu pārvadāšanai.

Arī sarunas citas tēmas tika ņemtas no dzīves. Pārrunājām pārvaldes darbinieku štatu sarakstu, jo iedzīvotāji uzskata, ka birokrātu ir par daudz. Nonā- cām pie secinājuma, ka gan iedzīvotāji, gan mēs paši reizēm vēl īsti neizprotam valdības vīzijas, kā un ar kādiem spēkiem pārvaldīt novadu. Lai varētu izpildīt likumā noteiktās prasības, mums tomēr jārēķinās ar noteiktu skaitu šo birokrātu katrā pašvaldībā. Šķauniešiem šķiet, ka varētu būt vēl mazāk, jo viņu darbs vienkāršam iedzīvotājam bieži nav redzams. Piemēram, katru dienu cilvēks nestaigā pie sociālā darbinieka, bet šis speciālists nemanāmi veic savu darbu, lai pagasta cilvēkiem tomēr būtu realizējamas valsts un pašvaldības piedāvātās iespējas. Tāpat bāriņtiesas pārstāvis — viņam ar likumu jābūt. Tāpat darba aizsardzības speciālista pienākumus jāpilda vai nu pārvaldes vadītājam vai tas jāuztic kādam citam cilvēkam, šādam speciālistam ir jābūt.

Jautājumi par sociālajiem pabalstiem vienmēr aktuāli. Sociālajam darbiniekam pagastā jānodarbojas ar izskaidrojošo darbu, kā šos pabalstus saņemt — tas ir viņa pirmais uzdevums. Tikai pateicoties sociālo darbinieku aktivitātei, mēs panācām, ka cilvēki nāk un reģistrējas Nodarbinātības valsts dienestā. Cilvēku plūsma sāk palielināties, varbūt galu galā nonāksim līdz reālajam ciparam, kāds tas bezdarbnieku skaits mums novadā ir. Valsts noteikto GMI pabalstu pašvaldība šobrīd nevar izmaksāt, jo nav naudas. Labklājības ministrs var gudri runāt, ka tas jāgarantē, ka viņi budžetā ieplānos savu daļu, mums jāieplāno sava daļa, bet ko mēs varam ieplānot, ja kopš vēlēšanām trijos mēnešos budžeta neizpilde vienkārši dramatiska — mīnus 57000 latu.
Bija jautājumi par nodarbinātības veicināšanu un darba vietu radīšanu. Skaidrojām, ka pašvaldība nav darba devējs tādā izpratnē, kā ir uzņēmējs. Pašvaldība var pildīt tikai valsts noteikto funkciju. Mums lika nodarbināt tā saucamos “simtlatniekus”, mēs to darām, bet pašvaldība nevar būt tā, kura tagad radīs pakalpojumu kombinātus, rūpnīcas, zemnieku saimniecības un citus uzņēmumus. Likums liedz to darīt.

Jautāja par skolas likteni. Atbilde ir skaidra un saprotama: būs bērni — būs skola, nebūs bērnu — nebūs skolas. Atklāts paliek jautājums, kāpēc pagasta iedzīvotāji sūta savus bērnus uz Rēzekni un citām skolām, nevis laiž mācīties vietējā pamatskolā? Neapmierina izglītības kvalitāte vai citi jautājumi? Pašvaldība no savas puses skolu mēģina sponsorēt un atbalstīt, bet, tā kā šodien vecākiem dotas izvēles iespējas, tad nedrīkstam nevienam uzspiest to vai citu skolu. Pašiem jādomā.”

Juris ROGA