Mārtiņi Ezernieku vidusskolā

Mārtiņi — saimnieciskā gada noslēgums un ziemas sākuma diena latviešiem saistās galvenokārt ar rudens beigu darbiem un ziemas sākumu. Mārtiņam kauj gaili, arī vistu. Mārtiņu svinētājiem ir daudz darbiņa.

Ezernieku vidusskolas sākumskolas klašu audzēkņi Mārtiņdienā minēja mīklas, risināja atjautības uzdevumus, gāja rotaļās, lasīja un klausījās pasakas. 1.-4. klases skolotājas izvēlējās kādu vienu jomu katra, piemēram, matemātikas vai dabas zinību, sagatavoja katrai klasei savu uzdevumu atbilstošu bērnu vecumam un 40 minūšu laikā visas klases pa desmit minūtēm pabija pie katras skolotājas un pildīja viņas uzdevumus.

Kā skatītājam no malas visinteresantāk bija vērot mīklu minēšanu. Viena otra bija ļoti viegla, bet daža lika pasvīst. Kas iet bez kājām un nenāk atpakaļ? Pulkstenis — sauca kāds no vietas! Nē, pareizā atbilde izrādās — laiks. Kam lapiņas ar mīklu otrajā pusē bija šis īstais atminējums, tas nākamais no lapiņas lasīja savu mīklu. Lec kā zaķis, nav zaķis, peld kā zivs nav zivs. Izrādās — varde! Nākamā patiesi gudra mīkla: no rīta iet uz četrām kājām, pusdienā — uz divām vakarā — uz trim! Atbilde — cilvēks. Skolotāja bērniem pat pastāstīja tās jēgu: kad bērniņš mazs, viņš pārvietojas četrāpus, pieaudzis cilvēks pārvietojas uz divām kājām, bet vakarā, kad palicis vecs, viņam vajag spieķīti, lai ietu uz trim kājām. Nākamajām klasēm pie šīs skolotājas jau bija citi uzdevumi, piemēram, viena grupa otrai izdomāja un uzzīmēja mīklu.

Citi bērni tajā laikā noklausījās pasakas “Velniņi” fragmentu un saprata, kad notiek lielie nedarbi — naktī. Pēc tam uzspēlēja spēli diena un nakts, tikai — bez nedarbiem. Viena komanda diena, otra — nakts. Atkarībā no tā, ar balto vai melno pusi uz augšu nokrita uz grīdas mestā ripa, diena ķēra nakti vai otrādi. Šis bija skaļākais uzdevums.

Juris ROGA