Apņēmīgi un mērķtiecīgi

Šobrīd biedrībā ir 17 biedri, ar šī gada februāri valdes priekšsēdētājas amatu pilda Iveta Leikuma, kura triju novadu laikraksta žurnālistam pastāstīja gan par paveikto, gan par nākotnes plāniem. Jaunā un enerģiskā vadītāja ir pilna apņēmības turpināt biedrības mērķa īstenošanu — Skaistas pagasta iedzīvotāju pašorganizācijas spēju aktivizēšanu. Tādēļ kopā ar domubiedriem viņa aicina visus, kam rūp Skaistas pagasta tagadne un nākotne, izteikt savu viedokli, pārdomas par to, kā uzlabot sadzīves apstākļus, kādās aktivitātēs vēlētos piedalīties. Jāatzīmē, ka biedrības dibināšanas laikā — 2001. gadā — tās paspārnē izveidojās divi klubi: vīru klubs un sieviešu klubs. Vīru kluba darbība apsīka, bet no sieviešu kluba izveidojās līnijdeju grupa “Harmonija”, kas tagad darbojas tautas namā, bet vada to biedrības revidente Sanita Vecele. Tas arī ir vienīgais kolektīvs, kurš reāli darbojas tautas namā, pateicoties Sanitas Veceles uzņēmībai. Otra neliela organizācija, kurai arī nav sava reģistrācijas dokumenta, ir krievvalodīgo sieviešu klubs “Orhideja”, kura dalībnieces pašreiz apsīkušas savā darbībā. Biedrība pieliek pūles, lai lieliem un maziem darbiem organizētu pagasta jauniešus un aicina viņus izveidot savu centru.

“Esam gatavi uzklausīt visus viedokļus un meklēt iespējas realizēt labās domas un projektus,” saka Iveta. “Man per-sonīgi var izteikt savu viedokli jebkurā dienas laikā. Vasaras sākumā iedzīvotāju rokās nonāca Skaistas atbalsta centra avīze “Skaistas vēstis”. Šobrīd pie lasītājiem nonākuši jau četri avīzes numuri”.

Par iespēju izdot biedrības avīzi Skaistas atbalsta centrs pateicīgs Krāslavas rajona padomei, Plānošanas un infrastruktūras attīstības nodaļas vadītājai Terēzei Brazevičai un speciālistei Guntai Čižikai. Piedaloties Krāslavas rajona padomes projektā “Krāslavas rajona nevalstisko organizāciju atbalsta programma”, biedrība ieguva Ls 515 finansējumu projektam “Biedrības Skaistas atbalsta centrs tehniskās kapacitātes paaugstināšana”, kas izlietots fotoaparāta, datora un cita aprīkojuma iegādei avīzes izdošanas vajadzībām.

Šobrīd Skaistas atbalsta centrs turpina strādāt pie citu ieceru realizācijas. Iedzīvotāji tika aicināti aizpildīt aptaujas anketas par Lauku atbalsta dienesta (LAD) izsludināto projektu konkursa aktivitāti “Iedzīvotāju pulcēšanās vietu, interešu izglītības un brīvā laika pavadīšanas vietu izveidošana un atjaunošana”, kas būtībā ir turpinājums projektam “Biedrības Skaistas atbalsta centra tehniskās kapacitātes paaugstināšana”. Gandrīz 100% aptaujāto par vissvarīgāko uzskatīja bijušās skolas ēkas saglabāšanu, lai vēlāk tur varētu organizēt jauniešu centru, pensionāru klubu, dušas, veļas mazgātavu, frizētavu un citus pakalpojumus un aktivitātes. Diemžēl, kamēr centrs risināja jautājumu par kanalizācijas sakārtošanas iespējām, laikā, kad biedrības vadība atradās Krāslavas un Preiļu Partnerības rīkotajā pieredzes apmaiņas braucienā uz Saldu un Kuldīgu, no ēkas tika demontēts apkures katls. Līdzekļu, kurus paredzēja projekts, nepietika kanalizācijas sakārtošanai un jauna apkures katla iegādei. Tas bija nepatīkams pārsteigums, bet tobrīd Skaistas atbalsta centra biedri secināja, ka tā māja ir par lielu, lai tur sāktu mazu projektu, turklāt tās uzturēšanai vajag ļoti lielu finansējumu.

“Aprunājāmies ar pagasta jauniešiem un secinājām, ka viņu situācija ir dramatiska — jauniešiem Skaistā nav pulcēšanās vietas,” turpina Iveta. “Problēma aktuāla, tā jārisina. No 1. oktobra Skaistas atbalsta centram ierādītas telpas Miera ielā 13 — Skaistas pamatskolas 2. stāvā bijušajā bibliotēkā un pirmā stāva kreisajā spārnā blakus zēnu mājturības kabinetam. Ar 1. oktobri iesniedzām projekta pieteikumu “Biedrības Skaistas atbalsta centra tehniskās kapacitātes paaugstināšana” projektu konkursa pirmajā kārtā, aktivitātē, kas paredz atbalstīt pamatlīdzekļu iegādāšanos un uzstādīšanu. Ar šī projekta palīdzību vēlamies iegādāties projektoru, ekrānu un videokameru, lai varētu filmēt seminārus, kursus, lekcijas un citas aktivitātes, kurās piedalās biedrības biedri, ko vēlāk demonstrēt visiem pārējiem interesentiem. Rezultāts būs zināms tikai nākamā gada aprīlī.
Šobrīd intensīvi strādājam pie projekta otrās kārtas, kurā paredzēts finansējums pakalpojumu atbalstam. Pēc aptaujas anketu rezultātiem redzam, ka iedzīvotājiem nepieciešama duša, veļas mazgāšanas iespēja un friziera pakalpojumi Skaistā.

Centīsimies realizēt, lai gan tā ir piņķerīga lieta, jo nepieciešams iziet daudzas dokumentu saskaņošanas procedūras. Bet šoreiz mums ar pašvaldību izveidojusies ļoti laba sadarbība. Lauku speciālistei Viktorijai Lenei bija doma par sociālo dzīvokli. Pašvaldība gribēja to veidot kā sociālo dzīvokli veciem cilvēkiem, kuriem ir grūtības ziemā apkurināt savas viensētas vai izmitināt cilvēkus kādās krīzes situācijās. Bet mēs bijām izdomājuši, ka vajadzīga veļas mašīna un dušas, kas visiem nav pieejamas pat centrā. Savienojām kopā šīs idejas, un projekts tapa no biedrības. Nebūs sociālā dzīvokļa, kas ir pašvaldības funkcija un ko biedrība nevar uzņemties, bet gan vienojāmies, ka veidosim sociālo pakalpojumu un krīzes centru ar sešām gultas vietām, kur nepieciešamības gadījumā ir kur palikt vecam cilvēkam vai vardarbības situācijās, kad nabaga sievai nav kur mukt un glābties. Sociālo pakalpojumu un krīzes centru es ļoti atbalstu arī tāpēc, ka lauku viensētā man kaimiņos dzīvoja vientuļš pensionārs, kurš ļoti gaidīja tādu dzīvokli un nomira nesagaidījis. Man šķiet, ka tāds dzīvoklis viņu būtu glābis: ciemata centrā, siltumā, nebūtu jāņemas ar malku. Kad novada domes speciālisti jautāja, vai gultas būs reāli aizpildāmas, atbildēju apstiprinoši.

Agrāk biedrībai nebija materiālās bāzes, bet bija daudz izglītojošo pasākumu. Daudzas lietas balstījās uz Anitu Ratkeviču, kura rakstīja projektus. Kad uzrakstīja, tad kaut kas notika, ja nē, tad arī pārējie biedri neizrādīja aktivitāti. Daudz strādājam un domājam, kā visus aktivizēt. Kad sāc darīt, nāk idejas no iedzīvotajiem. Nosvinējām veiksmīgo avīzes radīšanas projektu, kāda sieviete sacīja, ka nemāk vārīt sieru, labprāt redzētu kā to praktiski dara. Izdomājām rīkot Siera dienu. Jūnijā biedrības telpās Dienas centrā aicinājām sanākt mūsu pagasta siera gatavotājas un tās, kurām ir interese samainīties ar siera gatavošanas receptēm, iemācīties ko jaunu. Z/s “Sidrabvītoli” saimniece Antonija Vecele izrādījās tā drosminiece, kurai pateicoties varēja vērot saldpiena siera pagatavošanas paņēmienu. No nepilniem 3 litriem piena pagatavoto sieru izdevās nogaršot visām astoņām Siera dienas dalībniecēm. Skolotāja Dzidra Slovecka mūs cienāja ar tris dažādiem siera veidiem. Pārrunājām to receptes, uzzinājām arī biezpiena siera gatavošanas noslēpumus. Gunta Ļaksa-Timinska bija pagatavojusi Šokolādes sieru. Pierakstījām arī Dagnijas Lisenokas recepti, ko darīt ar sieru, kas palicis pāri no svētkiem. Vasarā, ievārījumu laikā, rīkojām Saldo ēdienu dienu, uz rudens pusi mums bija Ābolu diena, oktobrī — Salātu diena, bet pirms Ziemassvētkiem sanāksim kopā taisīt Adventes vainagus.

Esam organizējuši Meteņu dienas svinības: palūdzām no saimnieka zirgu, kurinājām ugunskuru, braucām no kalna. Lieldienās estrādes kalnā iekārām šūpoles. Cilvēku sanāca mazāk nekā Meteņos, jo lija lietus, bet tie, kuri atnāca, piedalījās ar krāsotām olām, bija konkurss, bija izšūpošanas un citas izdarības.

Veiksmīgi noritēja Miķeļdienas gadatirgus Skaistā, lai gan kļūdas bija. Ņemsim vērā kritiku un nākamgad reklāmu par gadatirgu ievietosim agrāk. Bija milzīgs gandarījums par to, ka gadatirgu apmeklēja ģimenes pilnā sastāvā. Bijām sasnieguši mērķi: ne tikai tirgoties, bet gūt prieku no kopā būšanas. Esam pateicīgi “Ezerzemes” korespondentei Ilonai Stepiņai par pozitīvo rakstu avīzē un jaukajām fotogrāfijām! Bērniem patika zirgu izjādes, iedzīvotāji pauda vēlmi, lai šis gadatirgus kļūtu par tradīciju, to arī centīsimies īstenot.

Personīgi es ļoti ceru, ka uzlabosies sadarbība ar pagasta kultūras darbiniekiem un viņi arī piedalīsies mūsu vietējā gadatirgū ar tikpat krāšņu priekšnesumu, par kādu varēja priecāties Krāslavas iedzīvotāji šogad. Mūsu pagasta sievietes Krāslavā uzstājas ar ļoti skaistu priekšnesumu, prezentēja Skaistu, bet kāpēc to visu neparādīt savējiem cilvēkiem?

Es ne ar vienu nemeklēju naidu, bet gribu, lai pagastā, ciematā kaut kas notiek. Tāpēc meklēju līdzekļus, rakstu projektus un uzklausu kritiku. Vajag kritizēt. Miķeldienā zirgi izbradāja sporta laukumu. Cilvēks, kurš laukumā pļauj zāli, sacīja: “Iveta, kurš iedomājās laist zirgus sporta laukumā, vajadzēja pa apli!” Es iedomājos, labi, ka pateici, nākamreiz ņemšu vērā. Kāda sieviete norādīja — uzcelta jauna, skaista pietura, bet jau aplipināta ar sludinājumiem. Vajag ziņojumu dēli. Pagasts savulaik bija pasūtījis, bet kaut kā tas dēlis tā arī netika uztaisīts. Mums taču ir savs galdnieks, vai tad nevar uztaisīt? Vajag priekšlikumu kastīti, kur iemest savus priekšlikumus. Cilvēki saka, neērti ķert uz ielas aiz rokas un kaut ko sacīt. Daudzi izteiktos anonīmi, bet vecas tantiņas e-pastam klāt netiek, jo nemāk.

Kad veicām anketēšanu, bija daudzi ierosinājumi, tostarp tāds, ka vajag ierīkot bērnu rotaļu laukumu. Ir mums tāds, bet tas pieder skolai, kuras liktenis neskaidrs. Ja gadījumā skolas nebūs, vai jaunajiem saimniekiem patiks ielaist bērnus savā teritorijā? Izdomājām, ka var taisīt to starp bijušo pasta ēku un veco skolu, kur blakus sporta laukumam paliek platība bērnu laukumam. Izrādījās, ka projekts bija jāraksta pašvaldībai, pretējā gadījumā ir jānomā zeme no pašvaldības, kas biedrībai galīgi nav vajadzīgs. Pašvaldība neuzrakstīja, es gāju ar savu priekšlikumu. Ir bezdarbnieki, kuri dzenā lapas pa ielu un visā valstī tauta uz to skatās caur asarām un ar humoru. Izdomājām iesaistīt bezdarbniekus, lai no kolhoza laikiem palikušās dzelzs konstrukcijas pie dzīvojamām mājām izraktu un pārvietotu uz topošā bērnu spēļu laukuma vietu. Mums būs labas starta pozīcijas dalībai projektu konkursā “Iedzīvotāji veido savu vidi”, kuru šogad organizēja Krāslavas novada dome sadarbībā ar Nīderlandes fondu “Koninklijke Nederlandsche Heidemaatschappij” (“Ka- raliskā Holandiešu Viršu biedrība”). Krāslavieši realizējuši daudzas ieceres, gribējām arī mēs, bet varēsim startēt tikai nākamgad, jo tikai tagad esam viena novada administratīvajā teritorijā.

Es meklēju iemeslu, kāpēc daudzi cilvēki nenāk un nepiedalās nekādās aktivitātēs? Varbūt tāpēc, ka nedzīvo centrā, darbdienās nostrādājušies, negrib braukt un kopīgi darīt. Bet es dzīvoju centrā, man ir bērni, un varbūt tas ir galvenais iemesls. Kad viņi izaugs, varbūt arī es negribēšu neko darīt, bet pašlaik gribu un darbojos.”

Juris ROGA