Savu aicinājumu saskata medicīnā

Visnozīmīgākā, šķiet, ir dejošana — Solvita dejo kopš piecu gadu vecuma. Viņa savulaik ir pabeigusi Indras mūzikas un mākslas skolas horeogrāfijas nodaļu, paralēli — arī zīmēšanas nodaļu. Solvita joprojām dejo: agrāk modernās dejas un rakturdejas, tagad — tautas dejas jauniešu deju kolektīvā “Indra”, kurā rit trešais gads. Pagājušajā vasarā ar kolektīvu piedalījusies pieaugušo dziesmu un deju svētkos Rīgā. Jaunieši dejojuši arī savā pagastā, kaimiņpagastos un Krāslavā. Zīmēšana viņai arī labi padodas, vislabāk — ainavas.

Savukārt cilvēkus un portretus meitenei nepatīk zīmēt, kaut gan to dara, ja nepieciešams. Viņas zīmējumi ir pabijuši arī dažādās izstādēs, bet spilgtākie panākumi gūti pasen — kādā izstādē Rīgā izcīnīta pirmā vieta ar Rīgas torņu un gaiļu attēlojumu.

Solvita arī dzied, turklāt ne tikai skolas korī, bet reizi mēnesī arī baznīcas korī, kad mise notiek latviešu valodā. Meitene nosauc zīmīgākās atšķirības: baznīcā skan garīgās dziesmas, turklāt koris mazāks.

Solvita: “Aušana ir pats jaunākais, ar ko sāku nodarboties. Mana mamma auž, ieteica pamēģi-nāt man, es ieinteresējos. Aušana aizrauj ar radošumu un senatnes elpas dvesmu. Man pirmais pašas tapušais izstrādājums stellēs — spilvena pārvalks. Lai gan pēdējā klasē mācībām nākas veltīt daudz laika, cenšos visu paspēt. Pagaidām neesmu nonākusi situācijā, ka būtu jānoliek malā savas intereses. Man arī patīk tamborēt, sevišķi salvetes, kurām izvēlos dažādus rakstus. Mīlu klausīties mūziku, sevišķi dziesmas krievu valodā. Nāku no jauktas ģimenes — mamma latviete, tētis — baltkrievs. Aizrauj ziedu audzēšana, sevišķi patīk rozes, narcises un asteres. Aug labi, darba nav daudz, bet ir jāpieskata, jāparavē, jāsargā no slimībām un sala. Labprāt mēdzu pastaigāties ar draudzenēm. Indra man ļoti mīļa, bet neredzu nekādas perspektīvas, lai paliktu šajā ciematā uz pastāvīgu dzīvi. Nezinu, vai ir vērts arī braukt uz ārzemēm, kurp daudzi raujas. Varbūt, bet lielas pārliecības nav. Agrāk piedalījos skolas avīzes “Tilts” veidošanā, bet šogad papildus sabiedriskos pienākumus neriskēju uzņemties.”

Solvitai ir brālis Ivars, kurš mācās 10. klasē, un trīsgadīgā māsa Milana. Jaunietes mamma ir pirmsskolas skolotāja, tētis — dzelzceļnieks, bet viņa pati sapņo par specialitāti, kas būtu saistīta ar medicīnas jomu, varbūt pat ārsta. Solvita saka: “Ar sirdi jūtu, ka tas ir mans aicinājums — palīdzēt cilvēkiem!”

Indras vidusskolas direktore Inga Jākobsone Solvitu raksturo tā: “Kārtīga un aktīva jauniete ar labu dikciju, tālab viņai tika uzticēts vadīt dažādus koncertus. Meitene labi mācās, ir sabiedriska, dejo, dzied. Uz tādiem aktīviem bērniem, kā Solvita, arī turas skola laukos.”

Juris ROGA