Pārbaudīts tūkstošu gadu gaitā

Nojaušu, ka šīs dzīvās būtnes nebūt ne visiem var izraisīt pozitīvas emocijas. Lūk, arī es, pieminot tās, vienmēr atcerējos ezera pretīgās radības, ar kurām nācās sastapties vairākkārt — saskarsme, starp citu, nebija no patīkamajām. Tādēļ reklāma mūsu laikrakstā par to, ka nesen atvērts hirudoterapijas kabinets, man īpašu entuziasmu sākumā, atzīšos godīgi, neizraisīja. Taču ziņkāre ņēma virsroku... Jau pēc pāris minūtēm, atrodoties šajā kabinetā, es sapratu: pat ja es neizmēģināšu uz savas ādas dēļu dziedniecisko iedarbību, tad laiks vienalga nebūs izšķiests veltīgi — vismaz parunāšu ar labu cilvēku. Nevis vienkārši ar cilvēku, bet vēl arī ar speciālistu. Larisas Brovkinas pamatdarba vieta ir Rīgas medicīnas centrs “Pļavnieki”. Bet Krāslavā nu jau vairākus mēnešus, kopš kabineta atvēršanas dienas, viņa pieņem pacientus vienu dienu nedēļā. “Kāpēc tieši Krāslavā? Pirmkārt, šī pilsēta man nav sveša, pati esmu dzimusi šajā pusē, te palikuši daudzi tuvi cilvēki. Otrkārt, šajā novadā pārsvarā dzīvo cilvēki, kuri nodarbojas ar lauksaimniecību. Es lieliski saprotu, ka viņiem nav nedz laika, nedz naudas, lai brauktu ārstēties uz galvaspilsētu. Tāpēc nolēmu izrādīt pretimnākšanu un atvērt te kabinetu.” Uz manu pilnīgi likumsakarīgo jautājumu, kā viņai vispār ienāca prātā doma ārstēt slimības ar šādu metodi, Larisa atbildēja: “Hirudoterapiju es sāku praktizēt aptuveni pirms pieciem gadiem. Vispirms izmēģināju šo metodi uz sevis. Lieta tāda, ka man pašai bija stipra alerģija pret suņiem un kaķiem, es nevarēju lietot analgētiķus, paracetamolu. Ko tik es nedarīju, kamēr visbeidzot sāku ārstēt ar dēlēm. Efekts izrādījās vienkārši satriecošs. Toreiz es sapratu, ka ne jau velti šī metode guva atzinību vēl mūsu tālo senču laikos. Šodien mēs esam nedaudz aizmirsuši par to. Sākām atcerētos tikai pēdējos gados. Starp citu, hirudoterapija ir unikāla zinātne. Tam ir trīs galvenie izskaidrojumi. Pirmkārt, šī ārstē-šanas metode ir savienojama ar zālēm, turklāt pat pastiprina to pozitīvo iedarbību. Otrkārt, hirudoterapija neizraisa komplikācijas, turklāt tai ir minimums kontrindikāciju. Un, treškārt, šī procedūra patiešām ir efektīva!

Pareizi runā, ka bailēm lielas acis, jo patiesībā hirudoterapijas seanss, kā izrādās, ir pilnībā pieņemams un nebūt neatgādina viduslaiku eksekūciju. Cilvēks, kurš atnāk uz pie-ņemšanu ar zināmu kaiti, izstāsta, kas viņu satrauc. Dabiski, ka ārstnieciskais efekts daudzējādā ziņā atkarīgs no dēles pareizas novietošanas, tāpēc tas jādara kompetentam speciālistam. Starp citu, interesanti ir tas, ka dēle, šī primitīvā būtne, ļoti neiecietīga pret cilvēka kaitīgajiem paradumiem. Ir zināms, ka tā atsakās ārstēt cilvēku, kurš ir iereibis, bieži tā ignorē smēķētājus. Bet ja pacients ilgi nav mazgājies, dēle, lai cik izsalkusi būtu, tūdaļ aizrāpo prom!

Ar ko tad ir tik unikāla un derīga šī slimību ārstēšanas metode? Lieta tāda, ka dēles (turklāt ne parastās, bet speciālās, medicīniskās, kas izaudzētas biofabrikās) izšļāc cilvēka asinīs veselu komponentu kompleksu, kuru darbības spektrs vienkārši pārsteidz: pret iekaisumu, sāpēm, pret tūskām, uzlabo asins cirkulāciju, samazina trombu veidošanas varbūtību, aktivizē imunitāti u. c.

“Ārstēšanas galvenais uzdevums ir normalizēt cilvēka imūno sistēmu,” sacīja L. Brovkina. “Šīs mazās dzīvās būtnes palīdz organismam, kas strādā nepareizi, pret cilvēku, pārslēgties, atrast pareizu vektoru. Tāds, kādam tam arī jābūt, lai funkcionētu cilvēka labā, nevis kaitētu viņam. Cik daudz seansu ir nepieciešams, pateikt nevaru, te viss atkarīgs no pacienta. Viņam jāieklausās savā organismā. Ne velti taču slavenais ķirurgs profesors Amosovs sacīja: “Sargieties nokļūt gūstā pie ārstiem.” Vajag just pašiem, vērot sevi un nepalikt vienaldzīgiem. Kas sakāms par ārstēšanas cenām, tad tās ir zemākas nekā Rīgā vai citās lielpilsētās, jo nākas ievērot to cilvēku finanšu iespējas, kuri nāk uz šejieni.”

Teorētiski, jūs teiksiet, viss izskatās skaisti, bet kā ir praksē? Īsa kontaktēšanās ar kabineta pacientiem pārliecināja, ka šī metode ir iedarbīga. Procedūru kabinetā dēļu ārstnieciskās īpašības izmēģināja divas sievietes, koridorā gaidīja vēl dažas. Enerģijas pieplūdums, možums, veselīgi sārta sejas ādas krāsa tika nodrošināta jau pēc pirmā seansa, kas ilgst aptuveni stundu. To teica visi, ar kuriem man bija izdevība aprunāties. Apmierināti palika arī visi tie, kuri izgāja pilnu kursu. Viena no viņiem, Terēza, sacīja: “Pabeidzu kursu augustā un līdz pat šim laikam jūtos lieliski: pazeminājās spiediens, izzuda trokšņi galvā, muguras sāpes mani vairs nemoka. Vispār nemaz nenožēloju to, ka izmantoju piedāvājumu.”

Starp citu, iemesli, kas varētu traucēt apmierināt manu ziņkāri, vizītes beigās kaut kā paši par sevi izzuda. Tāpēc domāju, ka kādu piektdienu aiziešu un izmēģināšu...

Marina NIPĀNE