Bez lieliem satricinājumiem un pārmaiņām

— Kādas pārmaiņas pagastā notikušas sakarā ar novada izveidi? Kas jauns?

— Domāju, sevišķi lielu pārmaiņu nav. Tāpat kā līdz šim, visi pakalpojumi iedzīvotājiem ir pieejami Šķeltovā, izņemot dzimt-sarakstu pakalpojumus, kas tagad saņemami Aglonā. Uz vietas vairs nevaru izsniegt ne miršanas apliecību, ne dzimšanas apliecību, ne reģistrēt laulību. Bet citās jomās visus tos jautājumus, ko varēja atrisināt uz vietas pašvaldībā, tagad var atrisināt pagasta pārvaldē.

Bāriņtiesa ir viena — Aglonā, bet pagastā ir bāriņtiesas locekle, kura uz vietas kārto notariālās darbības, strādā ar nelabvēlīgam ģimenēm un ir pieejama visu darba dienu. Pagastā strādā sociālais darbinieks. Trīs dienas mūsu zemniekiem uz vietas ir pieejama arī lauksaimniecības speciāliste Silvija Podskočija, kura ar šī gada 1. oktobri ir arī Lauku attīstības speciāliste Valsts lauku tīkla uzdevumu veikšanai Aglonas novadā. Mūsu autoceļu būvuzraugs-būvinženieris Aivars Kluss tagad ir visa Aglonas novada autoceļu būvuzraugs. Pagastā strādā grāmatvede un kasiere, kaut gan grāmatvede ir pie centralizētās novada grāmatvedības kadriem. Iepriekšējā kasiere aizgāja pensijā, atbrīvojās vieta, ko varēja piedāvāt citam speciālistam. Tautas nama un bibliotēkas pakalpojumi pieejami kā līdz šim, darba laiks iestādēm nav saīsināts, abas vada viens cilvēks. Feldšeru akušieru punktā strādā feldšere, divas reizes nedēļā pieņem ģimenes ārste Iveta Malnača. Pamatskolas ēdnīca strādā kā strādājusi, skolā bērnu skaits nedaudz pat palielinājies. Darbojas bērnudārza grupa, kuru apmeklē 12 bērni līdz skolas vecumam, līdz ar to ir darbs audzinātajai un apkopējai. Mums ļoti paveicās, ka reformas rezultātā darbu nezaudēja neviens speciālists, lai gan mainījās dažu speciālistu darbavietas adrese, bet cilvēki ir tie paši.

— Tiešām paveicās, jo bezdarbs pagastā jau tāpat ir ļoti liels. Pastāstiet par tā saucamajiem “simtlatniekiem”, jeb bezdarbniekiem, kuri piedalās projektā “Darba prak-tizēšanas pasākumu nodrošināšana pašvaldībās darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai”, un kuriem Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) finansiāli nodrošina 100 latu stipendiju (tā nav alga, jo par to netiek maksāti nodokļi). Kā viņus nodarbināt?

— Lielākās izmaiņas ir tieši sakarā ar tā saucamajiem “simtlatniekiem”. Aptuveni 70 mūsu pagasta teritorijā deklarētie iedzīvotāji ir reģistrējušies NVA kā bezdarbnieki, bet viņu faktiskais skaits ir krietni lielāks. No 1. novembra dažādus darbus pie mums strādā 20 bezdarbnieki. Viņi sadalīti vairākās grupās, katra dara ko savu. Piemēram, šodien trīs vīrieši un sieviete izcērt krūmus Lukavina ceļa grāvmalās. Viena sieviete nodarbināta Stašķeviču kapu uzkopšanā. Vīrietis un trīs sievietes Prusaku pusē izcērt Bižānu ceļa grāvmalas un dedzina krūmus. Nākamā komanda — vīrietis un trīs sievietes — strādā Peipiņu baznīcas apkārtnē, kur ir liela krūmiem aizaugusi nogāze līdz ezeram. Pirms pāris gadiem lielos kokus izcirtām, atkal ir jauni dzinumi, kas jāizcērt. Divi vīrieši remontē tukšās bērnudārza telpas, kur varbūt nākotnē izveidosim pagasta muzeju. Bērnudārza ēka ir liela, viens spārns stāv neizmantots, radās tāda iespēja kosmētiski uzlabot — ķērāmies klāt. Viens vīrietis izpļauj zāli attīrīšanas iekārtu objektā. Divas sievietes uzkopj pareizticīgo dievnama teritoriju. Viena mazgā logus pagasta iestādēm. Līgumus ar bezdarbniekiem noslēdzām uz trīs mēnešiem, jo gribam dot iespēju pastrādāt vairāk cilvēkiem. Viens otrs no tiem, kuri šodien strādā, tādu naudu sen nav turējuši rokās. Dažs vispār nekādu naudu sen nav saņēmis un jūtas laimīgs cilvēks. Sākotnēji mums tika piešķirtas 12 “simtlatnieku” vietas, pie sociālā darbinieka cilvēki pierakstījās rindā. Nesen iedeva vēl astoņas vietas, līdz ar to praktiski visi, kuriem dokumenti bija kārtībā, darbu dabūja. No tiem 70 oficiāli reģistrētājiem ir tādi, kuri strādā pie zemniekiem caur projektiem, citi vienkārši regulāri apmeklē NVD, bet neies darīt šo darbu, bet ir kategorija, kas reģistrējušies NVD tikai vienā nolūkā — lai saņemtu garantētā minimālā ienākuma pabalstu.

Vēl šogad mums ir četri cilvēki, kurus šurp norīkojis Probācijas dienests. Šodien darbā ir divi: vīrietis palīdz bērnudārza remontdarbos, sieviete nodarbināta ceļa grāvmalu izciršanā. Vieni viņi nestrādā nekad, vienmēr kāds pieskata, jo šis ir sarežģīts kontingents. Daži godprātīgi atstrādā savas stundas un kaut kādu labu darbu izdara, bet ir tādi, kuri nav pietiekami apzinīgi un nenāk darbā.

— Ziema faktiski klāt. Vai spēsiet nodrošināt savu iestāžu apkuri?

— Malka ir sagatavota pietiekamā daudzumā visām iestādēm, darbā pieņemti četri kurinātāji uz divām katlu mājām (pagasta ēkā un bērnudārzā) un divi, kuri kurina krāsnis ar malku skolā. Šogad būs izmaiņas, katlu mājas nekurināsim visu diennakti, kā tas bija agrāk, jo vairāk par sešiem kurinātājiem nevaram apmaksāt.

— Jūsu pagasta teritorijā ir skaists objekts: Čertoka ezers. Šajā sakarā jautājums — kā attīstās tūrisms?

— Čertoka ezers ir mūsu teritorijā, bet nav mūsu objekts — to uztur un kopj Latvijas Valsts meži. Lai gan pagasts no tā faktiski neko neiegūst, mēs ieguldām savu nelielu artavu objekta uzturēšanā, un vasarā, kad ir lielāks tūristu pieplūdums, pāris reizes bijām aizbraukuši uzkopt šo teritoriju. Bet šogad tur bija salīdzinoši tīrs. Vienreiz sūtījām bezdarbniekus ar traktoru, otrreiz — ar autobusu, bet atkritumus salasīja maisos.

Šovasar mūsu pagastā ciemojās vācieši, kuri kaut kāda projekta sakarā bija atbraukuši apskatīt visus trīs dievnamus. Galvenā uzmanība tika pievērsta sienām: ir vai nav trupe? Ja būtu to atraduši, varbūt veidotos sadarbība. Bet viņi bija priecīgi un gandarīti, ka mūsu pareizticīgo, katoļu un vecticībnieku dievnami ir tik labā stāvoklī. Šķeltovas pašvaldība visus savas pastāvēšanas gadus materiāli un visādi citādi atbalstīja šīs baznīcas, arī tagad atbalsta. Slostovkā 18. oktobrī bija lieli svētki — 120 gadu vecticībnieku dievnamam. Pagasta pārvalde norīkoja savus bezdarbniekus, kuri izcirta krūmus, sakopa apkārtni, bet baznīcai svētkos par pārvaldes līdzekļiem uzdāvinājām grīdas paklāju un tējas servīzi.

— Kāda ir novada politika attiecībā uz pagastu finansējumu?

— Mēs pēc saviem ieskatiem un vajadzībām rīkojamies ar to naudu, kas savulaik bija ieplānota, veidojot pašvaldības gada budžetu. Tiesa, nelielas summas novads no šīs naudas mums noņem dažādām kopīgām vajadzībām.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA