Rudens pārdomas

Dzērves aizlido un aiznes prom vasaru. Aiznes daļiņu arī no mums — Rāznas nacionālā parka administrācijas un tās veikuma šovasar. Acu priekšā aizslīd vasaras ainas un darbi. Kopš 1. jūnija Rāznas nacionālā parka administrācija ir Dabas aizsardzības pārvaldes teritoriālā struktūrvienība. Tās pārraudzībā nodotas aizsargājamās dabas teritorijas no Pededzes līdz Medumiem. Administrācijas inspektori veica pārbaudes gan Rāznas nacionālā parka teritorijā, gan pārraudzībā nodotajā teritorijā (kopā deviņos mēnešos ir veiktas 361 pārbaudes), uzstādīja un laboja aizsargājamo teritoriju robežzīmes, kopa takas. Rāznas nacionālā parka teritorijā šovasar uzstādīti vairāki informatīvie stendi un 69 informatīvās norādes, atjaunota Andrupenes purva taka, ierīkotas atpūtas vietas. Aktīvi iesaistījāmies izglītojoši-informatīvajos pasākumos, esam mācījušies paši un mācījuši citus. Rīkojām Ūdens dienas un Putnu dienas pasākumus, Meža dienās stādījām mežu. Jūlijā biedrības “Sporta klubs “Dinamo LAT”” rīkotajā vides nometnē “Latgales jūras pērles — atklāj un saglabā! ” Rēzeknes novada Kaunatas pagastā vadījām dažādas nodarbības bērniem. Nometnes dalībnieki vēroja Rāznas tuvumā mītošos putnus, iepazina ārstniecības augus, pētīja ūdensdzīvniekus, izstaigāja skudru meža taku, klausījās profesionāļu stāstījumā par sikspārņiem un gliemežiem, zīmēja, veidoja. Un arī no pirmās dienas vāca un šķiroja atkritumus — polietilēnu un PET, papīru un stiklu, lai nometnes beigās tos nogādātu šķirošanas laukumā. Neizpalika Rāznas nacionālā parka līdzdalība nu jau tradicionālajos pasākumos: Annas dienā pie Salāja ezera un Latvijas Kultūras fonda kopas ”Pūdnīku skūla” plenērā Kaunatas pagasta ”Akminīšos”. Augustā Rāznas nacionālajā parkā uzņēmām Latvijas mazpulku projekta “Visu daru es ar prieku” nometnes ”Pa mamuta pēdām” dalībniekus, ar kuriem kopā apmeklējām dabas lieguma zonas, izstaigājām akmeņu un purva takas, iepazinām ārstniecības un aizsargājamos augus. Rāznas nacionālā parka apmeklētājiem rādījām Piloru ozolu audzi, Andrupenes purva taku, Mākoņkalnu, Plakano akmeni, Āža muguru un Jaunstašuļu Velna pēdu. Darījām un cerējām, ka darīsim vēl vairāk. Diemžēl gan ekonomiskā situācija valstī, gan strukturālās reformas ir ieviesušas korekcijas mūsu iecerēs. Neskatoties uz to, arī turpmāk nāksim pie laikraksta lasītājiem, lai informētu par jaunumiem un aktivitātēm dabas aizsardzības jomā — taču tagad ne tikai Rāznas nacionālajā parkā, bet krietni lielākā teritorijā.

Joprojām rudens. Gaisā atkal skan “Grū !Grū!”. Ieklausoties šais skaļajās balsis, kaut kas pārvēršas dvēselē. Rodas vēlme aizlidot uz kādu līdz šim vēl nezināmu vietu: tur, kur nebūtu rūpju, pelēkās ikdienas. Daudzi notic šādam aicinājuma un aizbrauc. Bet es lūkojos caur logu uz lietus pielijušiem laukiem, uz gājputniem un palieku. Es zinu, ka nedrīkstam aizbraukt. Zinu, ka esam vajadzīgi šai mālainajai, lietus piemirkušajai zemei...

Regīna INDRIĶE, Dabas aizsardzības pārvaldes Rāznas nacionālā parka dabas aizsardzība daļa