Cik liela loma tavā dzīvē ir Eiropas sociālā fonda (ESF) mērķstipendijai?

Diāna Korņilova: “Esmu otrā kursa audzēkne, topošā ēdināšanas servisa speciāliste. Savu pirmo ESF mērķstipendiju jau saņēmu, šonedēļ būs otra. Man tā ir laba summa, priecājos, ka šajos krīzes apstākļos mums palīdz Eiropas fonds. Protams, ir čakli jāmācās, jāapmeklē skola. Ja tādas sti-pendijas nebūtu, es tik un tā mācītos. Pērn taču kaut kā izdzīvojām, kad to nesaņēmām! Bet tagad var kaut ko vairāk atļauties sev — tas ir patīkami un vajadzīgi.”

Laurita Vilmane: “Tā kā esmu pirmajā kursā, apgūstu pavāra palīga profesiju, maksimāli iespējamā mērķstipendija ir mazāka nekā citiem kursiem — līdz 20 latiem. Stipendija priecē, lai gan manā gadījumā tai nav izšķirošā loma — vecāki spējīgi nodrošināt manas vajadzības arī bez šīs stipendijas. Bet vienalga ir patīkami saņemt pašas nopelnītu kabatas naudu, kuru varu izlietot pēc saviem ieskatiem.”

Imants Solovjovs: “Šo mērķstipendiju saņēmu vēl pagājušajā mācību gadā, saņemu arī šajā. Man tā daudz palīdz, piemēram, varu apmaksāt ceļu uz skolu un mājup, kurp braucu katru dienu. Dzīvoju 17 km no Dagdas — Andrupenes pagasta ciemā Ragaļi. Man ir aktuāli būt mājās katru dienu, jo ir jāpalīdz arī vecākiem saimniecībā. Stipendija būtiski atvieglo materiālo situāciju, kaut gan es arī bez šīs stipendijas labi mācījos. Esmu trešajā kursā, būšu automehāniķis un pēc skolas plānoju sākt strādāt profesijā.”

Solvita Kalēja: “Esmu otrā kursa audzēkne, topošā apdares darbu strādniece. Mācoties pirmajā kursā, nebija iespējas saņemt Eiropas mērķstipendiju, tāda man radās tikai otrajā kursā. Kad saņēmu pirmo naudu, uzreiz sajutu, ka tas ir liels atbalsts. Priecājos ne tikai par to, ka tā ir mana nauda, bet arī vecākiem būs vieglāk. Tērēju apģērbam, ēdienam. Uzskatu, ir ļoti pareizi, ka stipendijas apmērs atkarīgs no mācību rezultātiem, jo nevar maksāt par slinkošanu un nekā nedarīšanu.”

Anželika Čerņavska: “Mācos par ēdināšanas servisa speciālisti 3. kursā. Ļoti labi, ka audzēkņiem ir dota iespēja saņemt ESF mērķstipendiju, jo krīzes laikā šī nauda ir labs papildinājums katra budžetā, it īpaši man. Stipendijas apmērs atkarīgs no sekmēm, es nesaņemu maksimāli iespējamo, bet vidēju. Ja stipendijas nebūtu, arī izdzīvotu, taču būtu ļoti grūti. Pirmo iztērēju galvenokārt apģērbam, kā tērēšu to, ko tagad saņemšu — vēl nezinu.”