Nelabojamie optimisti

Lauksaimnieku gada noslēguma pasākums, nu jau trīspadsmitais, kas notika oktobra pēdējā piektdienā, turklāt laikā, kad pilnā sparā plosās pasaules krīze, izdevās lieliski! Speciālistu, zemkopju un lopkopju tikšanās sen kļuvusi par dzīves nepieciešamību, un lauksaimnieku rudens saietus pastāvīgi atbalstīja Krāslavas rajona padome un Lauku attīstības birojs. Iespējams, ka iemīļotais pasākums tik plašā pulkā notika pēdējo reizi — administratīvi teritoriālā reforma sadalīja trīs autonomos novados vienu no skaistākajiem Latvijas rajoniem, kas piešķīra sarīkojumam šķiršanās skumju pieskaņu. Manuprāt, jaunās teritoriālās robežas nav spējīgas pārraut sadarbības un patiesas draudzības saites, kas tika veidotas gadu desmitiem.

Pateicības vārdus pelnījuši organizētāji: katram šāda veida lauksaimnieku pasākumam (es neesmu palaidis garām nevienu) bija oriģināls scenārijs. Šoreiz pati dzīve programmas “naglas” lomā izvirzīja uzņēmēju Sergeju Zakrevski. Viņš cienāja viesus ar šī gada ražas kaņepju un linsēklu eļļu, degustācijai piedāvāja kaņepju vīnu, bet pēc žurnālistu lūguma de- monstrēja uzvalku un kaklasaiti, kas izausti no šīs tehniskās kultūras diegiem. Visā pasaulē kaņepes-narkotikas ieguvušas sliktu slavu, bet Krāslavas variantā šī aizmirstā kultūra kļūst par zemnieku cerību. Šogad vien SIA “Zalers” ievāca teicamu kaņepju ražu no 87 hektāru lielas platības, darbīgais Sergejs Zakrevskis spītīgi turpina savus eksperimentus. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tradicionālajās lauksaimniecības nozarēs diemžēl stāvoklis nav spīdošs — krīzes problēmas pasliktināja Latgales zemnieku arī bez tā grūto dzīvi.

... Zāle cilvēku pilna, apkārt pazīstamas sejas, daudzu laikraksta publikāciju varoņi. Negaidot man nācās uzklausīt daudzus komplimentus laikrakstam “Ezerzeme”, kura lappusēs tradicionāli dominē lauksaimnieku tēma. Divtik patīkami bija dzirdēt Vijas Ancānes, Maizes muzeja saimnieces, cildinošos vārdus. Prezentācijas laikā Aglonas novada aktīvā pārstāve slavināja maizi. Krāslavas novada godu aizstāvēja Skaista, kuras piensaimnieces atveda līdzi “gotiņas” un dāsni apdāvināja klātesošos ar sieriem. Dagda, slavinot novadu, apbalvoja kolēģus ar oriģināliem suvenīriem, kurus izgatavojuši biedrības “Nema” meistari.
Improvizācija arī kļuva par atvadu sarīkojuma galveno rotu. Pasākuma vadītāja Zane Ločmele ļoti prasmīgi uztvēra zemnieku iniciatīvas. Bija tāds negaidīts moments, kad lauksaimnieki pasniedza Krāslavas novada vadītājam Gunāram Upeniekam neparastu dāvanu — lielu gleznu, kurā attēlota Krāslavas nākotnes seja. Tik ļoti gribas ticēt, ka jaunajiem provinces centriem būs gaiša nākotne! Cik ilgi var postīt, tagad mēs taču zaudējam pēdējo — cilvēkus. Pavasaris vienmēr atgriežas, un latgaliešu dvēselēs iemājos maijs!

Protams, bija arī oficiālā daļa. Krāslavas rajona pašvaldības administrācijas izpilddirektors Viktors Aišpurs svinīgi pasniedza gada balvas. Vētrainiem aplausiem un orķestrim skanot, apsveikumus saņēma uzņēmējs Aleksandrs Ivanovs no Kalniešiem — par jaunu tehnoloģiju pielietošanu graudaugu un rapša audzēšanā. Indras zemnieks Francis Zalbovičs atzīts par rekordistu apsaimniekoto platību ziņā. Tās aizņem 1116 hektāru! Fermeris Nikolajs Platonovs no Šķeltovas, kurš guvis panākumus piena lopkopības attīstīšanā, bet Jānis Lukaševičs no Andrupenes — šķirnes aitu audzēšanā. Nu jau kuro reizi par gada laureāti kļuva ZS “Tingala” īpašniece Maija Levkova, bet jaunsaimnieks Oskars Kavuns no Konstantinovas — dārzkopības nozarē. Klātesošie zālē sevišķi sirsnīgi aplaudēja Sergejam Zakrevskim un kooperatīvo sabiedrību “Avots” un “Izvalta” vadītājiem. Kā vienmēr uzdevumu augstumos bija Robežnieki: atzinības vārdi tika pateikti šķirnes trušu audzēšanas fermas īpašniekam Jevģēnijam Jeremenokam un aitkopei Valijai Ižikai, kura darina segas un spilvenus no pašu iegūtās aitu vilnas. Balvu saņēma arī Dagdas zemnieks Nikolajs Gaļiļejevs, kurš izveidojis savu hipodromu. Skaistas delegācija neslēpa prieku par ārstes Annas Krumpānes panākumiem lauksaimniecībā neizmantojamo zemju apmežošanā. Šajā nominācijā atzīmēts arī Kalniešu lauksaimnieks Pēteris Neverovskis.

Krīze atstāja negatīvu iespaidu arī uz šo pasākumu — retākas kļuvušas sponsoru rindas, kas netraucēja uzaicināt lieliskos muzikantus Normundu un Ingu no Rēzeknes. Daudzkārt sirsnīgi vārdi izskanēja pasākuma vadītājai Zanei Ločmelei un speciālistei Terēzei Brazevičai, kura organizējusi visus zemnieku sarīkojumus. Savu artavu izstādes materiālu noformēšanā devis arī Valērijs Kairāns, Latgales Lauku attīstības biroja speciālists. Ziedu pušķus saņēma sponsoru — AS “Krāslavas piens”, SIA “Viesuļi” un “Latgran” — pārstāvji. Pēc senās tradīcijas laikraksts “Ezerzeme” pasniedza gada anonementa balvas trim čakliem zemniekiem — Rimmai Romanovai, Česlavam Varnasam un Viktoram Krūmiņam. Oficiālās daļas laikā uz ekrāna zibēja hronikas krāsainie kadri: semināri, pieredzes apmaiņas braucieni, kurus finansējis Valsts Lauku Tīkls.

Šādu pasākumu galvenā vērtība ir tā, ka domubiedriem tie sagādā saskarsmes prieku. Atzīšos, ka šoreiz man bija grūti strādāt, jo draugu un domubiedru lokā vecie paziņas visu laiku centās uzsākt dialogu ar mani. Sarunās izskanēja bažas par rītdienu un sāpes par Latvijas likteni. Esmu pārliecināts, ka lauksaimnieku optimisms, kas ir zemes pamats, nav iznīdējams. Tāpat arī labestības pasaule. Pašvaldību galvenā funkcija ir darba cilvēka cieņa, ko man arī bija izdevība novērot.

Aleksejs GONČAROVS