Dagdas novadā ceļu uzturēšanā būs pārmaiņas

— Kas ir pārņēmis ceļus Dagdas novadā?

— Ceļus neviens neaiztika, tie palika turpat, kur bija, bet novads pārņēma ceļu apsaimniekošanas funkciju. Agrāk pašval-dības ceļu un ielu finansēšanai paredzēto valsts budžeta valsts autoceļu fonda programmas mērķdotāciju saņēma un sadalīja katram pagastam atsevišķi rajona padome, tagad šo naudu no Rīgas pārskaita tieši uz katru novadu. Pagaidām Dagdas novads saglabāja veco kārtību un šo naudu pārskaita pagastu pārvaldēm proporcionāli ceļu garumam, līdzīgi kā to darīja rajona padome. Pērn, plānojot savu budžetu, pašvaldības ieplānoja darbus, kuri tiek apmaksāti no ceļu fonda līdzekļiem, un attiecīgi viss notiek. Tiesa, kopējā ceļu naudas summa, kas bija paredzēta novadam, otrajā pusgadā ir pamatīgi samazināta — par 38%, bet tas nemaina to, ka šogad pagasti paši pabeidz ieplānotos darbus un norēķinās ar viņu rīcībā esošajiem līdzekļiem.

— Cik liels ir novada autoceļu kopgarums?

— Saskaitot visus pagastu ceļus, tie ir 547,68 km autoceļu plus 31,621 km ielas Dagdā un dažos pagastos, kur ir ielas: Andrupenes, Asūnes, Bērziņu, Sva-riņu un Dagdas pagastā.

— Cik naudas novadam atlicis šo ceļu un ielu uzturēšanai?

— Pēc atskaitēm uz 1. oktobri — 91300 latu. Ar šiem līdzekļiem jāiztiek visu atlikušo laiku līdz gadu mijai un jāparedz rezerve, lai līdz jaunā budžeta apstip-rināšanai varētu nodrošināt ceļu uzturēšanu vismaz divus mēnešus, jo reāli nauda budžetā sāks ienākt februāra beigās vai marta sākumā. Lieli remontdarbi par ceļu fonda līdzekļiem nav iespējami un arī netiek plānoti, jo daudz līdzekļu jāparedz ceļu un ielu ikdienas uzturēšanas darbiem. Par ceļu fonda līdzekļiem drīkst iegādāties dažādu ceļu uzturēšanas tehniku, piemēram, krūmgriežus, motorzāģus un citu, bet visos pagastos šīs tehnikas komplekti jau ir. Dažviet varbūt tie ir jaunāki, citur vairāk nolietojušies, bet — ir. No šīs naudas pērk arī degvielu, lai to visu tehniku darbinātu.

— Pēc jaunā gada gaidāmas pārmaiņas. Kādas tās būs?

— Tiek gatavota dokumentācija, lai veiktu vienu kopēju iepirkumu pašvaldības autoceļu uzturēšanai. Šim mērķim tiks atvēlēta nevis visa ceļu nauda, bet tikai daļa kopsummas, kas tiks aprēķināta pēc plānotā darbu apjoma. Iepirkums būs sadalīts divās daļās: viena būs Dagdas pilsētai, kur specifiskas prasības, jo šeit ir vairāk uzmanības jāpievērš tieši ielām, otra daļa — ceļu uzturēšanai pagastu pārvaldēs. Uz katru daļu varēs pieteikties atsevišķi, pēc konkursa rezultātiem būs zināmi viens vai divi uzvarētāji ar zemāko cenu piedāvājumu, kuri atbildēs par visu autoceļu uzturēšanu novadā.

Ir padomāts arī par to, lai nodrošinātu operativitāti. Paredzēts, ka ģenerāluzņēmējs ir tiesīgs slēgt līgumus ar apakšuzņēmējiem un nodot tiem līdz 60% darbu. Ģenerāluzņēmējam varētu arī nebūt desmit traktoru, lai vienlaicīgi desmit pagastos nodrošinātu sniega tīrīšanu vai ceļu kaisīšanu. Bet viņš šo problēmu varēs atrisināt, novada ceļu uzturēšanā piesaistot vietējos pagastu uzņēmējus, piemēram, kooperatīvo sabiedrību, zemnieku saimniecību vai citu privāto. Konkurss viņam nebūs jārīko, vienkārši noslēgs līgumus, novads veiks norēķinus ar ģenerāluzņēmēju, viņš tālāk risinās jautājumus ar apakšuzņēmējiem.

Ir vēl viens ieguvums: ja zemniekam, kurš pagastā nodarbojas ar ceļa tīrīšanu, pēkšņi sezonas laikā gadās problēma un vienīgais šiem darbiem pielāgotais traktors salūst, tad ģenerāluzņēmējam būs vienkāršāk atsūtīt savu traktoru vai sarunāt no kaimiņu pagasta. Operativitātei noteikti jāuzlabojas. Ja šodien pagasts noslēdzis līgumu ar konkursa uzvarētāju — zemnieku vai kooperatīvu — un tam pēkšņi salūza traktors uz ilgu laiku, tad, lai pieaicinātu citu ceļu uzturētāju, vajadzēja kārtot kaudzi dokumentu. Tagad tas būs vienkāršāk. Mazāk sarežģītus ceļu uzturēšanas darbus pagastos un pilsētā arī turpmāk veiksim pašu spēkiem un piesaistot bezdarbniekus.

— Ja tagad ļaudis par sliktajiem ceļiem sūdzas savos pagastos, tad kur ar sasāpējušajiem jautājumiem viņiem būs jāvēršas pēc jaunā gada?

— Tāpat kā līdz šim — savās pagastu pārvaldēs. Amatpersonas — pagastu pārvalžu vadītāji — visus jautājumus izskatīs uz vietas, ja kādi no tiem būs sarežģītāki vai nepieciešami lielāki kapitālieguldījumi, tad tie tiks pāradresēti novada domei.

— Jūs pats personīgi esat izbraucis visus turpat 550 km novada ceļu, pārliecinājies par to stāvokli?

— Šobrīd fiziski to nebija iespējams izdarīt, bet ir apzināti visi ceļi, pa kuriem notiek pašvaldības autobusu kustība, kas pārvadā skolēnus. Tie visi izbraukti un apskatīti reāli.

Pēc jaunā gada mums būs jāveic visu autoceļu reģistra aktualizācija, jo 19. septembrī ir stājušies spēkā jauni Ministru kabineta noteikumi Nr. 1052 “Pašvaldību ceļu un ielu reģistrācijas un uzskaites kārtība”. Attiecīgi visus ceļus būs nepieciešams apsekot, uzmērīt par jaunu, būs arī nepieciešams daudzus jautājumus saskaņot ar Zemes dienestu, jo laika gaitā ir izveidojusies nepatīkama situācija. Zemei zem pašvaldības ceļa ir jāpieder pašvaldībai, jo tas ir viens no priekšnoteikumiem, lai ceļš būtu reģistrējams kā pašvaldības ceļš. Šodien novadā ir vietas, kur zeme zem ceļa nepieder pašvaldībai, jo ir zemes īpašnieki, kuri veica savu īpašumu uzmērīšanu, gāja vienkāršāko un viņiem tobrīd šķietami lētāko ceļu: zeme, kuru šķērso pašvaldības ceļš, tika iemērīta vienā gabalā, bet šis ceļš iezīmēts kā servitūts. Mērnieki un arī pašvaldību vadītāji tam nav pievērsuši vajadzīgo uzmanību. Bet atbildība par servitūta ceļu uzturēšana saskaņā ar likumu ir jānodrošina īpašniekam. Ja būtu darīts, kā vajag, tad zeme cilvēkam bija jāsadala divos gabalos, jātaisa divi plāni, jārok vai-rāk kupicu, tas prasīja papildus darbu un izdevumus. Pēc jaunā gada pašvaldības ceļu kopgarums varētu būtiski samazināties, līdz ar to arī finansējums. Tās būs galvassāpes cilvēkiem, kuri pa šādu ceļu pārvietojas, jo pašvaldības nebūs tiesīgas izlietot naudu sev nepiederošu ceļu uzturēšanai, tas jādara pašiem ceļu īpašniekiem. Šī situācija raksturīga ne tikai mūsu novadam, bet visai valstij. Paredzu, ka šajā jautājumā būs problēma, jo līdz šim pašval-dība varēja servitūta ceļu iekļaut autoceļu reģistrā, pamatojoties uz patapinājuma līgumu, ka pašvaldībai šis ceļš nepieciešams savu funkciju veikšanai, piemēram, pārvadāt skolēnus. Tagad likums to neparedz, bet perspektīvā no šīs situācijas valdībai būs jāmeklē izeja. Cerēsim, ka šī nepatīkamā problēma tiks atrisināta. Savulaik zemes īpašniekiem šķita, ka viņiem izdevīgāk zemi nesadalīt divos gabalos, bet šodien sanāk — skopais maksā divreiz. Teorētiski visu var izmainīt, bet praktiski tie ir vairākus simtus latu lieli izdevumi.

—Starp citu, daudziem šobaltdien nav skaidrs, kurš ir pašvaldības ceļš un kurš nav. Varbūt ir kādi vienkārši kritēriji, pēc kā to noteikt?

— Ir divi galvenie kritēriji: zeme pašvaldības īpašumā un ceļš ir reģistrēts autoceļu reģistrā. Visa informācija par pašvaldības ceļiem ir brīvi pieejama katrā pagastā. Katrā pagastā ir kartes un ceļu, kas reģistrēti autoceļu reģistrā, saraksti, un šie saraksti ar ceļu uzturēšanas klasēm, divas reizes gadā tiek nopublicēti vietējā laikrakstā “Ezerzeme”. Katrs var iepazīties.
— Ir iespējams papildināt autoceļu reģistru ar jauniem ceļiem?

— Ministru kabineta noteikumi paredz tādu iespēju.

— Palūgt pazīstamu traktoristu, lai garāmbraucot viņš iztīra arī 100-200 metrus līdz privātmājai — savulaik bija plaši izplatīta lieta pagastos. Vai nākamgad tas varēs turpināties?

— Tagad šī lieta būs aktuālāka, jo finanšu krīzes apstākļos naudas ir arvien mazāk. Ja agrāk varbūt traktorists tos simts metrus arī pabrauca un atbrīvoja ceļu no sniega, tad turpmāk par pašvaldības naudu privātceļu iztīrīt nevarēs. Bet nav lietderīgi braukt ar traktoru vēl reizi, lai tīrītu saimnieka ceļu, tālab esam paredzējuši, ka iepriekš varēs vienoties ar ģenerāluzņēmēju par tādu vajadzību, apmaksāt pakalpojumu un ceļu iztīrīs vienā brauciena reizē. Nav iebildumu, ka traktorists tīra privātceļus, bet šis pakalpojums iedzīvotājam ir oficiāli jāapmaksā. Mēs apmaksāsim darbus tikai uz pašvaldības ceļiem. Mums ir zināma kilometrāža, varam to vienkārši izkontrolēt.

— Vai zemnieki un kooperatīvi var cerēt, ka ģenerāluzņēmējs tieši viņiem uzticēs šos darbus?

— Ir veikta visu pagasta pārvalžu aptauja, noskaidroti uzņēmēji, ar kuriem līdz šim bija noslēgti līgumi par ceļu uzturēšanu, kuri ir spējīgi to darīt un guvuši šādu pieredzi. Šos uzņēmējus mēs arī rekomendēsim ģenerāluzņēmējiem, jo viņi vislabāk zina vietējos ceļus, zina, kur un kā jātīra, kur vispirms, kur pēc tam. Tas gan nenozīmē, ka kāds cits uzņēmējs nevarētu pieteikt sevi, ir jāinformē sava vietējā pagasta pārvalde, kas informēs mani. Protams, jābūt atbildīgai pieejai: ir nepieciešama atbilstoša tehnika, jābūt zināšanām par ceļu uzturēšanas jautājumiem, ja ziemā uznāk putenis, jārēķinās ar tādu darba režīmu, kas garantē, lai līdz plkst. 8 rītā A klases ceļi būtu izbraucami. Visa šī informācija pilnā apjomā tiks piedāvāta pretendentiem iepirkuma procedūras laikā.

— Ielu neatņemama sastāvdaļa ir ielu apgaismojums. Vai šajā jomā ir jaunumi?

— Mūsdienīgs ielu apgaismojums ir Dagdā un Ezerniekos, Dagdas pagastā “LATLIT TRAFFIC” projekta ietvaros tiek izstrādāta projekta dokumentācija apgaismota gājēju celiņa Ozoliņi-Dagda izbūvei. Saglabājies tas arī dažos citos pagastos, bet tā lietošana atkarīga no finansiālās situācijas, jo elektrība arī maksā naudu un faktiski vecās apgaismojuma sistēmas netiek lietotas. Ekonomiskās spuldzes nodrošina mazāku elektrības patēriņu, bet tās ieviestas pēdējos gados. Dagdā ielu apgaismojums tiek nodrošināts, arī Ezerniekos pavasarī nodots ekspluatācijā jaunais ielu apgaismojums un tiek reāli izmantots.

— Vēlaties kaut ko piebilst no savas puses?

— Par ielu un ceļu uzturēšanas jautājumiem daudz lielāka skaidrība būs tad, kad tiks pieņemts jaunais budžets. Ja mērķdotācija tiks piešķirta vajadzīgajā apjomā, tad arī ceļu uzturēšana būs vajadzīgajā līmenī.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA