Tukša vieta nepaliek...

— Kā sokas Skaistas pamatskolai?

— Skolā ir 40 skolēnu pamatskolas klasēs un deviņi apmeklē pirmsskolas grupu. Pirmajā septembrī 1. klasē mācības uzsāka viens bērns, bet oktobrī jau ir divi pirmklasnieki. Dažas stundas pirmklasniekiem apvienotas, dažas notiek atsevišķi. Ar pirmklasniekiem mums ļoti paveicies, jo šie bērni ir labi sagatavoti skolai, jau prata lasīt, problēmu mācību procesā nav.
Ir 11 skolotāji, bet visiem nav pilnas slodzes. Pirms mācību gada sākuma daži vietējie skolotāji izvēlējās pamest darbu un stāties bezdarbnieku uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā, saņemot lielākus atlaišanas pabalstus. Bet tukšas šīs vietas nepalika, ir jauni skolotāji, kuri brauc no Krāslavas un Dagdas puses. Skolā tagad ir jauna direktora vietas izpildītāja — Daina Grigorjeva. Pasākumi arī notiek, piemēram, atzīmējām Skolotāju dienu, svinējām Mikeļdienu.

Izglītības iestādē strādā vairāki tehniskie darbinieki: divas pavāres, divas apkopējas, divi kurināji un viens kurinātājs amatu apvienošanas kārtībā strādā arī par sētnieku.

— Vai šajos krīzes apstākļos pamatskola spēs nostrādāt visu mācību gadu?

— Pagaidām spēkā novada domes vadības solījums, ka līdz mācību gada beigām skola strādās, bet nevar jau zināt, kāds būs jaunais budžets. Katrā ziņā skolas apkures vajadzībām malkas pietiek, galvenais, lai varam izmaksāt algas tehniskajiem darbiniekiem un kaut kādu neplānotu pārkārtojumu rezultātā netiktu pazaudētas skolotāju algas.

— Kālab vairs netiek izmantota vecā skolas ēka, kurā savulaik veikti lieli ieguldījumi?

— Līdzekļu ekonomijas nolūkā ēka šobrīd patiesi netiek izmantota, jo, turpinot to ekspluatēt, būtu jāmaksā gan kurinātājam alga, gan malka jāgādā, gan būtu citi izdevumi. Turklāt sarucis to bērnu skaits, kuri apmeklē šo Dienas centru, arī pamatskolas ēkā bērnu skaits ir mazāks. Tālab Dienas centru pārvietojām uz pamatskolu, lai viss ir zem viena jumta, kas bērniem varbūt pat ērtāk — nav jāiet uz citu ēku. Arī inventārs, spēles ir pārvietotas uz pamatskolas ēku. Dienas centru apmeklē gan sagatavošanas klases bērni, gan jaunāko klašu skolēni pēc stundām var tur atpūsties un spēlēties. Arī lielākiem centrā ir ko darīt, jo tur uzstādīts tenisa un novusa galds.

— Kur palika datori, kas bija vecajā skolā?

— Kultūras namā mums ir bibliotēka, kurā veicām rekonstrukciju, paplašinot telpas uz bijušās kino telpas rēķina, kura atradās uzreiz aiz sienas. Ierīkojām durvis, lai telpā var ienākt no bibliotēkas. Visus datorus, kas bija paredzēti publiskai lietošanai, pārvietojām uz šo bibliotēkā izveidoto datortelpu, arī interneta pieslēgums ir pārvietots. Visi, kas vēlas lietot publiskos datorus, var doties uz bibliotēku.

Tā kā skolas bibliotēka tika pievienota pagasta bibliotēkai, tad pamatskolas ēkā palika brīvā telpa. Mācību grāmatas palika skolā, pārejās atdevām pagasta bibliotēkai. Esam noslēguši līgumu par šīs atbrīvojušās telpas nomu ar Skaistas atbalsta centru, turp pārvietojām Sieviešu klubiņu, kas mums arī darbojās vecajā skolas ēkā.

Tautas namā mums bija vecs nolietojies apkures katls, kuru izmantojām kopš kolhoza laikiem. Tā kā vecā skolas ēka vairs netiek apkurināta, tad apkures katlu no tās katlu mājas pārvietojām uz tautas nama katlu māju. Pamatskolai ir sava katlu māja, tur katli kārtībā, arī pagastēkas apkures katli ir pietiekami labi. Ciematā nav centralizētās apkures, jo savulaik netika saglabāta centrālā katlu māja. Tagad atjaunot visu diez vai iespējams.

— Tātad vecā skolas ēka faktiski iekonservēta. Uz ilgu laiku?

— Tas atkarīgs no nākotnes iespējām un novada domes plāniem.

— Kā pasargāsiet ēku no izdemolēšanas?

— Tur vēl palikušas skolas galdnieka darbnīcas un Sarkanā Krusta telpa, kas tiek izmantota kā noliktava. Tādējādi neliela dzīvība ēkā ir, kas dod papildus garantiju, ka neizdemolēs. Tiesa, mums arī agrāk bijuši gadījumi, kad kāds izsita logu, bet bojājumu novērsām jau nākamajā dienā, parasti arī vainīgo atradām pat bez policijas palīdzības.

— Vai izmainījās situācija nodarbinātības jautājumā? Pagasta pašvaldības darbinieki nepapildināja bezdarbnieku rindas?

— Izveidojot novadu, bez darba palika tikai viens šoferis, jo esošais skolēnu pārvadāšanas maršruts tika pagarināts, apvienojot divus vienā. Bāriņtiesas priekšsēdētāja tagad ir Krāslavas novada bāriņtiesas locekle, bet apmeklētājus pieņem tepat Skaistā. Citu lielu izmaiņu nav.

Bezdarbnieku kopumā ir daudz, no tiem 18 bezdarbnieki iesaistījušies Nodarbinātības valsts aģentūras projektā “Darba prakse pašvaldībās”. Ar šiem stipendiātiem līgumi noslēgti uz maksimālo laiku — sešiem mēnešiem. Viņi saņem simts latu mēnesī, nekādi nodokļu ieturējumi no šīs naudas nav paredzēti. Bezdarbnieki pie mums grābj lapas, slauka teritoriju, uzkopj kapus pirms kapusvētkiem. Arī turpmāk tie, kas dzīvo tuvāk kapiem, tos uzkops. Ir tādi, kuri palīdz komunālajā saimniecībā. Ir gados jauna bezdarbniece ar labām datorzināšanām un nepabeigtu augstāko izglītību — viņa palīdz skolā sakārtot lietvedības dokumentāciju un bibliotēkā sakārtot grāmatu sarakstus. Bezdarbnieki varētu daudz vairāk paveikt, ja būtu labāki laika apstākļi, jo lietū ārā nav darba. Ir stipendiāti, kuri izcērt ceļmalas krūmus, tādā veidā pagasta vajadzībām sagatavotas jau četras kravas malkas.

Protams, ir daļa bezdarbnieku, kam simts lati šķiet nekas, par tiem neiet strādāt. Citam ir sava saimniecība, izdevīgāk tajā strādāt.

— Esat saglabājuši lauku atbalsta speciālistu?

— Kad valsts pārtrauca viņus finansēt, mēs nelikvidējām šo stata vienību. Toreiz vēl ar padomes sēdes lēmumu paturējām darbā, bet ar mazāku darba slodzi un, loģiski, arī mazāku atalgojumu. Pie mums šo darbu veica un turpina veikt Viktorija Lene. Viņai jānostrādā divas darba dienas nedēļā, toties cilvēkiem ir pie kā doties ar savām problēmām. Viktorija ir saņēmusi darba piedāvājumu Krāslavā novada domē, bet tās divas dienas viņa pie mums nostrādā.

Jaunas zemnieku saimniecības pagastā nav radušās, bet novērojam zemes īpašumu kustību — maiņu, pirkšanu, pārdošanu. Arī tas ir pozitīvs rādītājs.

— Vai top kādi jauni projekti?

— Sadarbībā ar Skaistas atbalsta centru gribam izveidot palīdzības istabu maznodrošinātajiem, kurā varētu būt duša, veļas automāts, žāvējamais aparāts. Centrā ir daudz pensionāru, kuriem nav šīs tehnikas. Viņi varētu nākt nomazgāties paši, izmazgāt savu veļu.

Otrs projekts, kas nesen apspriests Krāslavā novada domes komitejā, ir par sociālā dzīvokļa izveidi. Tā saucamajā skolotāju mājā Miera ielā, kas ir pašvaldības ēka, mums pieder četristabu dzīvoklis, kas stāv tukšs. To gribam pārveidot par sociālo dzīvokli, jo attālās viensētās ir pensionāri, kuriem būtu nepieciešams pārlaist ziemas laiku siltās labiekārtotās telpās, jo viņu dzīvesvietā ziemā ir smagi apstākļi: aizputinātie ceļi, mājas vecas un grūti piekurināmas, pastāv malkas sagādes problēma, nav transporta, bet 9-10 km līdz centram nevar izstaigāt kājām. Ir arī ģimenes, kurām šāds dzīvoklis nepieciešams krīzes situācijā, kur varētu pārlaist to laiku, kamēr problēma tiek atrisināta. Šos projektus raksta Skaistas atbalsta centrs, jo sabiedriskajām organizācijām ir vieglāki nosacījumi nekā pašvaldībai.

— Cik un ko esat paveikuši par 200000 latu lielo valsts mērķdotāciju jeb tā saucamo apvienošanās naudu?

— Izremontējām tautas namu un bibliotēku, pagastēku un feldšerpunktu, kas, starp citu, veiksmīgi izgāja sertifikāciju. Daļa līdzekļu ir paredzēta ūdenssaimniecības sakārtošanai. Uz šo brīdi aktualizēts tehniski ekonomiskais pamatojums ūdenssaimniecības attīstībai. Jauns artēziskais urbums jau gatavs, tagad tiks izsludināts iepirkums atdzelžošanas stacijas būvniecībai. Pēc tam mainīsim arī cauruļvadus un pirmajā kārtā darbus veiksim Miera ielā, kas iekļauta starptautiskā projektā “LATLIT TRAFFIC”, kas paredz rekonstruēt šo ielu — tā tiks asfaltēta un ierīkots ielas apgaismojums. Tālab ūdensvadu un kanalizāciju ir jāpaspēj ierīkot pirms asfaltēšanas darbiem.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA