Kur ir pasažieri?

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pēdējos divos gados pasažieru plūsma mūsu valstī samazinājusies par 21387900 cilvēku. Šādas pasivitātes cēloni nevienam acīmredzot nevajag izskaidrot — patlaban daudzi no mums nopietni un labi padomā, pirms atdod par biļeti visai solīdu naudas summu.

Tālāk — vairāk. Saskaņā ar Latvijas pasažieru pārvadājumu asociācijas datiem nākamgad sabiedris-kā transporta zaudējumu segšanai paredzēto valsts finansējumu plānots samazināt par 33% salīdzinājumā ar 2008. gadu. Jau šogad valsts samazināja šos izdevumus par 10%. Šāda soļa sekas nelika sevi ilgi gaidīt: samazinājās to personu kategoriju skaits, kurām paredzēts brau-ciens ar atvieglojumiem, tika optimizēti daži reisi un maršruti...

Daugavpils autobusu parka Krāslavas filiāles direktore Zinaīda Plociņa paskaidroja, ka situācija pilsētā ļoti precīzi ataino tos procesus, kas norisinās valstī. Cilvēki aizvien retāk izmanto uzņēmuma pakalpojumus. “Plkst. 11.00 pie mums dažādos virzienos izbrauc seši autobusi, bet uzgaidāmajā zālē ir tukšs! Agrāk bija gluži kā stropā. Reizēm tukši ir pat tie reisi, kas kursē divas reizes nedēļā. Piemēram, autobusu uz Konstantinovu, kas kursēja piektdienās un svētdienās, izmantoja tikai daži pasažieri. Gadījās, ka ieņēmumu nebija vispār. Taču skaidrs, ka jāuzpilda degviela un jāsamaksā šoferim.”

Kāds ir šādas pasivitātes cēlonis? Bez globāliem ekonomiskiem izskaidrojumiem, kā izrādījās, ir arī cits. Pēdējā laikā ar neiedomājamu aktivitāti autoostās uzdarbojas privātie vedēji. “Jau sākot ar visagrāko reisu (plkst. 5.40) un līdz par pēdējam šķērsielā stāv mašīnas, kuru vadītāji pārvilina mūsu pasažierus. Visi zina to, visi redz. Taču neviens netaisās darīt kaut ko lietas labā. Vēl nopietnākas problēmas mums rada Lapkovska kungs, kurš piedāvā pasažieriem divus “busiņus” līdz Rīgai. Par šo jautājumu es runāju plānošanas apspriedē Daugavpilī, mēs rakstījām ministrijai. Saņēmām atbildi — drīzāk formālu.

Acīmredzot viņiem tagad tam neatliek laika. Ja cilvēks nopircis biļeti vakarā pirms rīta reisa, tad viņš brauc ar mūsu parka autobusu, ja nē, tad vienkārši līdz tam netiek. Tāpēc autobuss Krāslava — Rīga brauc pilnīgi tukšs. Bet, lai reiss atmaksātos, nerunājot jau par peļņu, vajadzīgs vairāk nekā 100 latu. Tāpēc perspektīvas nevieš cerības: domāju, ka drīz vien nāksies slēgt kādu no reisiem uz Rīgu. Piemēram, plkst. 3.15 brauc pustukšs autobuss. To pagaidām lai- žam galvenokārt studentu dēļ, lai neradītu viņiem liekas problēmas. Daudz labāki rādītāji nav arī Rēzeknes virzienā. Pamēģinājām mainīt laiku, galvenokārt tāpēc, lai autovadītājam nebūtu tik ilgi jāstāv Rēzeknē. Ja kādreiz autobuss izbrauca plkst. 5.40, tad kopš oktobra — plkst. 7.00 no rīta. No turienes — plkst. 16.20 vietā plkst. 15.00. Acīmredzot nākotnē šo reisu nāksies atstāt tikai piektdienās un pirmdienās.”

Starp citu, kā paskaidroja Z. Plociņa, dažu reisu samazināšana vai atcelšana ir galējs līdzeklis, jo jebkādi samazinājumi veicina darbinieku atlaišanu. Taču visiem ir ģimenes, bērni, dzīvokļi... Daudzmaz pilni ir tikai autobusi uz Daugavpili. “Daudzējādā ziņā tāpēc pagaidām izdodas nepaaugstināt tarifus un nodrošināt cilvēkus ar darbu. Kas būs tālāk, to rādīs laiks.”

Marina NIPĀNE