Ziema arvien biežāk mūs pārsteidz ar gaisa temperatūru plusos, krusu un lietu. Līdz ar to sniegputenis un atkala vairs nav vienīgā autovadītāju problēma šajā gadalaikā, viņiem jāmāk pielāgoties braukšanai daudz sarežģītākos laika apstākļos, jābūt ļoti uzmanīgiem, jo ziemā pat šķietami tīrs ceļš var būt slidens.
Melnais ledus ir visbīstamākais, jo to ir grūti pamanīt. Dažkārt ceļš izskatās slapjš, bet patiesībā to klāj plāna, caurspīdīga ledus kārtiņa. Ja rodas aizdomas, ka ceļu klāj melnais ledus, lēnām samaziniet ātrumu, ievērojiet distanci un esiet īpaši uzmanīgs, it sevišķi šķērsojot tiltus un pārvadus.
Baltais ledus ir mazāk bīstams nekā melnais, jo to ir vieglāk pamanīt. Visbiežāk tas veidojas no piebraukta sniega uz grants ceļiem, kā arī uz ceļa nomalēm un mitrās vietās.
Sniegs-ledus veidojas, slapjam sniegam sasalstot uz ceļa virsmas. Tādējādi stipri samazinās riepu saķere. Parasti kūstošais sniegs un lietus ūdens sasalst nevienmērīgi, ar grubuļiem.
Atkala — šī tipa ledus veidojas, kad lietus vai migla, sasniedzot zemi, momentāni sasalst.
Svaigs un mīksts sniegs pēc nokrišanas paliek nemainīgs, taču samazina riepu saķeri un traucē automobiļu kustību.
Sauss un irdens sniegs nav tik bīstams, tomēr ļoti jāuzmanās, jo dažkārt zem sausā sniega var būt melnais ledus.
Slapjš sniegs ir ļoti smags. Riepas to šļaksta bez sablīvējuma, un satiksmes ietekmē tas lēnām izzūd.
Kūstošs sniegs jeb atkusnis — automobiļu braukšanas un gaisa temperatūras paaugstināšanās rezultātā ledus kristāli kļūst šķidri. Ūdens palielina automobiļu slīdēšanas risku.
.jpg)
.jpg)
