Pēc garšas irbenes atgādina jāņogas. To sastāvā ir pektīns, cukurs, organiskās skābes, miecvielas, karotīns, C un P vitamīns (sevišķi daudz ir C vitamīna — vairāk nekā citrusaugļos). Irbeņu sēklas ir ļoti eļļainas — līdz 21%, miza satur rūgto glikozīdu viburnīnu, kam piemīt ārstnieciskas īpašības.
Irbenes nogatavojas augusta beigās — septembra sākumā. Tās tiek izmantotas uzturā, lai gan arī runā, ka irbenes nekad nelīdzināsies avenēm, ka tās ir labas tikai ar medu. Tiesa, sākumā irbenes ir ļoti rūgtas, taču pēc pirmajām salnām rūgtums mazinās un garša kļūst rūgteni saldena. No irbenēm gatavo pastilu, marmelādi, kompotu, piedevu gaļas ēdieniem, želeju un liķieri. Irbeņu sulu arī bez konservēšanas var uzglabāt līdz 3 - 4 mēnešiem. Labs ir irbeņu un medus kvass.
Populārs tautas līdzeklis ir irbeņu novārījums ar medu (vai irbeņu sula ar medu). To dzer siltu, labu efektu tas dod pret stipru klepu, balss aizsmakumu. Angīnas gadījumā palīdz skalošana ar irbeņu ziedu vai ogu un lapu uzlējumu.
Pārējos šīs rubrikas materiālus lasiet 2009. gada 20. oktobra laikrakstā "Ezerzeme", 4.lpp.
.jpg)
.jpg)
