Rudens — vitamīnu laiks

Spināti ir lapu dārzeņi, kas bagāti ar vitamīniem, olbaltumvielām un minerālvielām — kāliju, kalciju, magniju, dzelzi, tāpēc tie labi ārstē dažādas kuņģa slimības, ietekmē asins veidošanos, nostiprina sirds un asinsvadu sistēmu, uzlabo kuņģa darbību un ārstē ādas slimības. Tāpat spināti satur daudz ogļskābes, tāpēc tie nav piemēroti ikdienas lietošanai un nav ieteicami aknu un nieru slimniekiem, kā arī cilvēkiem ar vielmaiņas traucējumiem.

Lietojot spinātus, ir lietderīgi atcerēties, ka tie jāēd svaigi, jo sautētos spinātos veidojas nitrīti.

Skābenes un rabarberi satur daudz skābeņskābes, kas veicina kuņģa sulas un zarnu sekrēcijas izdalīšanos. Tiesa, šos produktus ieteicams ēst tikai līdz Jāņiem, jo pēcāk skābeņskābes koncentrācija rabarberos un skābenēs pieaug 4 līdz 5 reizes, veidojot ar kalciju nešķīstošus savienojumus, kas sāļu veidā var nogulsnēties nierēs un radīt nierakmeņus.

Pētersīļi satur daudz minerālvielu — kāliju, kalciju, nātriju, magniju, fosforu, dzelzi, kā arī mikroelementus, ogļhidrātus, C un B grupas vitamīnus, beta karotīnu. Visas auga daļas satur ēteriskās eļļas, tāpēc pētersīlis ir ne vien brīnišķīgs garšaugs un ārstniecības augs, bet arī kosmētikas līdzeklis. Piemēram, tas baro ādu, uzlabo sejas krāsu un mazina grumbas.

Gurķi satur vitamīnus, mikroelementus un daudz bāzisko minerālsāļu, kas ārstē locītavu iekaisumus, kaulu deformāciju, regulē vielmaiņu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno šūnas. Šis dārzenis ir ļoti bagāts ar ekstraktvielām, tāpēc tiek uzskatīts par vienu no efektīvākajiem asins tīrītājiem. Savukārt lielā ūdens satura dēļ gurķi labi remdē slāpes un pozitīvi ietekmē vielmaiņas procesus organismā, bet to maskas patīkami atsvaidzina, mitrina un balina ādu, kā arī stimulē asins cirkulāciju ādā.

Salāti mēdz būt ļoti dažādi — lapu salāti, galviņsalāti, kacensalāti, sparģeļsalāti, romiešu salāti u.c., taču tie visi satur B grupas, C un P vitamīnus, karotīnu un dažādus mikroelementus — vielas, kas nomierina, uzlabo miegu, pazemina asinsspiedienu un veicina holesterīna izdalīšanos no organisma. Tāpat salāti ir ļoti diētiski, jo dabīgo cukuru koncentrācija tajos ir ļoti maza.

Lietojot salātus ikdienā, ir vērts atcerēties: lai tie nezaudētu vitamīnus un ārstnieciskās īpašības, tos nedrīkst griezt ar nazi, bet jāplēš ar pirkstiem.

Baltā krāsa ( Sīpoli, ķiploki, puravi, selerija, rutki, baltie galviņkāposti, puķkāposti).

Baltā krāsa simbolizē spēku un izturību. Baltās krāsas produktos ir daudz ogļhidrātu, tāpēc tie nereti ir ļoti barojoši.

Sīpolus specifiskās garšas un bagātā ēterisko eļļu sastāva dēļ pieskaita garšaugiem, nereti aizmirstot par to ārstnieciskajām īpašībām. Piemēram, ēteriskās eļļas sīpoliem piešķir ne vien īpatnēju smaržu, bet arī rosina ēstgribu. Tos var izmantot arī kā attārpošanas līdzekli. Bet ēterisko eļļu sastāvā esošajiem fitoncīdiem piemīt baktericīdas īpašības.

Lai arī sīpolu bumbuļi nav vitamīniem bagāti — satur tikai C un B grupas vitamīnus, tajos ir daudz minerālvielu (kālijs, fosfors, kalcijs, dzelzs, magnijs, varš, cinks un sērs), tāpēc tie kavē trombu veidošanos, stiprina sirdi un uzlabo asinsriti.
Vislielākā C vitamīna un beta karotīna koncentrācija ir sīpollokos, tāpēc tos ieteicams izmantot imunitātes stiprināšanai.
Mērenība sīpolu lietošanā jāievēro aknu slimniekiem.

Sakņu un kātu selerijas satur C, K un B grupas vitamīnus, beta karotīnu, glikozīdus, kā arī bioloģiski aktīvas vielas, kam ir būtiska nozīme gremošanas sistēmas uzlabošanā un nervu tonusa uzturēšanā.

Selerijas satur arī ēteriskās eļļas un minerālvielas — kalciju, kāliju, fosforu un nātriju, kas veicina ēstgribu, ārstē dažādas ādas slimības, nātreni un dziedē strutojošas brūces. Tautas medicīnā selerijas lieto nieru slimību un reimatisma ārstēšanai, kā arī nierakmeņu apkarošanai. Nereti tās izmanto vēža profilaksei un ārstēšanai.

Pētījumi liecina, ka selerijas labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu un dziedzeru darbību, kā arī atjauno endokrīno sistēmu un sejas ādu — uzlabo sejas ādas krāsu, mazina grumbas un padara ādu elastīgāku, tāpēc tās ieteicams lietot uzturā cilvēkiem ar priekšlaicīgas novecošanas pazīmēm.

Uztura zinātnieki vielmaiņas procesu sakārtošanai iesaka iziet seleriju sulas kūri — pa vienai glāzei sulas dienā mēneša garumā.

Puravu var klasificēt gan kā baltās, gan arī kā zaļās krāsas grupas dārzeni, jo uzturā izmantojams gan tā baltais cilindriskais stublājs, gan arī zaļās lapas, kas satur daudz beta karotīna. Tiesa, uzturvērtības ziņā vērtīgākas ir zaļās lapas, jo tās satur B 1 , B 2 un C vitamīnus, dažādus fermentus, kā arī minerālvielas — nātriju, kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, sēru.

Puravu ēteriskās eļļas un fitoncīdi labvēlīgi ietekmē perifērās nervu sistēmas darbību, tāpēc ieteicami lielas garīgas slodzes gadījumos. Tāpat tie palīdz reimatisma, aknu, žultsakmeņu un aterosklerozes slimību ārstēšanā.

Rutki ir ēteriskām eļļām, minerālsāļiem, karotīnu, B un C vitamīnu bagāti dārzeņi ar ļoti asu garšu. Tie regulē zarnu darbību, veicina kuņģa sulas sekrēciju, sekmē holesterīna izdalīšanos no organisma, uzlabo ēstgribu, mazina klepu un stiprina matu saknes.

Interesanti, ka mūsu senči bērniem pirmajā skolas dienā deva maizi ar rutkiem, jo pastāv uzskats, ka tie asina prātu un uzlabo atmiņu.

Baltie galviņkāposti satur daudz vērtīgu vitamīnu, šķiedrvielu un minerālvielu — kāliju, fosforu, magniju, kalciju, dzelzi, molibdēnu un kobaltu. Īpaši augsta šajos dārzeņos ir C vitamīna koncentrācija. Tiesa, kāposta kacenā ir 1,5 reizes vairāk C vitamīna nekā lapās.

Kāposti uzlabo asins sastāvu, pazemina asinsspiedienu, ir ieteicami aterosklerozes, sirds un asinsvadu slimniekiem. Turklāt to enerģētiskā vērtība ir ļoti zema, tāpēc kāposti ieteicami cukura diabēta slimniekiem un cilvēkiem, kuriem ir liekā svara problēmas.

Ziedkāposti ir bagāti ar olbaltumvielām. Tie ir vērtīgāki par galviņkāpostiem, jo satur vairāk vitamīnu un minerālvielu — sevišķi kāliju, fosforu, kalciju un dzelzi. Ziedkāposti ir viegli sagremojami, jo satur maz šķiedrvielu, tāpēc tos uzskata par diētisku produktu. Tiesa, uzturā jālieto ne vien šo kāpostu ziedkopas, bet arī zaļās lapas, jo tajās vitamīnu ir vairāk.
Ķiploks ir dārzenis, ko Pitagors savulaik ir nodēvējis par visu garšu karali. Taču ķiplokam piemīt arī dziednieciskas īpašības — tautas medicīnā to lieto pret vismaz 60 dažādām kaitēm, piemēram, dizentērijas un caurejas ārstēšanai, dažādu kukaiņu dzēlienu dziedēšanai, infekcijas slimību un hipertonijas ārstēšanai, nervu sistēmas stiprināšanai, sirds ritma stabilizēšanai un tamlīdzīgi. Tāpat to lieto kā attārpošanas līdzekli, cīnoties ar cērmēm un spalīšiem.

Lai arī vitamīnu ķiplokos nav daudz, tie satur daudz mikroelementu — kāliju, fosforu, kalciju, sēru un jodu, kā arī spēcīgas ēteriskās eļļas, kas rosina ēstgribu un uzlabo vielmaiņu. Pateicoties fitoncīdu klātbūtnei, ķiplo-kiem piemīt arī antibakteriālas īpašības — tie nonāvē dažādus vīrusus.

Spēcīgās garšas dēļ aknu un nieru slimniekiem ķiploki jālieto ļoti uzmanīgi.

Lietojot ķiplokus ikdienā, ir vērts atcerēties, ka rudenī ķiploki ir vērtīgāki nekā pavasarī, kad tie zaudē lielu daļu ārstniecisko spēju.

Informāciju apkopoja Marija MICĶEVIČA