Veicina tūrisma attīstību Latgalē

Šo informatīvo braucienu organizēja Latvijas ģenerālkonsulāts Sanktpēterburgā sadarbībā ar Latgales reģiona attīstības aģentūru, pašvaldībām un uzņēmējiem. Brauciena laikā tika apmeklēti 17 tūrisma objekti, tajā skaitā atpūtas bāzes, amatnieku darbnīcas, muzeji, baznīcas, zirgu sētas. Tika organizētas arī ekskursijas ar populārāko tūrisma objektu apmeklējumu Preiļos, Krāslavā un Daugavpilī.

Atgādināšu, ka vēl šī gada 26. martā Latgales reģiona tūrisma informācijas centri un uzņēmēji sadarbībā ar LR ģenerālkonsulātu Sanktpēterburgā organizēja darba semināru “Tavas skaistākās brīvdienas Latgalē”, kas notika Sanktpēterburgā LR ģenerālkonsulāta telpās. Tas arī ir aizsākums Sanktpēterburgas delegācijas nesenajai vizītei mūspusē, kas jau nākamgad varētu nest konkrētus augļus vietējiem tūrisma uzņēmējiem, uzņemot Krievijas ziemeļ-rietumu daļas iedzīvotājus, kuriem Latvija vienmēr bijusi iecienīta valsts atpūtai, bet šobrīd viņi brauc pārsvarā uz Rīgu un Jūrmalu. Kā uzskata brauciena koordinatore un Krāslavas tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka, Latgale Krievijas tūristus varētu ieinteresēt ar unikālajām dabas ainavām, ezeriem, upēm un mūsu lepnajām viesu mājām. Taču par izšķirošo faktoru varētu kļūt tieši Latgales iedzīvotāju viesmīlība — silto uzņemšanu Sanktpēterburgas delegācija izbaudīja pilnā apjomā un jutās ļoti pārsteigta, ka šeit var brīvi sazināties arī krieviski.

“Martā Sanktpētērburgā rīkotajā seminārā mums bija daudz un dažādas prezentācijas, tur tad arī dzima ideja, ka labāk vienreiz redzēt nekā daudzkārt dzirdēt”, stāsta T. Kozačuka. “Apsolījām rudenī viņus uzaicināt ciemos, tagad tas ir izdarīts. Programma bija ļoti plaša, centāmies aptvert visu Latgali, tomēr šis tas palika ārpus fizisko iespēju robežas. Delegāciju sagaidīju Ludzā, kur bija pusdienas, ekskursijas, viesi apskatījās viesnīcu, amatniecības centru, muzeju, pilsētas vēsturisko daļu, pilsdrupas. Tālāk devāmies uz Rēzeknes rajonu, apmeklējām atpūtas bāzi “Dzerkaļi”, viesojāmies pie keramiķa Pētera Gailuma, pabijām ādas izstrādājumu darbnīcā “Apkalnmājas”, iepazīstinājām ar zemnieku saimniecību “Untumi”, kura piedāvā novērot stārķus ar optiskajām ierīcēm, izjādes seglos un ratos, ziemā — ragavās. Nakšņojām viesu mājā “Laimas nams” un atpūtas kompleksā “Obiteļa”, kuru vadība bija ļoti pretimnākoša un naktsmītnes piedāvāja par velti. Latgales reģiona attīstības aģentūra maksāja vien par delegācijas ēdināšanu. Uz atpūtas kompleksu “Obiteļa” bija uzaicināti profesionāli pirtnieki no Rīgas, varēja izbaudīt pirts priekus.

Bijām arī Aglonas maizes muzejā, Aglonas bazilikā, atpūtas kompleksā “Dridzis”. Programmā lie-lākoties rādījām tās viesu mājas, kur iespējams uzņemt aptuveni 40 cilvēku grupas, jo tas šajā gadījumā bija visaktuālāk. Ļoti daudzus apskates objektus apmeklējām tieši Krāslavā, sākot ar Romas katoļu baznīcu, beidzot ar grāfu Plāteru pili un skatu laukumu.
Klausoties viesu pozitīvās atsauksmes, gandrīz asaras ritēja pa vaigiem. Viņi stāstīja, ka nebija iedo-mājušies tādu viesmīlību. Braucot uz Latgali, bijis priekšstats, ka te nerunās krieviski, būs sazināšanās problēmas, bet visur satika smaidošus cilvēkus un pozitīvu attieksmi. Varam cerēt, ka sanktpēterburgieši šurp brauks atpūsties. Jau tagad viņi brauc uz Igauniju un Somiju, jo tur nav rindu, šķērsojot robežu, un ir daudz informācijas krievu valodā. Latgales virzienā, kā tika apgalvots, ir rindu problēma un liels informācijas trūkums krievu valodā”.

Viesnīcā “Park Hotel Latgola” 7. oktobrī notika arī oficiālā pieņemšana, kurā viesus no Sankpēterburgas uzrunāja Latgales reģio- na attīstības aģentūras direktors Māris Bozovičs, Daugavpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks Grigorijs Ņemcovs, Latvijas ģenerālkonsulāta Sanktpēterburgā vice konsule Inga Stūrīte un Krievijas Federācijas ģenerālkonsulāta Daugavpilī konsuls — padomnieks Viktors Jevsejevs. Pasākuma laikā Sanktpēterburgas tūrisma kompāniju pārstāvji dalījās iespaidos par braucienu. Iespējams, jau nākamgad Latgales tūres varētu kļūt par pieprasītu tūrisma produktu Krievijas ziemeļrietumu daļas iedzīvotāju vidū. Kā vienīgo šķērsli tūrisma attīstībai starp Latgali un Krievijas ziemeļrietumu reģionu tūrisma menedžeri min robežas, kuru šķērsošana ir laikietilpīga un kam nepieciešamas vīzas.

Juris ROGA