Abpusējs ieguvums

Krāslavas tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka pastāstīja, ka šie pieredzes apmaiņas braucieni jau kļuvuši tradicionāli un ir uzņēmēju pašu pieprasīti: “Šādi braucieni notiek reizi gadā jau septiņus gadus pēc kārtas, kopš esam Kulinārā mantojuma tīkla dalībnieki. Piemēram, bijām Zviedrijā, Polijā, Vācijā, pērn apbraukājām Latgali, un toreiz paši uzņēmēji izteica vēlmi aizbraukt uz Baltkrieviju. Šo braucienu finansēja paši, jo projektu sen vairs nav, tie bija sākumā.”

Grupa apmeklēja vairākus kaimiņvalsts tūrisma objektus un uzņēmumus: Braslavas ezeru nacionālo parku, atpūtas bāzi “Drisvjati”, vairākas lauku tūrisma agroviensētas, piena konservu kombinātu “Postavskij gorodok”, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu-restorānu “Vernisaž”, nakšņoja agroviensētā “Koļa Ozera”, apmeklēja pārtikas ražotni “Podsvilje”, degustēja produkciju. Novopolockā grupa apmeklēja maizes rūpnīcu, bet Verhņedvinskā — piena preču fermu “Lavruki” un uzņēmumu “Verhņedvinskas sviesta un siera rūpnīca”.

“Baltkrievijā agrotūrisms ir attīstības sākumstadijā,” turpina T. Kozačuka. “Valsts prezidents izdevis rīkojumu, kas ļauj uzņēmējiem saņemt kredītu uz ļoti izdevīgiem procentiem lauku agrotūrisma attīstībai, kas jāsāk atmaksāt pēc gada. Agrāk lauku tūrisms viņiem nebija izplatīts, bija viesnīcas un tamlīdzīgi objekti pilsētās.

Visur grupu no Latvijas uzņēma ļoti sirsnīgi un viesmīlīgi, mūsu uzņēmēji, kuri lauku tūrisma jomā strādā vairākus gadus, dalījās savā bagātīgajā pieredzē. Katrā vietā mēs stāstījām, no kurienes esam, ar ko nodarbojamies, kā strādājam. Bija arī mums lieli pārsteigumi, piemēram, redzējām mūsdienīgu fermu, kurā govis slauc pilnīgi mehanizēti — neviena cilvēka tur nav klāt. Tāda iekārta ir vienīgā visā Baltkrievijā. Daži no mūsējiem ir bijuši Vācijā līdzīgā fermā, bet, kā paši stāstīja, Baltkrievijā redzētā ir galvastiesu pārāka.

Novopolockā mūs sagaidīja vicemērs, izvizināja un izrādīja vai visu pilsētu. Braucām arī iepirkties uz lielveikalu “Dionis”, kur mūs sagaidīja veikala vadība, visu parādīja, izstāstīja, sarīkoja produkcijas degustāciju un pat apdāvināja. Bijām stāvā sajūsmā. Brauciena laikā radās ideja, ka varbūt ar laiku Vitebskas apgabals varētu iestāties Eiropas kulinārā mantojuma tīklā. Katrā ziņā šīs tradīcijas tur ir ļoti labi attīstītas.”

Juris ROGA