Pašvaldība nefinansēs mūžīgi...

“Grāveru skolu finansē valsts un pašvaldība,” atbildēja novada domes priekšsēdētājs Andris Badūns, kuram jautāju, no kādiem avotiem šobrīd finansē šo mācību iestādi. “Tika saņemti solījumi atbalstīt skolu arī no pareizticīgo baznīcas puses, bet, tā kā nesen baznīcas galvai Metropolītam Aleksandram bija liela jubileja, skaidrs, ka visi bija aizņemti ar gatavošanos svētkiem, tālab nav zudusi cerība gūt atbalstu arī no baznīcas. Bet pašreiz šī skola funkcionē, pateicoties Grāveru pagasta padomes iepriekšējo gadu taupīgai dzīvei. Līdz mācību gada beigām skola nostrādās jebkurā gadījumā, bet situācija tur ļoti sarežģīta, jo bērnu maz un finansējuma nepietiek. Pašvaldība mūžīgi nespēs šo skolu finansēt, tas nav noslēpums, tas ir zināms gan skolas direktorei, gan pedagogiem. Tas ir tikai laika jautājums un pārejas situācijas risinājums. Mēs esam iesnieguši pieprasījumu — gribam saņemt Šveices autobusus, kad būs labs autotransports bērnu pārvadāšanai, mums pirmais jautājums būs Grāveru skolas optimizācija. Esam nolēmuši piedalīties Sorosa fonda projektā, kas paredz atbalstīt mazo skolu aktivitātes, un Grāveru skolai šis projekts tika atbalstīts.”

Grāveru pamatskolas direktore Elfa Islamgarajeva pastāstīja, ka kopskaitā mācību iestādi apmeklē 44 bērni. No tiem desmit ir pirmsskolas grupas audzēkņi, pārējie mācās 1., 3. un 5. latviešu klasē un 6., 7., 8. un 9. krievu klasē. Apvienotas visas, izņemot piekto: 1. ar 3., 6. ar 7. un 8. ar 9. klasi. Gandrīz visi bērni nāk no pašu pagasta, tikai četri brauc no Šķeltovas. Skola realizē trīs mācību programmas, ieskaitot piecgadīgo un sešgadīgo apmācību. Kopā ar direktori ir 12 pedagogi, strādā pieci tehniskie darbinieki.

Skolā darbojas trīs pulciņi: mūzikas, sporta un rokdarbu. Apmeklēti visi, uz mūziku iet arī pirmsskolas grupas bērni.
Skolas direktore apliecina, ka iestāde strādā, pateicoties pagasta pārvaldes finansiālam atbalstam, kas bija iespējams, jo Grāveru pašvaldība savulaik taupīgi strādāja un neielīda parādu jūgā: “Ja pārvalde nevarētu palīdzēt, skola nevarētu realizēt nevienu izglītības programmu. Skaidrība par skolas likteni bija 25. augustā. Vecāki jau gadiem dzird šīs runas, ka skola tiks slēgta, ka strādā pēdējo gadu, katru vasaru jautāja, skola būs vai nē? Varbūt tālab bērnu skaitu nezaudējām, kaut kā pastāvam. Mācību gada sākumam skola tika sagatavota, neskatoties uz situācijas nenoteiktību. Novada vadība mums devusi cerību, ka nostrādāsim visu gadu, jo mācību gada vidū nebūtu labi kaut ko lauzt.

Algas visiem skolotājiem gan ir sarukušas, jo nauda tagad seko bērniem. Mums visiem skolotājiem, izņemot vienu, ir vairāk nekā 10 gadu darba pieredze, bet likme ir 250 latu. Klases nelielas, apvienotas. Šajā situācijā ne visiem skolotājiem sanāk nopelnīt minimālo algu. Labi, ka dažiem ir iespēja savienot amatus un piepelnīt kaut ko klāt — tādi savietotāji mums ir pieci.
Vēsturiski izveidojies, ka ēdnīca un sporta zāle mums ir atsevišķās ēkās. Esam pieraduši un pat nedomājam, labi tas, vai — slikti. Paēst laika pietiek, vienīgi sporta zāle ir patālāk, vajag piecas minūtes rezervē, lai bērni paspēj pārģērbties un tiek uz nākamo stundu. Garderobes ir gan skolā, gan pie sporta zāles, katrs pārģērbjas, kur pats vēlas.

Skolas bibliotēka mums ir, bet sava bibliotekāra nav. Apkalpo pagasta bibliotēkas speciāliste, kura atnāk un izsniedz vajadzīgās grāmatas. Bibliotēkā atrodas gan grāmatas, gan projektā saņemtie datori. Grāmatas bērni nepērk, visu nodrošina skola. Šajā jautājumā mūs vienmēr atbalstīja pagasts, un izmantojām arī valsts finansējumu. Šogad valsts atbalsts grāmatu iegādei smieklīgi mazs, bet ar pagasta pārvaldes palīdzību spējām nodrošināt grāmatas arī jaunajai — 5. latviešu klasei, kura mums ir pirmo gadu.”

Septembrī Grāveru pamatskolā notika tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus, kurā bērni pārdeva savu produkciju — pašceptus pīrāgus, cepumus u. tml. Viņiem tas ļoti patīk. Notika arī rudens ziedu un dārzeņu kompozīciju izstāde, kas bija veltīta skolotāju dienai ar domu, lai pedagogi papriecājas par bērnu radīto skaistumu.

Skolas pašpārvaldes dienai, kas tika atzīmēta 2. oktobrī, īpaši cītīgi kopā ar skolotājiem gatavojās 9. klases audzēkņi, kuri uzņēmās patstāvīgi vadīt stundas jaunākajās klasēs. Viņiem tā bija iespēja izbaudīt skolotāja maizes garozu. Pēc tam viens otrs teica, ka neapskauž skolotāju, ir grūti strādāt klasē, ja bērni šiverējas un neklausās sacītajā. Bet vēl pirms mācību stundas sākuma bija skolēnu apsveikumi skolotājiem un devītklasnieku sarūpētais pusstundu ilgais pārbaudījums skolotājiem, kuriem nācās atbildēt uz jautājumiem, dejot, dziedāt. Skolotāji respektēja bērnus un visu cītīgi pildīja. Bija izveidota žūrija, kas katru skolotāju vērtēja, un katram tika pasniegta simboliska balva.

Tā saucamajos treknajos gados Grāveru pamatskolas bērni apbraukājuši visas Latvijas skaistākās vietas, par ko liecina neskaitāmas fotogrāfijas, daļa no tām rotā sienas stendu gaitenī. Izdevumus maksāja vecāki, pagasts palīdzēja ar transportu. Direktore saka, tas bija ļoti lietderīgi bērnu vispārējai izglītībai un attīstībai.

Mācību iestādes sienas ir izdaiļotas ar bērnu darbiem. Atverot skolas durvis, ienācēju sagaida valsts simbolika, prezidenta ģīmetne.

Juris ROGA