Pensionāru krāpšana turpinās

Pensionāru ieguldīto līdzekļu daļa tagadējās 500 budžeta latu ekonomijā toreiz bija vislielākā — 37 procenti! Taču arī tas nav viss. Sociālā budžeta uzkrājumi miljardu latu apmērā ar bijušā ministru prezidenta Ivara Godmaņa vieglo roku tika izmantoti tā saucamajai “Parex” bankas glābšanai. Šajā notikumā vispārsteidzošākais ir tas, ka “nelaimīgā” finanšu monstra bijušie akcionāri Valērijs Kargins un Viktors Krasovickis ar radiem iemanās arī pašlaik saņemt fantastiskas ikmēneša dividendes simtu tūkstošu latu apmērā. Tad kā labā tika iztērēts miljards latu no sociālā budžeta un par ko iznākumā pārtapa 51% “Parex” bankas akciju, kuras iegādājās valsts par diviem latiem? Var saprast “Parex” bijušo īpašnieku galvassāpes, kādiem mērķiem tērēt miljonus, taču iejutīsimies arī nācijas galveno glābēju lomā.

Visgrūtākajā stāvoklī pašlaik nokļuvuši pensionāri, kuri dzīvo labiekārtotos dzīvokļos. Krāslavā būtu tais-nīgi komunālo pakalpojumu tarifu pazemināšanu padarīt nevis par pagaidu eksperimentu, bet gan par pastāvīgu normu. Galvenais cēlonis — acīmredzamā tautas grimšana nabadzībā medicīnisko pakalpojumu sadārdzināšanās un nepieejamības dēļ, kas ir izgāzušos valdības reformu sekas veselības aizsardzības jomā. Ja Dagdā pēdējos gados nav izdevies nodrošināt pilnvērtīgu medicīnisko apkalpošanu, tad Krāslava spējusi saglabāt salīdzinoši optimālu savas ārstniecības iestādes izdzīvošanas variantu, apvienojoties ar Daugavpils reģionālo slimnīcu. Joprojām medikamentu cenas Latvijā pārsniedz Eiropas Savienības cenas. Kā lai dzīvo?

Cīņa par savām tiesībām kļūst par dzīves normu, bet precīzāk — par izdzīvošanas metodi. Šajā sakarā īpaša loma tiek atvēlēta sabiedrības konsolidācijai, uz ko pastāvīgi aicina laikraksts “Ezerzeme”. Veselais saprāts, kas tika demonstrēts municipālajās vēlēšanās, ir iepriecinošs fakts. Laiks katram saprast, ka pilsoņu sabiedrība — tā ir cilvēku sadraudzība, kura neļauj politiķiem krāpt tautu. Taču notika tas, kam bija jānotiek. Pasaules krīze Latvijas valdošajai elitei kļuva par agoniju. Visādu rangu amatpersonas gadiem ilgi un pilnīgi sekmīgi konkurēja un guva panākumus tikai vienā ziņā: kurš vairāk ieraus savā kabatā no budžeta siles. Birokrātijas pagrimumu mēs vērojām visos līmeņos, un pat vietējie priekšnieciņi bez mēra sajūtas nenogurdinoši apguva kapitālisma celtniecības pieredzi viseksotiskākajās valstīs. Protams, uz tautas rēķina. Pilnībā aizmirstot par atbildību un patriotismu, mūsu valdības vīri nonāca tiktāl, ka pilnībā atdeva Latvijas vadības grožus aizjūras kreditoru rokās.

Tiem, savukārt, rūp problēmas, kas saistītas ar Zviedrijas bankām, kuras izvērsušas pie mums plašu un riskantu kredītdarbību, nevis vienkāršo cilvēku dzīve, kuri palikuši bez darba un nav spējīgi radīt pat minimālus apstākļus bērnu apmācībai, elementārus dzīves apstākļus savām ģimenēm. Panikas un bezizejas apstākļos, ko izraisīja jauns darbaspējīgo iedzīvotāju migrācijas vilnis, mūsu ministru prezidents Valdis Dombrovskis “mierina” tautu ar... algu un pensiju jaunu apcirpšanu. Politologi un ekonomisti brīdina: iespējams atgriezenisks efekts, ko mēs jau vērojām ar pievienotās vērtības nodokļa neseno paaugstinājumu.

Latvijas nacionālo resursu institūta valdes priekšsēdētājs Sergejs Ancupovs publiski paziņoja: “Tās zāles, ko mums piedāvā starptautiskās finanšu struktūras, ir... inde Latvijas ekonomikai, valsts nākotnei.” Lielākais biznesa eksperts, ekonomikas zinātņu doktors Ichaks Adizess no ASV paziņoja savu diagnozi: “Latviju pazudināja korupcija. Korumpētas valsts organisms ir novājināts, bet kad organisms ir novājināts, tad jebkura problēma kļūst par krīzi. Runa nav par valsts lielumu vai dabas resursiem. Kādi resursi ir Japānā? Vai arī Šveicē? Nekādu. Tikai cilvēku resursi! Jūsu problēma ir tāda, ka gudras galvas izbrauc no valsts. Vēl jāprot vienoties. Latvija, kā esmu pamanījis, nav no tām valstīm, kur to prot darīt. Pie jums ir ļoti autoritārs savstarpējo attiecību stils.”

Budžeta apcirpšana pēc Eiropas padomnieku diktāta uz pensionāru un mazturīgo rēķina ir ne tikai strupceļš, bet ceļš uz noziedzību. Spilgti izteiktais antisociālais budžets var izraisīt bīstamas sekas sabiedrībā, kas ne pie kā laba nenoved, ko Latvija piedzīvoja jau janvārī. Vienkāršiem mirstīgajiem nekādi nesaprast, kāpēc pastāvīgi izjūk valdības aparāta reformas. Atbilde ir vienkārša: ministrijās, departamentos un aģentūrās, kas savairojušās lielā skaitā, siltas un ienesīgas vietas ieņēmuši nevis profesionāļi, bet gan amatvīru partijas biedri un radi. Tie jums nav skolotāji, policisti un medmāsas, tos visus var bez gala aizvainot un pazemot ar niecīgām algām. Vai simtiem tūkstošu pensionāru. Viņu caurajās kabatās turpina ielūkoties apjukušie ministri, kuri steigā parakstījuši memorandu ar ES finanšu donoriem.

Valdošā elite atgādina darbojošās personas no pazīstamās fabulas par gulbi, vēzi un līdaku. Premjers cenšas panākt tikai 275 miljonu latu apcirpšanu no nākamā gada budžeta, finanšu ministrs — pusmiljardu, bet prezidents no ANO augstās tribīnes ar patosu paziņo, ka Latvija gatava dalīties pieredzē globālo problēmu risināšanā. Tikai diez vai kāds vēlēsies izmantot Latvijas pieredzi algu, prēmiju un citu materiālo labumu aprēķināšanā amatvīriem, kuri noveduši valsti finanšu un sociālajā strupceļā. Tāpēc pēdējā cerība saistīta tikai ar jums, godājamie pensionāri — valsts sponsori. Dodoties pēc nocenotiem produktiem, atsakoties no vajadzīgo medikamentu iegādes, palīdzot trūkumā nonākušajiem bērniem un mazbērniem, saglabājiet lepnu seju un izpildīta pienākuma sajūtu. Jums draud ar kārtējo pensijas piemaksu apcirpšanu? Kas par to, toties tikai jūs varat izglābt valsti no katastrofas — vairāk jau nav kam. Gaidiet sirsnīgu pateicību no jūsu izglābtās “Parex” bankas prezidenta, kurš ik mēnesi saņem nieka 12000 latu. Gaidiet paldies arī no tūkstošiem amatvīru, kuri laimīgi izbēguši no Eiropas prasībām un reformām, saglabājot algas, kas pieckārt vai desmitkārt pārsniedz vidējo pensiju lielumu. Pensionāru krāpšana turpinās.

Aleksejs GONČAROVS