Speciālista padomi: Zemkopja darbi oktobrī

Oktobrī sagaidījām pirmās salnas un stipros vējus ar lietu un krusu. Dabā beigsies aktīvais augu augšanas periods, vēl turpinās augt un attīstīties ziemojošās kultūras. Slimību ierosinātāji attīstīsies uz sadīgušajiem ziemājiem un dārzeņiem.

No laika apstākļiem atkarīga oktobrī kultūraugos sastopamo slimību un kaitēkļu izplatība. Līdz septembra vidum sadīgušo ziemāju lauku bija maz, tas nozīmē, ka oktobrī rudziem, tritikālei un ziemas kviešiem būs jāpaspēj sacerot, lai veiksmīgi pārziemotu. Ziemāju labību iesētajos sējumos parādās vairākas slimības. Augu saknes inficēs sakņu puves, ja oktobris būs lietains, ziemas kviešu sējumos izplatīsies lapu pelēkplankumainība. Mēneša beigās atsevišķos ziemas rudzu laukos var parādīties brūnā rūsa, iespējama graudzāļu miltrasas izplatība un, kā katru rudeni, ziemāju labību asnos barojas labību melnās stiebrmušas kāpuri un labību laputis. Sadīgušās ziemojošās nezāles jāierobežo, izsmidzinot herbicīdu, kuru izvēlas atkarībā no nezāļu spektra konkrētajā laukā.

Dārzeņu glabātavās jānodrošina optimālā temperatūra, nepieciešamais mitruma režīms un ventilācija. Ilgstošai uzglabāšanai jāievieto tikai veseli dārzeņi. Burkānu mušas kāpuri turpinās savu kaitējumu arī pagrabos, kāpuru bojātās burkānu saknes ātrāk sāk pūt. Atsevišķās vietās brūnplankumainība inficēja 10-90% augu. Burkānu brūnplankumainība no lakstiem pāriet arī uz saknēm un turpina attīstību glabāšanas laikā. Augu atliekas pēc ražas novākšanas jānovāc uzreiz no lauka vai kvalitatīvi jāiestrādā augsnē, nevis jāizmanto stirpu vai kastu nosegšanai. Uzglabājot puvju bojātās kāpostu galviņas kopā ar veselajām, var sabojāt visu ražu. Lai mazinātu slimību ierosinātāju un kaitēkļu daudzumu nākamajam gadam, uzreiz pēc lauka atbrīvošanas no kāpostiem jācenšas iestrādāt augu atliekas un jāveicina to ātrāku sadalīšanos. Laukos, kur bija izplatījusies krustziežu sakņu augoņu infekcija, vēlams aizvākt kacenus no lauka un augsni dziļi uzart.

Jānovēro novāktie sīpoli un ķiploki, jo turpina izplatīties sīpolu pamatnes puve, neīstā miltrasa un sīpolu kakla puve. Parasti mēnesi pēc novākšanas tā izplatās un šajā periodā bojātie audi kļūst mīksti, vēlāk uz bojātiem audiem attīstās tumši sīki sklerociji, kas sapūstot veido garoziņu. Lietainais laiks veģetācijas periodā veicināja neīstās miltrasas izplatību un attīstību uz lokiem, tā inficēja 5- 80% augu.

Daudzviet šovasar kartupeļu augšanu pārtrauca kartupeļu lakstu puve, tāpēc daudzās saimniecībās kartupeļi nesasniedz rekordražu, tādēļ jo nopietnāka uzmanība pievēršama to novietošanai glabātavās.

Augļu dārzos būtiska nozīme ir infekcijas perēkļu likvidēšanai. Pēc ražas novākšanas jāsavāc visi puvju, kaitēkļu bojātie augļi un jāaizvāc no dārza, slimību bojātie — jāsaliek komposta kaudzē vai jāierok dziļi zemē, bet kaitēkļu bojātos augļus komposta kaudzēs nevajadzētu likt, jo kaitēkļi tur attīstīsies un savairosies. Lai nākamajam gadam mazinātu kraupja, lapu koku vēža, bumbieru — kadiķu rūsas, kauleņkoku lapbires, ogulāju lapu plankumainību un citu slimību izplatību, jau rudenī jāiznīcina infekcijas perēkļi.

Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)