Atklāšana

Ir 2009. gada 3. oktobris. Plašā pagalmā stāvam rindā 24 mednieki, kuriem visi papīri ir apzīmogoti. Rindas galā, skaistos ārzemju kostīmos ģērbti, miera stājā ir nostājušies pieci mednieku kandidāti, neapspalvoti no abiem ķermeņa galiem. Jāatzīmē, ka spēka struktūru priekšnieks šodien darbos ir mobilizējis abus dēlus. Instruktāžu noklausās arī astoņi medību suņi, vairāki no viņiem pirmo reizi tikuši ārā no dzimtā pagalma.

Katru dienu raudam par nabadzību Latgalē, vienmēr pieminam, ka Bērziņu pagasts ir asaru leja, bet šorīt šiem vīriem ir smaids sejā, viņi pulcēšanās vietā ir nolikuši 11 automašīnas, starp kurām ir vairāki super džipi. Katram otrajam Bērziņu medniekam rokās ir ārzemju ierocis ar optiku, kura cena ir pāri tūkstotim latu. Te nu ir tā nabadzība!

Pirmais masts. Pirmajās minūtēs atskan karabīnes “runa”, kuras īpašnieks ir šīs parādes virspavēlnieks Aivars Brencis. Āzim par godu viņš norakstīs vienu licenci. Pēc tam izķemmējām vairākus simtus meža un krūmu hektāru, taču neviens stobrs vairs nerunā, mūsu palīgi — suņi — kaunīgi spiež astes kājstarpē.

Aivars skaļi paziņo, ka brauksim pusdienot. Vīriem šāda ziņa prieku nenes, jo jau rīta instruktāžā bija teikts, ka arī pusdienās būs “sausais galds”. Nudien kā Gorbačova laikos!

Dzinēji ir izgājuši no masta. Arī suņi jau trinas pie kājām, bet Aziņš Ainārs man saka, ka viņa Latvijas dzinēju šķirnes kuce esot palikusi mežā, aizdomīgi ostījusi gaisu. Šitās šķirnes suns zina, kur glabājas gaļa! Te uzreiz labajā tālajā stūrī atskan divi šāvieni, tad atkal divi kreisajā galā. Ai-varam pa mobilo zvana Mizāns Andris, viņš esot noguldījis bulli 5x4. Pēc minūtes zvana Vorobjovs Antons, viņš esot “paņēmis” šī gada bullēnu.

Sentēvu gudrība: medības skaitām par slēgtām tad, kad stobrs jau ielikts skapī un sievasmāte vairs nelej. Lūdzu piedošanu maniem “Ezerzemes” lasītājiem, ka es tā sīki stāstu par medību vietām, bet es runāju par taustāmām būšanām, nevis par debesu lietām. Katram sava tiesa.

Ja reiz runājam par pasaulīgām lietām, tad ļaujiet man pāris vārdus teikt par vīriem, kas ir cēluši un stiprus darījuši Bērziņus un visu šo apkaimi.

Andžāns Jānis uz pleciem nes 82 gadus. Šīs dienas goda galdam iztecinājis grādīgu dzērienu no tritikāles un nebeidz slavināt “Latgales puiškānus”. Ja rajonā atradīsiet vēl vecāku aktīvu mednieku, tad zvaniet man. Vāksim santīmus piemiņas zīmei.
Mizāns Andris. Viņš nav tikai šīs dienas veiksmīgākais mednieks, bet viņš arī ir 100 balto gaļas govju īpašnieks pagastā. Es viņam prasu: “Kā iet?” “Man kredīta atmaksas diena būs Dieva nokāpšanas diena no debesīm! Nekad neskaitu naudu svešā kabatā!”

Vorobjovs Antons šovasar oficiāli nošāvis 10 mežacūkas kviešu laukos. Ja kuram ir labāks rezultāts Dagdas novadā, tad zvaniet. Tad pieminekli celsim tādam bendem.

Ļahs Vladislavs šajā kolektīvā ir aktīvs biedrs, bet, ņemot vērā viņa vīrišķo skaistumu, daudzas meitenes pat Krāslavā “paliek bez prāta”.

Tā varu stāstīt bez gala. Galvenais tomēr ir dienas guvums. Mūsu eksperti lemj, ka aļņa ragi, kurus šodien ir ieguvis Mizāns Andris, ir bronzas medaļas vērti. Katram medību kolektīvam mēs šodien esam paraugs, jo neaiztikām nevienu mammu, pat ne meiteni. Paņēmām vakariņu šmorējumam tikai āzi, bulli un viņa dēlēnu.

Tomēr ir jāpasaka, ka to āzīti, kuru no rīta “paņēma” Aivars, mēs godīgi sadalījām 29 porcijās. Šoreiz neviens mednieks nenopūdelēja, t.i., nešāva “pēc piena”. Ne spalvas jums, mani kolēģi!

Ādolfs LOČMELIS