Lietas, kas nevar gaidīt

— Tur variantu nav, iela nozīmīga, noteikti mēģināsim palabot. Par šīs ielas slikto stāvokli biju informēts, bet varu pastāstīt, kāpēc netika sataisīta. Bija iespēja sakārtot visas tās ielas, kas tika raktas, lai ierīkotu ūdensvadu un kanalizāciju, bet rakšanas darbi netika plānoti un veikti šajā ielā, līdz ar to Lielā iela netika ierakstīta projektā. Vienā ziņā var sacīt, ka nepaveicās, bet tā nav atruna — iela mums ir jāsataisa. Cik ātri varēsim to izdarīt, būs atkarīgs, kā ar uzņēmējiem sarunāsim. Tur varētu uzbērt grants un šķembu maisījumu, izmantojot arī nofrēzēto asfaltu, kura gan nav daudz. Mums ir arī lielas kaudzes ar tā saucamiem ielu seguma atkritumiem — uzlauzto asfaltu sajaukumā ar šķembām un smilti, ko var izmantot uz grunts ielām un citur. Tālab tagad strādā-jam pie prioritātēm, kuras ielas remontēsim pirmās. Otrreizēja izmantošana pēc pārstrādes būtu labs variants, bet priekšroka tiks dota ielām, kur vairāk transporta. Iedzīvotāju cerības, ka visā pilsētā tuvākajos gados būs asfalts, ir nepamatotas — tik lielu līdzekļu nav. Kamēr mums ir lielas problēmas ar Rīgas ielu, kamēr problēmas ar Aglonas ielu un Rēzeknes ielas posmiem, kas ļoti sliktā stāvoklī, tikmēr nevaram atļauties citus lielus remontus. Viss asfalts, visi trotuāri, kas tiek ieklāti pilsētā, ir uz parāda. Tā nav projektu nauda, kur ir pieejams līdzfinansējums, tas viss mums būs jāatmaksā pilnā apjomā. Gan iebrauktuves, kur uztaisīts asfalts, gan nomales arī jātaisa kredītā. Mums notiek pārrunas ar uzņēmējiem par tālāko finansējuma veidu, jo šodien nevaram viņiem samaksāt. Pretējā gadījumā nevarēsim nofinansēt ne bērnudārzus, ne skolas, neko. Uzņēmējiem esam parādā 160-180 tūkstošus latu. Līdz gadu mijai to tāpat nevaram samaksāt, pašreiz varam samaksāt 20000 latu no šīs summas. Ja labi noveicas — 35000 latu. Bet sakarā ar būvdarbiem darba kārtībā ir ļoti nopietni objekti — Augusta un Rīgas ielas pos-mi. Piemēram, Rīgas ielas posms līdz vecticībnieku baznīcai netika projektā un tur ir jādomā par vismaz īstermiņa trotuāru, jo tagad cilvēkiem vienīgā izvēle ir iet pa ielas braucamo daļu. Tā to nevar atstāt.

— Šovasar jaunu asfaltu ieraudzīja Siena iela, nupat tās vienā pusē uzbūvēts gājēju celiņš. Bet gājējus apdraud sasvēries koks ielas stūrī pie upītes vietā, no kuras sāka būvēt šo trotuāru. Lapas krīt zem kājām, slidens. Arī dienas tumšākajā laikā šis koks rada ļoti nepatīkamas sajūtas. Vajadzētu nozāģēt.

— Tas tiks izdarīts, vēl nepaspējām, jo mums trūkst cilvēku. Gaidām, kad būs kāds bezdarbnieks, kuram pielaide darbam ar motorzāģi. Beidzoties pabalsta izmaksai, bezdarbniekiem tiek dota iespēja strādāt sabiedrībai derīgus darbus, saņemot 100 latu stipendiju, kas ir izdevīgs pasākums, bet nav iespēju nodarbināt cilvēkus visos mums vajadzīgajos darbos, jo nav attiecīgas pielaides. Ja godīgi, katrā ielā mums gana daudz problēmu ar kokiem, bet apjomi ir tik lieli, ka nespējam visu paveikt. No 16. oktobra vēl ļoti būtiski palielināsies tā saucamo stipendiātu daudzums, mēģināsim noskaidrot, ko kurš var darīt, un liksim pie darba. Mums ir jāiztīra arī Jāņupītes un Florupītes gultne. Pilsētā realizējam akmeņu programmu, lai vietās, kur nožogojums vai citi šķērsļi traucē appļaut zāli, nepieļautu tās nekontrolētu augšanu.

Jautājums, vai salasīsim mums nepieciešamo akmeņu apjomu? Skolām jāpalīdz, arī muzejā un pilī vajadzīga palīdzība. Jautājums, kur atrast tādus cilvē-kus, jo tas kontingents, kurš tiek piedāvāts, ne vienmēr ir pieliekams pie jebkura darba. Šodien bezdarbnieki var tikai lapas dzēnāt, zarus valkāt, kaut ko kaudzēs dedzināt, akmeņus pārlikt un tamlīdzīgi. Līdzko tehnika — tā darba aizsar-dzības jautājumi. Pat cilvēkam ar augstāko izglītību nevar uzticēt tehniku, ja nav attiecīgas pielaides. Zinu humoresku no reālās dzīves, kad kāds vidusskolnieks mūsu valstī ar trimmeri appļāva apkārt ģimenes mājai zāli un darba inspek-cija viņu par to sodīja, jo nebija attiecīgu dokumentu. Labi, ja viss labi, bet, nedod Dievs, pēkšņi kas notiek, tad ir lielas problēmas.

— Kad reiz notīrīs margas tiltam pār Daugavu?

— Krāsu neberzīsim, varbūt mēģināsim noņemt ar smilts strūklu. Bezdarbniekus plānojam izmantot arī tur, lai vis-maz savestu kārtībā nodalījumu starp braucamo daļu un trotuāru. Tas gan prasa papildus izdevums, jo vajag pirkt krāsu. Katrā ziņā šādi darbi ir iecerēti, lai uzlabotu tilta estētisko izskatu. Mīnuss šajā brīdī tur, ka tikko kā savedīsim kārtībā, klāt ziema un uzreiz bārstīs sāli. Daudz būs atkarīgs no laika apstākļiem, jo rudens ir auksts un atrasties uz tilta tādos apstākļos ir ļoti nepatīkami, retajam ir vajadzīgā izturība.

— Septembra beigās, oktobra sākumā šogad vispār nav silts. Kālab Krāslava vienmēr aizkavē apkures sezonu, gaidot mistiskos astoņus grādus trīs dienas pēc kārtas? Kādēļ praktizējat apkures ieslēgšanu, kad pa dzīvokļa sienām bezmaz ūdens tek. Jūs savā viesnīcā apkuri taču ieslēdzāt savlaicīgi...

— Jā, jo viesnīcas ēkai ir 110 cm biezas akmens mūra sienas, kas uzsūc mitrumu. Pirmdien, 5. oktobrī, būs silti skolās un dārziņos, un palēnām slēgsim mājas. Kad strādāju iepriekšējā sasaukumā, Krāslavā ieslēdzām apkuri vieni no pirmajiem valstī, arī šodien vēl daudzviet tās nav. Dagdā? Ko nozīmē apkurināt Dagdu salīdzinājumā ar Krāslavu! Arī mēs negaidām astoņus grādus trīs dienas pēc kārtas, bet ir lieli parādi, un es arī nevēlos sākt “izvilkt” iedzīvotājiem naudu pirms laika.

— Bojājas radiotehnika, mēbeles, apģērbs. Nopietnam pārslodzes riskam tiek pakļautas māju elektroinstalācijas, jo viens mūsdienīgs sildītājs patērē minimums 2,5 kilovatus stundā, arī pārējās elektroierīces — gludekļi, tējkannas, fēni, veļas automāti, trauku mazgājamās mašīnas — daudz neatpaliek. Bērni un pieaugušie sāk slimot. Kāds rēķinājis, cik maksā zāles un ārstēšanās, slimības lapu radītie zaudējumi? Kāda tur ekonomija? Saprotu, pensionāri labāk satinas kažokos nekā maksā mazliet vairāk, un viņiem vienalga par tiem, kuri nopelna nodokļus pensijām — strādājošajām ģimenēm. Šodien daudziem arī mājās jāstrādā, lai nopelnītu iztikai — kā ir tiem? Kad cilvēks saslimst, viņš vispār zaudē darbaspējas, daļu ienākumu, viņa nodokļu maksājumi arī sarūk. Kur ekonomija?

— Piekrītu, jautājums diskutējams. Bet vienu gadu divas reizes turpu šurpu slēdzām apkuri. Vienkārši negribu izvilkt naudu. Pie reizes paskatīsimies, cik dzīvokļos šodien ir jauni logi? Esmu jautājumu pārrunājis ar katru skolu un dārziņu, viņi pateica, kurā dienā grib iekurināt savas iestādes. Tas tika izpildīts. Aizvadītās apkures sezonas parādu par savām iestādēm esam nomaksājuši tikai pirms pašas apkures pieslēgšanas. Tas bija jāizdara, jo pieprasīju zemākus tarifus iedzīvotājiem. Starp citu, iedzīvotāju parāds ir 166000 latu, tajā skaitā kooperatīvi parādā 43000 latu. Par īri un apsaimniekošanu iedzīvotāji iekrājuši 58000 latu lielu parādu. Tas gulstas kā slogs uz godprātīgo maksātāju.

— Kas tālāk?

— Tas ir nopietni: tu maksā un viņu dēļ ciet! Ir personas, kuras ļaunprātīgi izmanto situāciju, tālab esam sākuši darbu, lai pārstrādātu līgumus. Paredzēsim punktu, ja par parādiem izdzen no dzīvokļa, cilvēks netiek uzņemts dzīvokļu rindā piecus vai nez cik tur gadus — kā nolemsim. Arī slēdzot īres līgumu, būs visai īss termiņš — ja nemaksā, tad uzreiz tiek atbrīvots dzīvoklis. Citādi ir tā: nodzīvo gadu — nemaksā, otrs gads paiet, kamēr izliekam, bet parāds jau divkāršojies. Galu galā izrādās, ka no viņa nav ko paņemt, dzīvokli viņš atstājis tādu, ka tam nepieciešams kapitālais remonts. Tā ka būs jauni līgumi. Lai parādnieki pat necer, ka tūlīt pēc izlikšanas tiks pie jaunas dzīvojamās platības. Mūsu novadā nevienā rindā neuzņemsim, gaidīs trīs, piecus, varbūt pat vairāk gadu. Citi novadi dara, kā paši vēlas, bet šajā jautājumā varam arī sadarboties. Pieļauju, ka pilsētā būs brīvi trīsistabu dzīvokļi, jo ir cilvēki, kuri visu mūžu godprātīgi maksājuši, bet nu ir palikuši vieni, un viņiem ir problēma samaksāt. Labprāt samainītu dzīvokli pret mazāku, bet pilsētā trūkst vienistabas dzīvokļu. Turklāt parādnieku atstātie ir izdemolēti. Turpmāk tā nebūs, sveikā neviens neizspruks, mēģi- nāsim atgūt izdevumus arī par remontiem.

— Kā dadzis acī ir izdemolētā māja Artilērijas ielā?

— Kad vēl tikai sāku vadīt domi, tur bija pierakstītas 32 personas, tagad palikuši divi vai trīs, meklējam rokā. Tikko būs nokārtots šis jautājums, noņemsim ēkai dzīvojamās mājas statusu, lai vieglāk pārdot. Dzīvojamā māja ir tāda, ka statuss tur jau automātiski ir nost, bet vajag dokumentāli apstiprināt, jo tad to vieglāk pārdot. Vēl ir divas nepabeigtās mājas, arī domājam, ko darīt, lai tur neviens neblandītos un nenotiktu kāds nelaimes gadījums.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA