Drīz sasildīsimies!

SIA “Krāslavas nami” valdes loceklis Valērijs Maslovs paskaidroja, ka uzņēmums praktiski gatavs apkures sezonai: kārtībā katlu māja, šķeldu piegādes līgumi noslēgti visai apkures sezonai, iepirkti šķeldu rezerves krājumi, kas glabājas laukumā blakus katlu mājai. “Kādreiz bija spēkā noteikums, ka apkure jāpieslēdz tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra trīs diennaktis ir zem + 8 grādiem Celsija. Lai gan tagad šīs normas likumdošanā vairs nav, mēs cenšamies ievērot to, tas ir, apkuri dzīvojamajiem namiem pieslēdzam tad, kad kļūst patiešām auksti, un, spriežot pēc laika apstākļiem, šī sezona sāksies agrāk nekā parasti — jau ar 5. oktobri pakāpeniski pieslēgsim dzīvojamos namus apkurei.

— Ar 1. oktobri tika pazemināts siltumenerģijas tarifs. Kā tas kļuvis iespējams un vai ilgi tas būs spēkā?

— Ar 2008. gada 1. februāri siltumenerģijas tarifs bija 39,82 MWh bez PVN (tas ir Sabiedrisko pakalpojumu regulatora apstiprinātais tarifs, kas ir spēkā arī šodien). Taču ar šā gada 1. oktobri 1 MWh cena tika pazemināta, tagad tā ir 34,50 latu bez PVN — tāds ir SIA “Krāslavas nami” kopīgi ar novada domi pieņemtais lēmums. Kāpēc kļuva iespējams pazemināt tarifu? Iepērkot šķeldu šai apkures sezonai, izdevās ietaupīt salīdzinājumā ar pagājušo sezonu. Turklāt koģenerācijas stacijas ražotās elektroenerģijas pārpalikumus mēs realizējam uzņēmumam “Latvenergo”, un, ja elektroenerģijas iepirkuma cenas būs labvēlīgas mums, tad arī tas dos iespēju nopelnīt papildlīdzekļus. Līdz šī gada sākumam ienākumi no elektroenerģijas pārdošanas tika tērēti kredīta dzēšanai, kas tika ņemts turbīnas iegādei un uzstādīšanai un kuru mēs nomaksājām astoņos gados. 2009. gada sākumā kredīts bija pilnībā dzēsts, un līdzekļi no elektroenerģijas pārdošanas paliek uzņēmuma rīcībā. Sākotnēji bija plānots ieguldīt tos siltumtīklu remontā, kas atrodas visai sliktā stāvoklī. Taču, ievērojot pašreizējo ekonomisko situāciju un iedzīvotāju zemo maksātspēju, kopā ar Krāslavas domi bija pieņemts lēmums kurināmā iepirkšanā ietaupītos un no elektroenerģijas pārdošanas nopelnītos līdzekļus novirzīt apkures tarifa pazemināšanai 2009./2010. gada apkures sezonā. Šajā sezonā tarifs paliek nemainīgs — ja, piemēram, krasi nepazemināsies mūsu pārdodamās elektroenerģijas cena vai nenotiks izmaiņas nodokļu politikā. Lai vai kā tur būtu, līdz šim regulatora apstiprinātais tarifs paliek 39,82 lati par MWh. Tāpēc, ja radīsies nepieciešamība atgriezties pie tā, tas būs nevis tarifa paaugstinājums, bet gan tikai atgriešanās pie agrākā.

— Kāds stāvoklis šobrīd ir ar nemaksātājiem?

— Cilvēkam, kurš laikā nesamaksājis par apkuri — nokavējis mēnesi un jau rit otrais — mēs izsūtām brīdinājumu. Gadījumā, ja arī pēc tā nekas nemainās, iesniedzam dokumentus tiesā. Tas ir strikti, taču citas izejas nav. Iespējams, ka divi mēneši arī nav liels laika posms, taču pašreizējā situācijā gaidīt tālāk un vairot parādus vienkārši nav iespējas. Starp citu, cilvēki tomēr biežāk norēķinās ar maksas parādu vēl līdz tiesai. Tiešām paradokss: tieši pensionāri cenšas vienmēr apmaksāt rēķinus un norēķināties par parādiem. Bet tie, kuriem, šķiet, problēmu ar samaksu nevar būt, izrādās, ir ļaunprātīgi nemaksātāji. Starp citu, daudzi īrnieki domā, ka parādus mēs automātiski pārdalām un viņu vietā maksā pārējie apzinīgie pilsētnieki. Tā tas nav, parāda summa tarifos netiek ieskaitīta. Mēs strādājam ar katru parādnieku un iznākumā agri vai vēlu piedzenam parādu.
Atsevišķi nemaksātāji, protams, ir akūts jautājums. Taču vislielākās problēmas sagādā un acīmredzot vēl sagādās daži mūsu pilsētas dzīvokļu kooperatīvi, kuru parādi “velkas” jau vairāku gadu garumā. Kad tādu māju īrnieki atnāk pie mums ar lūgumu palīdzēt, mēs esam spiesti atteikt viņiem, jo viņi paši kādreiz ievēlēja cilvēkus, kuriem uzticēja būt par starpniekiem starp viņiem un pakalpojumu sniedzējiem — kārtot dokumentāciju, risināt apsaimniekošanas, apkures un citus jautājumus. Bet tagad paši nevar tikt skaidrībā. Protams, ne visi kooperatīvi atbilst šim definējumam, taču tādi ir, un to problēmas vēl sagādās daudz rūpju, pirmām kārtām jau pašiem šo namu īrniekiem.

— Pirms kāda laika nopietnu rezonansi izraisīja siltummezglu uzstādīšana daudzdzīvokļu mājās. Kāds stāvoklis šajā ziņā ir šodien?

— Siltummezglu uzstādīšana tika veikta tajās mājās, kur tas bija tehniski nepieciešams, lai nodrošinātu māju ar apkuri un karsto ūdeni pēc siltumtrašu iecirkņu rekonstrukcijas un četru cauruļu sistēmas likvidēšanas. Izdevumi siltummezglu uzstādīšanai pakāpeniski tiek dzēsti no katras konkrētās mājas ietaupījumiem līdz pat pilnīgam norēķinam. Siltummezgls saskaņā ar pastāvošajiem normatīvajiem aktiem attiecas uz dzīvojamo fondu, tāpēc tā iegādes izdevumus apmaksā īrnieki. Simtummezgls tiek uzstādīts tikai tajās mājās, kur tas ir tehniski nepieciešams.

— Ar šī gada 1. augustu tika pazemināta maksa par dzīvojamā fonda apkalpošanu. Cik tā ir liela?

— Jā, ar šā gada 1. augustu maksa par dzīvojamā fonda apkalpošanu samazināta, un tā ir 0,28 Ls/m2. Kopumā visi darbi, kas tika veikti līdz šim, tiks veikti arī turpmāk, taču uzkrājumu summa dzīvojamo namu rēķinos samazināsies, turpmāk ilgāk būs jāgaida, kamēr tiks savākta nepieciešamā summa lielu darbu veikšanai. Taču kārtējo apkalpošanas darbu apjoms netiks samazināts.

Marina NIPĀNE