Ka tik būtu vēlēšanās...

Par situāciju Dagdā stāsta SIA “Dagdas komunālā saimniecība” valdes loceklis Nikolajs Kartenko: “Mūsu uzņēmumā ir pieņemti saistošie noteikumi, kas paredz, ka, pieslēdzot ūdensvadam vai kanalizācijai jaunu lietotāju, ir jābūt izstrādātiem tehniskajiem noteikumiem, un tajos automātiski tiek paredzēta nepieciešamo skaitītāju uzstādīšana. Sākotnēji mums tas buksēja, bija daudz pretinieku, bet ir attiecīgi Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka: ja nav skaitītāja, tad pakalpojuma sniedzējs drīkst prasīt samaksu, aprēķinot patēriņu līdz 10 kubiem par katru cilvēku, kurš lieto šo pakalpojumu. Mēs nevienu nebiedējam, bet paskaidrojam, kas cilvēku sagaida, ja netiks uzstādīts skaitītājs. Ja siltumenerģijas sfēru šajā jautājumā regulē likums, tad ūdens skaitītāju uzstādīšana diemžēl nav likumā iekļauta kā obligāta prasība, bet Dabas resursu nodokli gan mums ir jāmaksā pēc skaitītāja, arī Regulators prasa, lai skaitītāji būtu. Izgrozāmies, kā varam, acīmredzot būs jāizstrādā jauni saistošie noteikumi, lai skaitītāju uzstādīšanas jautājums pilsētā ritētu straujāk. Mēs veicam arī aģitācijas darbu masu informācijas līdzekļos, tas dod rezultātu, jo vairākums iedzīvotāju ir izprotoši un apzinīgi klienti. 60% no visiem pieslēgumiem pilsētas dzīvokļos un privātmājās jau ir uzstādīti ūdens patēriņa skaitītāji. Diemžēl vēl ne visiem iedzīvotājiem varam piedāvāt iespēju ierīkot ūdensvadu. Vēlreiz uzsveru — situācijās, kad cilvēki vēlas uzstādīt skaitītāju, Dagdā problēmu nav. Mūsu uzņēmumā ir trīs sertificēti santehniķi, kuriem ir licences. Iedzīvotāji sazinās ar uzņēmumu, vienojas par laiku, brigāde izbrauc un visu izdara. Par skaitītāju, montāžas materiāliem, transporta izdevumiem un darbu maksā pasūtītājs. Skaitītājus var iekļaut tarifā gadījumā, ja teritorijā, kuras apkalpošanai uzņēmums saņēmis licenci, ir vairāk par 90% pakalpojuma lietotāju.”

To, kas sagaida lauku pagastus, skaidro V. Stikuts: “Saskaņā ar nolikumu katra pagasta pārvalde atbildīga par ūdensapgādes pakalpojuma sniegšanu savā teritorijā. Informāciju par tarifiem pieprasījām, lai apzinātu situāciju kopumā, jo katrā pagastā tā atšķiras. Mēs nevaram visu pagastu komunālās saimniecības vienkārši nodot Dagdas komunālajai saimniecībai kā vienam pakalpojumu sniedzējam visā novadā, jo teritorija ir par lielu. Bet reizē ar tarifu sakārtošanu gribam, lai pagastos ūdens un kanalizācijas pakalpojuma lietotāju dzīvokļos un mājās parādās skaitītāji. Jaunajam tarifam jābūt pamatotam, nevis no pirksta izzīstam. Tas nozīmē, ka aprēķinos jāiekļauj faktiskais elektrības patēriņš, ūdens daudzums kubos, par kuru mums jāsamaksā dabas resursu nodoklis, izdevumi tekošajiem remontiem un alga darbiniekam, kas to visu uztur, daži procenti administrācijas izdevumiem un peļņas procenti. Daudzos pagastos sociālisms vēl nav beidzies, jo apzināti apstiprināts absurds tarifs, kur visu saņem bezmaz par velti, netaupot resursus, bet tirgus ekonomikas apstākļos kādam vienmēr par to ir jāsamaksā. Tāpēc šodien dažviet rodas situācija, kad pagasta pārvalde skaļi vaimanā par naudas trūkumu, sak, bezmaz bankrots, bet komunālie pakalpojumi tur ir sociālisma līmenī: bērnus skolā ēdina par 30 santīmiem nedēļā, apkure ir 30 santīmu par kvadrātmetru. Savukārt garantētā minimālā ienākuma izmaksām pagasta pārvaldei vairs nav naudas! Kur tad būs nauda, ja esat snieguši sociālo palīdzību ar lētajiem tarifiem? Turklāt šādā ceļā palīdzība tika vien tiem, kas šos pakalpojumus lieto. Turpmāk būs ar konkrētiem aprēķiniem pamatots tarifs, kuru apstiprinās novada dome, jo pagastu pārvaldes vairs nevarēs lemt par tarifu. Jaunie tarifi tiks ieviesti nākamā gada sākumā, jo vajag laiku, lai veiktu aprēķinus. Iedzīvotāji, kuri vēlas, var paspēt ierīkot skaitītājus. Šo pakalpojumu sniedz gan Dagdas komunālā saimniecība, gan SIA “Leven”, gan SIA “GSK” un citi šajā jomā sertificēti uzņēmumi.”

— Pieņemsim, cilvēks pasūtīs skaitītāju ierīkošanu, bet pagasta pārvaldē viņam sacīs: “Ej tu ar savu skaitītāju...” Ko tad darīt?

N. Kartenko: “Ja ir iets legāls ceļš, tas tā nevar būt! Man šķiet, ka jāuztraucas par pretējo. Cilvēks domā: ja nav ūdens skaitītāja, man labāk — tecinu, cik gribu! Bet viņš vienalga neizlieto visus 10 kubus, par kuriem pakalpojuma sniedzējs var prasīt samaksu saskaņā ar MK noteikumiem. Pakalpojuma sniedzējam skaitītāji izdevīgi, jo var precīzāk izskaitļot tarifu, savukārt patērētājam tie ir izdevīgi, jo viņš nepārmaksā un var samazināt savus izdevumus, ierobežot nevajadzīgu patēriņu. Kad būs apstiprināti reāli tarifi, mehānisms sāks funkcionēt pats par sevi, bet cilvēki ieraudzīs atšķirību samaksā.”

— Turpinot par komunālajiem pakalpojumiem: arvien biežāk jādzird sūdzības no kaimiņa par kaimiņu: pirmais ir noslēdzis atkritumu apsaimniekošanas līgumu, bet otrs dzīvo, cepuri kuldams, arī bez tāda. Kurnētāji ir ne tikai laucinieki, arī Dagdā šāda pati problēma. Iedzīvotāji nesaprot, kāpēc pašvaldība pieļauj, ka daļa sabiedrības dzīvo uz citu rēķina?

V. Stikuts: “Ir saistošie noteikumi par atkritumu apsaimniekošanu pašvaldībā, saskaņā ar tiem esam veikuši iepirkumu, kurā vinnēja SIA “Dova”. Pašvaldība savu pienākumu izpildīja, iedzīvotājiem ir iespēja savus atkritumus nodot apsaimniekotājam. Pašvaldība par savām iestādēm — skolu, slimnīcu, pansionātu, tautas namu u.c — ir noslēgusi līgumu ar minēto uzņēmumu par konkrēta apjoma atkritumu apsaimniekošanu. Mums problēmu nav. Tālāk ir jautājums, kā šis uzņēmums, veicot savu uzņēmējdarbību Dagdas teritorijā, slēdz līgumus ar privāto sektoru? Es negrasos viņu vietā klauvēt pie durvīm katrā mā-jā un slēgt līgumus. Neesmu viņu starpnieks.”

— Sanāk tā — kurš līgumu neslēdza, tas gudri darījis...

V. Stikuts: “Nē, tā nav taisnība, jo likums paredz, ka katrs iedzīvotājs saražo atkritumus, kas ir atbilstoši jāapsaimnieko. Lai arī kāds saka, ka neražo un visu aprok dārza stūrī, tā nedrīkst darīt. Ja SIA “Dova” uzskata, ka nevar ciest zaudējumus, strādājot tikai ar to godprātīgo iedzīvotāju sektoru, kas noslēguši līgumus un maksā, tad uzņēmuma vadībai vajadzētu atsūtīt pašvaldībai sarakstus ar tiem, kuri nav to izdarījuši. Es jau sen to gaidu, lai pie darba varētu ķerties administratīvā komisija. Bet tā nebūs pašvaldība, kas viņu vietā tagad ies pa mājām un “bīdīs” uzņēmuma biznesu, izņemot gadījumu, ja valdība mums liks to darīt. Problēma pastāv nenoliedzami, bet tā nav mūsu kompetence. Taču mēs esam gatavi sadarboties: lai “Dova” paņem no mums sarakstus, pārskata tos un oficiāli dara mums zināmu, kas nav noslēguši līgumus. Šobrīd nav pamata neko pārmest novada iedzīvotājiem, kamēr nav oficiāla dokumenta no uzņēmuma par personām, kuras nav noslēgušas līgumu. Bet mēs vairāk nepiekritīsim, ka uzņēmums ceļ tarifu, jo viņi neizmanto resursu, kuru var izmantot.

Pašvaldībām savulaik atņēma šo biznesu, prasot tobrīd reāli neizpildāmas lietas. Mēs būtu veikuši šo darbu ne sliktāk kā firmas. Viens piemērs: kādreiz, esot Latvenergo paspārnē, mums bija lielas problēmas ar ielu apgaismojumu. Mūžam neaizmirsīšu, kā zvanīju un lūdzos, lai tiek noteikts konkrēts laiks, kad ieslēdz un izslēdz ielu apgaismojumu. Nē, viņi to nevarot izdarīt. Galu galā paši pārņēmām ielu apgaismojumu, līgumu par apsaimniekošanu noslēdzām ar savu komunālo uzņēmumu, apmainījām visas spuldzes pret ekonomis-kajām, šajā jomā vairs nav nekādu problēmu.”

Juris ROGA