Vienmēr patīkami redzēt redakcijā mūsu lasītājus: tātad ir kontakts, un mēs ne veltīgi strādājam jums. Vēl patīkamāk ir tad, kad apmeklētāji atnāk pie mums, lai paziņotu interesantus jaunumus, dalītos savos priekos, pastāstītu par labiem cilvēkiem un cildenu rīcību. Jo tieši tagad, kad visur — drūmas un norūpējušās sejas, pārliecības trūkums, pelēkas rudens dienas, katrs no mums izjūt īpašu optimisma deficītu.
Skuku ciema iedzīvotājs Jāzeps Koleda Krāslavā nav īpaši biežs viesis. Uz šejieni kopā ar dzīvesbiedri viņš atbrauc reizes trīs vai četras mēnesī. Vizītes ieganstu ne vienmēr var nosaukt par patīkamu: Jāzepa sievai Marijai ir nopietnas veselības problēmas, tāpēc nākas regulāri apmeklēt ārstus, pirkt medikamentus aptiekā... Bet tas, kā zināms, prasa naudas izdevumus, spēku un laiku. Tāpēc tādās dienās dzīvesbiedri cenšas ieturēt pusdienas pilsētā. Turklāt jau diezgan ilgu laiku to dara tikai vienā vietā — ēdamnamā “Daugava”, kas atrodas pie lielveikala “Maxima”.
Stāsta Jāzeps: “Kad mēs braucam uz pilsētu, mana sieva pat atsakās no brokastīm, jo zina — mēs obligāti iegriezīsimies ēdamnamā. Viņa pārvietojas ar spieķa palīdzību. Tāpēc viņai ir ļoti svarīga normāla, sirsnīga apkalpošana. Te, vajag tikai ieiet, kad ļoti laipna sieviete kasiere, manuprāt, viņu sauc Viktorija, saka: “Sēdieties, es jums visu atnesīšu!” Liels paldies viņai! Ne tikai viņai, bet arī visam personālam — cilvēkiem, kuri tik brīnišķīgi gatavo un sagaida apmeklētājus. Gadās, ka vienā otrā kafejnīcā par piecīti normāli nepaēdīsi, bet te par trim latiem — gan garšīgi, gan sātīgi. Mums, pensionāriem, svarīgs ir arī naudas jautājums. Taču galvenais, protams, ir apkalpošana. Visapkārt tik daudz rupjības, necieņas, apvainojumu, ka tādu sirsnību vienkārši nevar nepamanīt.”
Gribat paziņot labus jaunumus, pastāstīt par to, kas iepriecina vai gluži otrādi — apbēdina? Tad, lūdzu, nāciet pie mums. Mēs vienmēr priecājamies redzēt savus lasītājus...
Marina NIPĀNE
.jpg)
.jpg)
