Dagda apkures sezonai sagatavojusies

Dagdā kopumā ir četras katlu mājas, viena no tām pieder arodvidusskolai, tāpēc Dagdas komunālai saimniecībai ar to nav sakara. Divas pieder pašvaldībai, no kuras tās nomā komunālās saimniecības uzņēmums, bet viena pieder pašiem daudzdzīvokļu mājas īpašniekiem — arī to uz patapinājuma līguma pamata no īpašniekiem nomā komunālā saimniecība.
Apkures tarifs ir vienots visiem iedzīvotājiem, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, šajā tas ir pazemināts par 9,7% procentiem: no 40,45 latiem par megavatstundu uz 36,54 Ls/Mwh (tarifu cenas bez PVN, kas iedzīvotājiem ir 10%, juridiskajām personām — 25%). Faktiski iedzīvotājiem sanāca maksāt no 1,05 līdz 1,09 latiem par kvadrātmetru, plus PVN, bet šosezon varētu būt nedaudz mazāk par latu, plus PVN.

Ar organizācijām problēmu nav, fiziskās personas parādā apmēram 3260 latu, kas ir liela summa, attiecinot uz kopējo apkurināmo platību, kas Dagdā ir neliela, jo lielie daudzdzīvokļu nami ir tikai pieci. Parādam ir tendence pieaugt, lai gan tā kāpums ir nenozīmīgs, pateicoties pašvaldības mēģinājumiem apturēt parāda pieaugumu caur sociālo palīdzību. Pavasarī parāds lielāks, rudenī mazāks, jo daļa cilvēku nespēj norēķināties ziemā, bet godprātīgi pilda savas saistības vasarā. Uzņēmums iet pretī un ļauj maksāt par pakalpojumu pa daļām bez soda sankcijām.

N. Kartenko: “Cīnīties ar negodprātīgajiem klientiem uzņēmumam sarežģīti, jo neviens likumdošanas akts neparedz iespēju atslēgt apkuri, ūdeni vai kanalizāciju bez tiesas lēmuma. Tālab apkuri visi saņems vienlaicīgi. Tiesa, runājot par to katlu māju, kura apkurina tikai divus daudzdzīvokļu namus, varam vienoties ar iedzīvotājiem un kurināt tajā laika posmā, kad viņi vēlas — ka tik spēj samaksāt par pakalpojumu. Savukārt pārējās divas apkurina arī pašvaldības iestādes, slimnīcas kompleksu, tālab šeit manevra iespējas mazākas.”

Kad uzsākt apkuri, Dagdā faktiski izlemj domes priekšsēdētājs V. Stikuts: “Godīgi sakot, vados nevis pēc āra gaisa vidējās temperatūras, bet pēc bērnudārza — kad bērni tur jūtas neomulīgi un salst, mums sākas apkures sezona.”
Gan domes priekšsēdētājs, gan uzņēmuma vadītājs atzīst, ka apkures cena ir augsta, bet tādas ir reālās izmaksas. Apkuri sadārdzina ne tikai paaugstinātais PVN, bet arī lielākā izdevumu pozīcija — malkas un šķeldas cena, kas attiecīgi ir apmēram 11 Ls/m3 un 5,50 Ls/m3. Neviens lētāk nepārdod. Ļoti liela problēma ir arī nelielais patērētāju skaits, kas būtībā arī palielina sadārdzinājumu. Taču nākošgad situāciju varētu kardināli mainīt projekts, kura rezultātā Dagdā tiks uzbūvēta koģenerācijas stacija uz slimnīcas vecās katlu mājas bāzes.

“Pašlaik notiek celtniecība, ja uzņēmējiem viss veiksies, kā plānots, vismaz daļu objektu mēs pārslēgsim uz šo staciju, kura ražos elektroenerģiju, bet kā blakusprodukts būs siltums, kas radīsies ģeneratoru dzesēšanas procesā,” stāsta N. Kartenko. “Ja viss veiksies, jau šosezon varēsim izmēģināt, jo viss sagatavots, lai jebkurā brīdi varētu pieslēgties. Domāju, ka tad apkures tarifs varētu būt krietni lētāks, jo šis siltums ir blakusprodukts, un šajā gadījumā uzņēmējiem to viennozīmīgi būtu izdevīgāk pārdot nekā būvēt dzesēšanas torņus un pirkt kvotas par atmosfēras sildīšanu. Turklāt karstais ūdens dzīvokļos varētu būt visu gadu. Bet mums ir jāpanāk, lai visi ierīko ūdens skaitītājus, pēc kuru rādījumiem iedzīvotāji maksās par pakalpojumu.”

Juris ROGA