Baltā cielava un Apvienotā karaliste

Jau vairākus gadus Eiropas valodu diena tiek svinēta arī Latvijā, pasākumu norisē iesaistās skolēni, studenti, skolotāji, augstskolu pedagogi, valodnieki un daudzi citi. Tradicionālais Eiropas valodu dienas pasākums Krāslavas Valsts ģimnāzijā šogad sākās ar vārdiem: “Šie ir arī latviešu valodas — ne tikai kā mūsu dzimtās valodas, bet arī Eiropas Savienības oficiālās valodas — svētki. Lai skan latviešu valoda!”

Pasākuma gaitā jaunieši runāja arī par valodas sārņiem, kas sevi cienošam cilvēkam būtu jāizskauž no savas leksikas: “Katru cilvēku raksturo kaut kādu īpašību kopums — apģērbs, izturēšanās, smalkjūtība, taču visspilgtāk cilvēku raksturo viņa valoda. Mēs varam valkāt viskaistākās drēbes, lietot visdārgākās smaržas, braukt vislepnākajās automašīnās, tomēr neviens mūs neuzskatīs par kulturāliem un izglītotiem, ja mūsu valoda būs nepareiza, rupja un piebārstīta ar necenzētiem vārdiem un žargonu. Valoda, tāpat kā valsts himna un karogs, ir mūsu valsts simbols, tāpēc mūsu svēts pienākums ir turēt godā savu valodu, ja mīlam savu Latviju.”

Eiropa šodien ir mājas daudzu kultūru, dažādu valodu cilvēkiem. Angļu valoda ir viena no izplatītākajām Eiropā, šī valoda ieņem nozīmīgu vietu arī Krāslavas Valsts ģimnāzijā. Jaunieši izstāstīja par angļu kluba aktivitātēm projektā “My Europe” un braucienu uz Angliju, izpildītajiem mājasdarbiem un vēl pildāmu uzdevumu Krāslavā, kur jāizveido video par vietējo jauniešu uzskatiem Eiropas aktuālākajās problēmās. Pēc tam šīs materiāls tiks augšupielādēts internetā un angļu kolēģi varēs to novērtēt. Pasākuma dalībnieki noskatījās video, kas tapis Anglijā, un turienes iedzīvotāju viedokli, ko vajadzētu mainīt viņu pilsētas galvenajā ielā.

Droši vien vairākums no mums ir dzirdējuši par starptautiskās interneta sabiedrības projektu Global Teenager, kurā aktīvi darbojas ģimnāzisti, mazāk zināms ir līdzīgais eTwinning projekts, kurā ģimnāzisti iesasitījušies nesen. Arī par to šajā pasākumā tika sniegta informācija.

Gandrīz 95 miljoniem eiropiešu vācu ir dzimtā valoda: tajā runā ne tikai vācieši, bet arī austrieši, daļa šveiciešu, iedzīvotāji Luksemburgā, Ziemeļitālijā un Austrumbeļgijā. Kā cilvēku dzimtā valoda, vācu ir izplatītākā Eiropā pēc krievu valodas. Mūs ar Vāciju vieno arī Baltijas jūra, tālab jaunieši izpildīja jūrnieku dziesmu vāciski.

Eiropā pēc valodas lietotāju skaita otrajā vietā ir spāņu valoda, šo valodu ļoti veiksmīgi apgūst ģimnāzisti. Arī šī valoda skanēja pasākumā. Tāpat netika aizmirsta krievu valoda, kura daudziem Latvijas iedzīvotājiem ir dzimtā. Šajā valodā jaunieši izpildīja ļoti populāru dziesmu par laimi.

Valodu dienas pasākumā jauniešiem tika organizēts neliels konkurss, kurā bija jāatbild uz jautājumiem. Pirmajā kārtā jautāja, cik valstu apvienība ir Eiropas Savienība (ES); cik oficiālo darba valodu ir ES; no cik un kādām daļām sastāv Apvienotā Karaliste; kā sauc pilsētu Austrijā, kas ir starptautiski pazīstams ziemas sporta centrs; kuras valsts trīs pazīstamākie zīmoli ir automobilis “Škoda”, hokejs un alus? Savukārt 2. kārtas jautājumi bija šādi: kura no ES valstīm robežojas ar visvairāk 9 kaimiņvalstīm; kuras ES valsts galvaspilsēta ir Valenta; kuras ES valsts valodas ir grieķu un turku; kuras četras valodas pieder pie somugru valodām; kuras ES valsts nacionālais putns ir baltā cielava? Kā varēja gaidīt, visātrākā precīzā atbilde bija par balto cielavu un Apvienotās Karalistes sastāvdaļām — nudien būtu kauns nezināt, kur latvieši šodien pelna iztiku. Diezgan raiti noritēja arī viktorīna par valstu karogu atpazīšanu, bet pārējie jautājumi tomēr sagādāja grūtības.

Pasākums beidzās ar zinošāko jauniešu apbalvošanu, siltiem pateicības vārdiem skolotājām un pasākuma vadītājām.

Juris ROGA