Pašdarbnieki rokas nenolaiž

Šim festivālam ir sava priekšvēsture, kuri izstāstīja Indras kultūras nama vadītāja Anžela Kuzminska: “Kad mūsu rajons bija vienots vesels, pie mums Indrā kopā sanāca četru pagastu harmonisti — Indras, Robežnieku, Svariņu un Asūnes. Atbrauca ne tikai harmonisti, bet arī bajānisti, akordeo- nisti. Šeit viņi guva necerēti lielu skatītāju un klausītāju atbalstu. Pasākums tik ļoti iepatikās vietējiem iedzīvotājiem un mūsu viesiem, ka jau toreiz izdomājām rīkot mini festivālu pēc kārtas katrā pagastā. Pagāja divi gadi, un šogad šo ieceri realizējām — pirmais harmonistu festivāls notika Indrā vienlaikus ar ievārījuma dienu. Vārījām ievārījumu, klausījāmies harmonikas un noslēgumā vilkām lozes: nākamais harmonistu festivāls būs Svariņos, tad Asūnē un pirmo apli noslēgsim ar festivālu Robežniekos. Ceru, ka šis festivāls apies ne vienu riņķi vien, jo harmonisti paši grib spēlēt un skatītāji viņus iemīlējuši.”

Ieilgušo remontdarbu dēļ Indras kultūra šodien nonākusi neapskaužamā situācijā, tomēr vietējie pašdarbnieki rokas nenolaiž. Turpina darboties līnijdeju kolektīvs “Nekā lieka”, kurš pārdzīvoja dažādus posmus. Sevišķi sarežģīts posms kolektīvam bija pavasarī, bet vasarā kolektīvs izbrauca koncertturnejās, kas sapurināja un uzmundrināja dejotājas.

Sieviešu vokālais ansamblis “Rēvija” šobrīd atrodas radošos meklējumos. Anžela stāsta, ka izmaiņas acīmredzami ir nenovēršamas, bet pats galvenais, ka kolektīvam ir vadītāja un vēlme turpināt iesākto: ”Varbūt savu lomu atstāja krīze, jo cilvēkiem kļuvis smagāk dzīvot. Sevišķi smags posms visiem bija pavasarī, bet tagad mūsu ļaudis ir sapratuši, ka vajag nākt kopā, kontaktēties, mēģināt uzstāties, jo tas palīdz vismaz uz īsu laiku atstāt visas ikdienas problēmas aiz durvīm.”

Indra pamatoti lepojas ar savām audējām, kuras no Indras mākslas skolas pārvācas uz plašākām telpām bijušās pamatskolas ēkā. Tāpat kā līdz šim, četras stelles būs audēju pulciņa rīcībā, bet arī mākslas skolā tiks uzstādītas un noregulētas divas stelles. Līdz ar to Indrā pavērsies plašas iespējas nodarboties ar aušanu, veicināt latviešu un latgaliešu tradīciju attīstību. Atgādināšu, ka pāris stelles nelieliem izstrādājumiem darbojas arī Indras vidusskolā, kur savulaik tika realizēts projekts “Kā rakstains dzīpars ieaužas pagātne nākotnē”, kas guva Latgales izglītības programmas atbalstu un finansējumu.

“Mūsu audēju pulciņš sāka mazā telpā mūzikas un mākslas skolā,” Anžela dalās atmiņās. “Sākumā pieaugušie, viņiem pievienojās skolēni, tad vēl nāca klāt pieaugušie. Četras stelles, rīki, diegi un gatavie izstrādājumi — mums kļuva šauri. Nolēmām, ka pieaugušās audējas dosies uz atbrīvotajām pamatskolas telpām, bet mākslas skolā uzstādīsim divas stelles bērniem. Paldies Dievam, steļļu mums ir pietiekami daudz, jo aušanas projekta pirmsākumos iedzīvotāji izrādīja negaidīti lielu atsaucību un uzdā- vināja daudz steļļu, lai tās neietu bojā, glabājot mājās, dažreiz varbūt ne sevišķi piemērotos apstākļos. Pat pēc šiem pārkārtojumiem dažas stelles mums vēl paliks rezervē. Pastāvīgi strādā kāds desmits audēju, plus jaunatne, kas par šo arodu interesējas, plus tie, kuri noauduši pa kādai vienai lietai.

Saprotams, ka krīzes laikā aušana ir kļuvusi par sava veida relaksāciju un atspaidu ģimenei. Visvairāk audējas iecienījušas izgatavot grīdas celiņus no lupatām, jo tie sanāk ļoti krāšņi, var droši dāvināt, bet izejmateriāls ir pieejams un lēts. Katram skapī atradīsies vecas lupatas, kuras laiks izmest. Atliek vien sagriezt strēmelēs un likt lietā. Aužot var daudz fantazēt, jo dažāda auduma strēmeles dod bagātīgu krāsu gammu. Vārdu sakot, pie mums tas iedzīvojās. Šobrīd stelles klusē, bet, domāju, pēc rudens darbiem tās atkal klaudzēs pilnā sparā. Idejas mums ir. Audām spilvendrānas, tagad gribas noaust kaut ko tādu, lai varētu piedalīties izstādēs, kur varētu savus izstrādājumus arī pārdot. Šogad mūs jau aicināja uz tamlīdzīgu izstādi Ludzā, bet tā diemžēl sakrita ar skolēnu izlaiduma laiku.

Vēl man ir liels prieks par deju kolektīvu “Indra”, kas darbojas vidusskolā un kuru vada Lidija Trušele. Šajā krīzes laikā mūsu jaunatne neapjuka, ir izveidojušies pat desmit pāri un turpina dejot. Sarunāt meitenes patiesībā nav liela problēma, bet tas, ka arī puiši bijuši gana atsaucīgi, ir pārsteigums. Apsveicami, ka viņi tādi mums ir.”

Juris ROGA