Miljoni kaķim zem astes?

Skaistas pagastā kāda sieviete gaišas dienas laikā nevarēja tikt laukā no savas mājas, lai apkoptu lopus tīrumā, jo mājas tuvumā skraidīja milzīgs un nikns nezināma saimnieka suns. Izmisusī kundze zvanīja visiem, kuriem, pēc viņas domām, būtu pienākums nākt palīgā, bet gaidītā atbalsta vietā telefona klausulē sadzirdēja atrunāšanos, tālab zvanīja žurnālistam un jautāja: “Draudīgais suns nevienu neinteresē, lopi man jābaro, ko lai tagad daru?” Mums arī nav atbildes, kas palīdzētu situāciju atrisināt nekavējoties, bet iesakām rakstīt oficiālas sūdzības sazvanīto iestāžu vadītājiem, kuru darbinieki neko citu nedarīja, kā viens spēlēja futbolu, sūtot cilvēku no viena pie otra. Varbūt nākotnē vienaldzīgo attieksmi nomainīs ieinteresētība palīdzēt.

Dažas dienas vēlāk mums piezvanīja Jurijs Trizna no Kastuļinas pagasta Vortnikiem. Arī viņš neatrada dzirdīgas ausis ne Dagdā, ne Krāslavā, ne Preiļos un nesagaidīja konkrētu rīcību. Šis vīrietis meklēja kādu, kurš viņa kaimiņam liktu saprast, ka piemēslot dīķi un vispār apkārtējo vidi ir slikti. Triznas kunga kaimiņa pastāvīgā dzīvesvieta ir Daugavpilī, tamdēļ ar viņu grūti panākt sapratni.

J. Trizna: “Nesaprotu, kā tas nākas, ka valsts desmit gadus gatavojās veidot novadus, bet neviens nav parūpējies sakārtot elementāras lietas, proti, lai ikviens novada cilvēks skaidri zinātu, kur un kam tagad jāzvana, lai meklētu palīdzību.”
Divas atšķirīgas situācijas, taču kur īsti meklēt palīdzību, un pats galvenais — to savlaicīgi saņemt, cilvēkiem nav skaidrs ne Skaistā, ne Kastuļinā. Šajā jautājumā ļaudis droši vien nav daudz izglītotāki arī citās apdzīvotās vietās. Kurš uzņemsies izskaidrojošo darbu? Vai valsts un pašvaldību iestādēs vispār pašiem ir skaidrība, par ko kurš īsti atbild novados?

Juris ROGA