Strādā nākotnei

— Vai visiem mazāk?

— Kā kuram, ir pat krasi atšķirīgas situācijas: ja vieni zaudējuši pat līdz 70% tūristu, tad citiem ir pat drusciņ vairāk, nekā bija pagājušajā gadā. Savukārt viena daļa sezonu nostrādāja iepriekšējā gada līmenī vai ar nelielu samazinājumu. Iemesli šai situācijai ir dažādi, bet viens no būtiskākajiem — globālā finanšu krīze. Tūrisma sezona Latvijā tomēr ir salīdzinoši īsa, tikai pāris mēnešu. Piemēram, mums tieši jūnija otrajā pusē, jūlijā un augusta pirmajā pusē bija visvairāk zvanu, kad cilvēki caur TIC meklēja naktsmītnes, jo daudzviet tās bija aizņemtas.

Lai gan tūrisma biznesā diez vai atradīsim neviesmīlīgus saimniekus, bet ne visiem viesmīlība ir dabas dots talants. Tomēr tie, kuri pie-strādā pie sava piedāvājuma, rūpējas par vidi, gādā par viesu ērtībām, pielieto elastīgu cenu politiku, diez vai uzskata tūrismu par neperspektīvu.

— Skaidrs, ka viens no ceļotāju palīgiem ir tūrisma informācijas centrs. Kur vēl cilvēki gūst informāciju? Es par to, vai mūsu tūrisma uzņēmēji ir pietiekami labi izreklamēti, vai viņus pazīst?

— Tūrisma informācijas internetā tagad jau ir ļoti daudz, un tūristi to aktīvi izmanto. Informācija ir daudzos portālos. Mūsu pārraudzībā tūrisma informācija ir četros portālos: kraslava.lv; kraslavasrajons.lv; latgale.lv; latviatourism.lv, bet vispilnīgākā infor-mācija atrodama portālā latgale.lv. Cilvēki izpēta piedāvājumu, tad jau zvana par konkrētiem jautājumiem. Šogad bija vairāk tūristu, kuri ceļo lielās grupās, jo tā tomēr iznāk lētāk. Vispirms sameklē informāciju internetā, tad lūdz palīdzēt izvēlēties maršrutu, izvēlas gida pakalpojumus.

— Vai krīzes laikā rajonā parādījušies jauni piedāvājumi, atvērtas jaunas tūrisma mītnes?

— Šajā sezonā darbu uzsāka “Saulgoze” Konstantinovas pagastā. Saimnieki nebaidījās pievērsties tūrisma biznesam šajos grūtajos laikos. Protams, daudzi rajona ļaudis nebūs palaiduši garām informāciju par atpūtas bāzi “Obiteļa”, kas beidzot piedāvā pilnu pakalpojumu spektru ļoti augstā līmenī: sākot ar naktsmītnēm, ēdināšanas pakalpojumiem, pirti, baseinu, apaļo āra pirti, beidzot ar stadionu, kas piemērots profesionāliem treniņiem ziemā un vasarā.

Īpašs piedāvājums ir keramiķa Valda Pauliņa pārvietojamā podnieka virpa. Podu virpošanas paraugdemonstrējumus viņš piedāvā pat uz plosta. Arī Aleksandrs Maijers ir interesants mākslinieks, kurš pēc aicinājuma izbrauc uz vietas un parāda, kā izgatavot senos mū-zikas instrumentus, kā arī spēlē uz šiem mūzikas instrumentiem. Ir pašdarbības kolektīvi un folkloras kopas, kas tūrisma mītnēs tūristu grupas iepazīstina ar Latgales un latgaliešu tradīcijām, popularizē mūsu latgalisko kultūru.

— Krāslavas tūrisma informācijas centrs vienmēr aktīvi līdzdarbojies dažādos tūrisma projektos. Kas jauns šajā jomā?

— Uzsākta Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2007.-2013. gadam projekta LLI-050 “Uz ūdens resursiem balstītā kopējā tūrisma piedāvājuma radīšana Latgalē un Utenas apgabalā” (akronīms WATER JOY) realizācija. Projekta vadošais partneris ir Latgales plānošanas reģions, savukārt partneris no Latvijas puses ir Latgales reģiona attīstības aģentūra, bet no Lietuvas puses — Utenas apriņķa vadītāja administrācija. Šajā projektā kā viens no part-neriem ir arī Krāslavas novada dome, kur jau uzsākta tehniski ekonomiskā pamatojuma un tehnisko risinājumu izstrāde Daugavas labā krasta Krāslavā izmantošanai rekreatīvajām (saprotamā valodā — atpūtas -aut.) vajadzībām. Nākamajā gadā Krāslavā tiek plānots liels pasākums saistībā ar aktīvo atpūtu uz Daugavas ūdeņiem.

Projekts tiks realizēts 24 mēnešu laikā — līdz 2011. gada janvārim. Tā mērķis ir veicināt Latgales un Utenas reģionu ekonomisko attīstību, attīstīt tūrisma nozari, kā arī pozicionēt abus reģionus kā vienotu tūrisma galamērķi un nodrošināt ilgtspējīgu ūdens resursu izmantošanu. Projekta rezultātā tiks labiekārtotas 10 sabiedriskās atpūtas vietas Latgalē un 9 vietas Utenas apgabalā, izstrādātas 11 tehniskās dokumentācijas publisko atpūtas vietu labiekārtošanai Latgalē, radīti kopīgi pārrobežu tūrisma produkti un piedāvājumi, izstrādātas bilingvālas kartes un veikti mārketinga pasākumi Baltijas Ezeru zemes reģiona popularizēšanai.

Projekta vadītāja ir Tatjana Kozačuka, es esmu tūrisma eksperte Krāslavas un Dagdas novadā. Latgalē katrā tūrisma informācijas centrā ir eksperts, kura galvenais uzdevums ir izstrādāt šo jauno tūrisma produktu, respektīvi, maršrutu, pa tēmām. Mana tēma ir “Baltijas ezeru zeme gardēžiem”, kurā galvenais akcents ir tie uzņēmumi, kas piedāvā ēdināšanu — tie ir jāiekļauj maršrutā. Protams, neviens nebrauc tikai ēst, tātad maršrutā iekļaujama informācija par kultūrvēsturiskajiem objektiem, apskates vietām, amatniekiem un cita. Maršrutu izstrādāju, lai iekļautu ne tikai visus Krāslavas un Dagdas novada tūrisma objektus, bet arī tā, lai aptvertu visu Latgali. Kopumā tas sastāda aptuveni 600 km vismaz 7 dienām. Izklausās daudz, kurš tad to var izbraukt, vai ne? Ja vēl ņem vērā to, ka lietuvieši arī liks klāt maršrutu savā pusē. Bet galvenā doma ir, lai būtu pieejama informācija, bet ceļotājs jau var pats izvēlēties, kurus maršruta posmus apceļot. Kāds patiešām izbrauks nedēļu, citi — tikai pāris dienas, bet galvenais, ka būs visa nepieciešamā informācija, ko var redzēt un kā to visu atrast.

Informāciju, papildinātu ar daudziem attēliem, ievietosim portālā latgale.lv. Gatavojoties Starp-tautiskajām tūrisma izstādēm Balttour 2010 (Latvijā) un Vivatour 2010 (Lietuvā), būs arī marketinga materiāli ar tūrisma informāciju Latgalē un Utenas apgabalā.

— Nesen Latgali apmeklēja Utenas apriņķa tūrisma speciālisti, uzņēmēji. Ko viņi šeit darīja?

— Latgalē notika pirmais pārrobežu darba grupas seminārs par jau minēto projektu. Pieredzes apmaiņas brauciena laikā Utenas apriņķa tūrisma speciālisti, uzņēmēji un pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar Latgales reģiona tūrisma resursiem un produktiem, tajā skaitā aktīvās atpūtas iespējām, Latgales kulinārā mantojuma tīkla uzņēmumiem, velotūrisma maršrutiem, amatnieku centru, kā arī projekta ietvaros labiekārtotajām publiskās atpūtas vietām.

Savukārt pārrobežu darba grupas seminārā viesu mājā “Mežinieku mājas” Aglonas novadā, kur piedalījās arī Latgales tūrisma eksperti un uzņēmēji, tika apspriesta jaunu pārrobežu tūrisma produktu izstrādes gaita. Latgales tūrisma eksperti prezentēja septiņus jaunus pārrobežu maršrutus Baltijas Ezeru Zemes Latgales teritorijā: “Baltijas Ezeru zeme gardēžiem”, “Zirgs — veselībai, skaistai stājai un dvēseles harmonijai”, “Laimes loks — nostāsti un teikas”, “Iepazīsti Baltijas Ezeru zemi caur amatu tradīcijām”, kā arī kultūrvēsturiskais maršruts, ziemas piedāvājumu maršruts un velomaršruts.

Oktobra nogalē Utenas apriņķī notiks otrais pārrobežu darba grupas seminārs, kura piedalīsies tūrisma eksperti un uzņēmēji no Latgales reģiona.

— Paldies par interviju!

Juris ROGA