Četri gadalaiki 300 salvetēs

Marija pastāstīja, ka 1985. gadā bija viņas pirmais ceļojums uz Vāciju, kur viņas grupa apmeklējusi kādu grieķu restorānu. Uz galdiem bijušas salvetes, kurās dažādās valodās bija rakstīts, kā saucas tas vai cits ēdiens, cita informācija. Acīmredzot, lai restorāna apmeklētājiem palīdzētu sazināties. Pati ideja un salvetes iepatikās Marijai, kura tolaik skolā strādājusi tikai kā vācu valodas skolotāja, tālab vienu tādu viņa aizveda mājup. Līdz ar to pirmā salvete kolekcijā ir datējama ar 1985. gadu, turklāt — labi saglabājusies, lai gan cilāta varbūt pat simtiem reižu.

Marija: “Tad padomāju — cilvēkiem taču ir dažādi hobiji, kāpēc gan es nevarētu sākt kolekcionēt salvetes? Nebiju dzirdējusi, ka kāds mūspusē tās kolekcionē. Sākumā ņēmu tās, kas uz viesību galdiem stāvēja nomaļus, kolekcija papildinājās ļoti lēnām. Tagad daudzi zina, ko es kolekcionēju un viesībās vairs neņemu tās, kas paliek uz galda, bet man iedod no atsevišķas pakas kolekcijai. Visraženākie bijuši tieši pēdējie gadi, jo tajos tika daudz ceļots, būts dažādās viesībās, iets uz dažādiem pasākumiem. Arī līdzcilvēki uzzināja par šo neparasto hobiju, brauca ciemos un veda man interesantas salvetes. Daudzas salvetes kolekcijā nākušas klāt, kad, strādājot kā klašu audzinātāju metodiskas komisijas vadītāja, daudz braukāju pa valsti. Agrāk bija tādi laiki, ka visur tika uzklāti smalki tējas un kafijas galdi, skaistas servjetes. Ļoti daudzas Lieldienu tematikai veltītās salvetes ir no šādiem pasākumiem. Šodien es meklēju kādu, kuram būtu šāds hobijs, lai varētu apmainīties ar salvetēm.”

Patiesi, tieši Lieldienu salvešu kolekcijā visuzskatamāk atspoguļojas mūsu valsts tā saucamie treknie gadi — cik bagātīgas tās šķiet. Ģimenes locekļi Marijas aizraušanos atbalsta, kolekcijas veidošanā piedalās arī viņas meitas. Vērtētāja loma atvēlēta dzīvesbiedram, kurš paskatās un pasaka, skaista jaunā salvete vai nē. Pirms pāris gadiem ģimene veica eksperimentu — izklāja salvetes uz grīdas, nofotografēja un attēlu, kas atgādināja lielu krāšņu tepiķi, ievietoja portālā draugiem.lv, jautājot tā apmeklētājiem, vai viņi varētu pateikt, kas tajā redzams?

Marijai nav vienas vismīļākās salvetes, bet viņai ļoti patīk Ziemassvētku tematikas salvetes, kā arī savletes pavasara toņos. Cik apbrīnojami skaisti var būt krāsu salikumi! Kolekcionāre uzskata, katra salvete ir meistardarbs, katrā mākslinieki salikuši krāsas tā, ka var mācīties krāsu gammu, kā zīmēt un citas lietas. Salvetes ļoti palīdz tik galā ar slikto garastāvokli — atliek vien paņemt rokās un apskatīt šos daudzos meistardarbus.
Nedaudz salvešu Marijai palicis mājās, tās nav nonākušas izstādē, jo nav tik filigrānas, kā vajadzētu. Bet tās tāpat ir interesanti aplūkot. Katrai salvetei ir sava vēsture un sava vieta Marijas kolekcijā. Tieši ar to tā ir interesanta, jo vērtība jau nav tikai plika salvete, ko ikviens var nopirkt veikalā, bet gan tas, kādā ceļā tā nonākusi kolekcijā, kādi notikumi un cilvēki ar to saistīti. Marija aizrautīgi stāsta par vienu, otru, trešo... Lūk, salvete no Austrālijas, kuru savulaik Marijai dāvinājusi viešņa no ASV — Ruta Osīts-Antona, kura daudzus gadus regulāri apciemoja Krāslavas ģimnāziju. Pavasarī Marija viesojusies Norvēģijā, kur tikās ar kādu kungu, vārdā Ervīns, kurš ar dzīvesbiedri arī kolekcionē salvetes un uzdāvināja pilnu paku ar salvetēm. Šajās dienās Krāslavā viesojās Norvēģijas Sarkanā Krusta Nord -Trondelag delegācija, daudzi dāvināja Marijai salvetes. Daži viesi ar sajūsmu kolekcijā atpazina savas Marijai agrāk dāvinātās salvetes.

Starp citu, salvešu kolekcijas izstādi dinamiskāku padara Krāslavas pamatskolas audzēknes Evijas Gekas lietās sveces, kas kalpoja kā papildus dekors, bet kuras izstādes apskates laikā tik ļoti ieinteresēja vienu otru norvēģieti, ka viņas bija gatavas tūlīt pat tās nopirkt.

Juris ROGA